Video: laukuma apsilde un citi knifiņi. Kā tiek uzturēts Daugavas stadions pirms RFS UEFA Eiropas līgas spēlēm?

Jau kopš septembra beigām Latvijas Virslīgas trīskārtējā čempione RFS spēlē Eiropas klubu otrajā spēcīgākajā turnīrā – UEFA Eiropas līgā. Pie reizes RFS aiz “Ventspils” ir otrais Latvijas klubs vēsturē, kam padevies šāds panākums. Viktora Moroza trenētā komanda turnīru sākusi ar diviem neizšķirtiem četros mačos, kas izcīnīti pret Stambulas “Galatasaray” un Briseles “Anderlecht” (32. vieta turnīra tabulā). Abi punkti izcīnīti savā laukumā, taču ne LNK Sporta parkā, kas neatbilst tādām UEFA prasībām, lai varētu aizvadīt tik nozīmīga turnīra mačus. Ja pirms diviem gadiem UEFA Konferences līgā mājas mačus klubs spēlēja “Skonto” stadionā, tad šoreiz tos izspēlē “Daugavas” stadionā. Ņemot vērā, ka spēles notiek vēlu rudenī un pat ziemā, aktuāls ir jautājums par laukuma uzturēšanas procesu, Jauns.lv dodoties to novērot uz vietas stadionā. 

“Tas bija skaidrs praktiski uzreiz,” par spēlēšanu Daugavas stadionā UEFA Eiropas līgas pamatturnīrā Jauns.lv saka RFS mārketinga un komunikāciju daļas vadītājs Pauļus Jaķelis. “Kā jau to atzinis Māris Verpakovskis (RFS ģenerāldirektors), tad šoreiz iespējas spēlēt “Skonto” stadionā nebija. Bija piedāvājums, ka varētu tur aizvadīt dažas spēles, taču šis ir līmenis, kad visas mājas spēles jāspēlē vienā stadionā. Tā ir arī UEFA vēlme. Daugavas stadionam ir daudz plusu, kurus varbūt neitrāls skatītājs neredz. Mans subjektīvais viedoklis, ka spēlēt Daugavas stadionā ir pat labāk nekā “Skonto”,” atklāj RFS publiskā seja. 

Trīs dienas pirms trešās mājas spēles pret PAOK Jauns.lv novēroja īpašu rosību Daugavas stadionā, kurā laukuma darbinieki noņēma pārklāju pār zālāju. Tas bija uzlikts, lai zāli nebojātu pēdējā nedēļas nogalē uzkritušais sniegs, kas sev līdz nes arī nokrišņus, atklāja Guntars Indriksons. Viņš ir no RFS puses piesaistīts infrastruktūras speciālists, kuram Latvijā ir nozīmīga pieredze attiecībā uz futbola bāžu infrastruktūru un to uzturēšanu. “Laukumu uz iepriekšējo nogali pārklāja, lai samazinātu ūdens apjomu, kas kopā ar sniegu ir viens no lielākajiem tā uzturēšanas kārtībā izaicinājumiem.” Tāpat stadionā varēja novērot nemitīgas piegādes, kas dažas dienas pirms spēles ir īpaši raksturīgi, atklāj Jaķelis. “Prasību ziņā organizēt spēli Eiropas līgā ir pavisam cits līmenis. Divas, trīs dienas pirms spēles nozīmīgākie cilvēki, kuri iesaistās spēles organizēšanā, dzīvo stadionā. Tajā laikā nāk daudz sīkumu, kurus neredz, piemēram, UEFA atsūta vienu paku uz 50 kilogramiem, otru paku, kāds kaut ko piegādā, bet vēl kāds regulāri brauc uz stadionu.” Uz Rīgu dodas vismaz trīs kravas automašīnas, no kurām viena jau pirmdien bija manāma netālu no stadiona. Viens sev līdz vedis LED ekrānu, uz kura spēles laikā tiek demonstrētas UEFA partneru reklāmas. Tas ir 200 metrus garš un to nodrošina UEFA. Uz Rīgu brauc arī translāciju tehnika, kas nodrošina spēles translāciju viscaur pasaulē. 

Tie gan nav vienīgie atsevišķie jauninājumi stadiona infrastruktūrā uz UEFA Eiropas līgas spēlēm. Virs tribīnēm var novērot tā saucamās “goal line” tehnoloģijas kameras, kuras var palīdzēt noteikt to, vai bumba ir šķērsojusi vārtu līniju strīdīgos gadījumos. Pagaidām to Rīgā nav nācies izmantot, bet kopumā šī ir pirmā reize Latvijā (Igaunijā 2018. gadā izmantoja UEFA Superkausa mačā starp Madrides "Atletico" un Madrides "Real"), kad futbola mačos uzstādīta šāda tehnoloģija, pauž Jaķelis. “Pat izlašu spēlēs ne Lietuvā, ne Igaunijā un ne Latvijā šo tehnoloģiju vēl neizmantoja. Tur arī bija jāiegulda zināms darbs, lai stadionā to būtu iespējams uzstādīt.” Visvairāk darba gan prasījis zālāja uzturēšana tādā kvalitātē, kurā var spēlēt futbolu. Līdz šim lielu izaicinājumu nav bijis, atzīst Indriksons. “Sals nav bijis, sniegs bija tikai brīvdienās. Laukums ir piebarots ar minerālmēsliem, lai uzturētu zāles augšanas procesu. Kādu mēnesi stadions tiek arī apsildīts.” Bez jau minētā stadiona zālājā veikti arī krāsas pigmentācijas darbi, lai tas būtu zaļāks un skaistāks. Tāpat aerācija (gaisa ievadīšana augsnē), kā arī stadiona zālājs ir arī piesēts. Līdzšinējā darba laikā ap stadioniem Guntaram Indriksonam vēlākā spēle bijusi “Skonto” stadionā 2009. gada decembrī, kad UEFA Eiropas līgā piedalījās “Ventspils”. 

Šoreiz viss darbs ap stadionu vērsts uz to, lai tajā varētu aizvadīt kvalitatīvu maču 23. janvārī, kad Rīgā viesosies Amsterdamas “Ajax”. “Trakākais jau būs 23. janvārī, jo šobrīd nevar prognozēt, cik daudz būs sniega un kādi būs mīnusi. Šī brīža visa darba ap stadiona zālāja programma ir vērsta uz 23. janvāri, kam ir vairāki atskaites punkti. Arī sildīšana un zālāja piebarošana ar minerālmēsliem ir ar skatu uz janvāri,” atklāj Indriksons, paužot, ka Daugavas stadionā pa šo laiku parādījusies viena jauna inovācija. “Pirms trīs nedēļām tika ievietoti laukuma sensori, kas regulāri ļauj sekot līdz mitrumam, siltumam un gaisa apjomam saknē. Tas dod iespēju mēģināt noturēt zināmu augsnes temperatūru, kas būs svarīga ziemas periodā. Decembra mēnesī ir jācenšas temperatūru noturēt konstantu, lai zāle nepārkarst un nebeidz pilnībā pastāvēt, taču arī baigi neaug.” Šie laukuma sensori ļauj sekot vajadzīgajiem datiem attālināti viedierīcēs. Attiecībā uz 23. janvāra spēli lielākie izaicinājumi ir saules trūkums un sniegs, atklāja Indriksons. 

Šobrīd tiek uzskatīts, ka laukums sagatavots labā tehniskajā stāvoklī, min Jaķelis. “Rīcības plāns tika izveidots, lai laukums būtu pēc iespējas labākā kvalitātē jau uz šo rudens pirmo spēli pret Briseles “Anderlecht”, kur, manuprāt, viņš tiešām bija labi sagatavots. Vēl šodien aprunājos ar kolēģiem, kuri apliecināja, ka, neskatoties uz vēl vakar esošo sniegu (saruna notika pirmdien, 25. novembrī – aut.) un salu, laukums ir labi sagatavots. Tas atbilst tam, lai ceturtdien varētu uzņemt kvalitatīvu futbolu,” viņš pauž. Iepriekš viens no Beļģijas medijiem savā publikācijā par spēli kritizēja Daugavas stadiona kvalitāti, kam nevēlējās piekrist Indriksons. “Neesmu dzirdējis, ka bijušas sūdzības. Tās vairāk izklausās pēc atrunām, kad neapmierina rezultāts. Laukums bija līdzens.” 

Laukuma apsilde un citas darbības tā kārtības uzturēšanā prasa arī finansējumu no RFS puses. Kluba mārketinga un komunikāciju daļas vadītājs nevēlējās konkrēti paust izmaksas, taču izteica iespējamību, ka visas līgas fāzes laikā tās varētu būt mērāmas virs simts  tūkstošiem. “Laukuma apsilde – tas maksā. Tie nav 50, 100 vai 200 eiro dienā, bet gan vairāk. Mēs kā klubs darām visu, lai spēles aizvadītu Rīgā. Finanšu ziņā ir jāskatās kopējā bilde, cik izmaksā laukuma sagatavošana līdz pat spēlei pret Amsterdamas “Ajax”. Konkrētākas detaļas negribētu atklāt, bet nerunājām šeit par desmit vai 20 tūkstošiem eiro. Summas ir lielākas.” UEFA Konferences līgas grupu turnīrā, kad Rīgā notika trīs mači, RFS katra spēle ar laukuma īri un citiem organizatoriskiem izdevumiem izmaksāja nedaudz virs 50 tūkstošiem eiro. Eiropas līgā gan šis cipars ir lielāks, turklāt jāņem vērā, ka RFS uzņem četrus mačus. 

RFS vēl ir visas cerības turpināt UEFA Eiropas līgu pēc pamatturnīra. Labākais astotnieks pēc līgas fāzes automātiski sasniegs astotdaļfinālu, bet 9. līdz 24. vietai turpinās cīņu pirmajā izslēgšanas spēļu kārtā. No nākamajiem četriem pretiniekiem vēl arī Kijivas “Dynamo” un Telavivas “Maccabi” pirmo četru spēļu laikā iekrājušas mazāk punktu nekā RFS (cīnās bez punktiem).