Brāļi Bertāni un Luka Banki atbalsta klātienē, debitanti dzen uz priekšu: atskaņas pēc Latvijas izlases uzvaras pār Beļģiju

22. novembra vakarā ar ne to spēcīgāko Latvijas basketbola izlases sastāvu izdevās kārtējo reizi pierādīt vietējā basketbola rezerves. Gandrīz deviņu tūkstošu fanu atbalstīta (8827), vīriešu izlase 2025. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā rādīja raksturu un izcīnīja īstu komandas uzvaru pār Beļģiju (75:72). Panākumā roku ielika jebkurš no laukumā nākošajiem, bet līderu nastu uz priekšu vilka Kristers Zoriks (22 punkti, astoņas rezultatīvās piespēles), Rihards Lomažs (11 punkti, četras piespēles), Artūrs Strautiņš (17 punkti un deviņas atlēkušās bumbas), kā arī Kārlis Šiliņš (11 punkti, septiņas atlēkušās bumbas, trīs bloķētie metieni). Izšķirošos brīžos nozīmīgus tālmetienus trāpīja Ojārs Siliņš, bet sevi no labākās puses, īpaši jau aizsardzībā, pierādīja debitanti – Kristaps Ķilps (15:43 minūtēs trīs punkti) un Toms Skuja (9:53 minūtēs labākais +/- rādītājs komandā - +17). “Viņi ir sīksts pretinieks un nedaudz mums neparocīgs. Tie “match-up” ir mums neparocīgi,” uz jautājumu, kāpēc allaž spēles pret Beļģiju ir kā mazie trilleri, atbild kapteinis Rihards Lomažs. 

Sliktais sākums 

Pirms spēles pastāvēja zināmas bažas par šī modeļa spējām nest arī rezultātu. Dažādu iemeslu dēļ iztrūkstamo spēlētāju skaits robežojās ar vēl viena sastāva izveidi, kas lika izsaukt pat sešus debitantus – Kristapu Ķilpu, Tomu Skuju, Dāvidu Vīksni, Rodiju Mačohu, Juri Vītolu un Robertu Bērziņu. Daira Bertāna prombūtnē kapteiņa loma uzņēmās Rihards Lomažs, bet starta pieciniekā devās četri rotācijas basketbolisti vairāk nekā trīs gadus ilgajā Lukas Banki periodā – Kristers Zoriks, Rihards Lomažs, Artūrs Strautiņš un Klāvs Čavars. Viņus papildināja Mārcis Šteinbergs, kurš pēdējos gados bijis izlases tuvumā un aizvadījis vairākus mačus, taču līdz šim nebija guvis lielu lomu. 

Atbalsta netrūka tribīnēs. Gandrīz deviņi tūkstoši sanākušie līdzjutēji turpināja iepriekš iesākto tradīciju ar himnas dziedāšanu korī. Atbalsts nemazinājās visas spēles garumā, bet netālu no laukuma kopā ar Latvijas Basketbola savienības (LBS) prezidentu Raimondu Vējoni un ģenerālsekretāru Kasparu Ciprusu sēdēja valstsvienības galvenais treneris Luka Banki. Savas noslogotības dēļ Boloņas “Virtus” viņš šajā logā netrenē izlasi, to darot Jānim Gailītim kopā ar Artūru Visocki-Rubeni. “Novēlēja mums veiksmi,” par ceļa vārdiem pirms spēles atbildēja valstsvienības basketbolists Ojārs Siliņš. Varēja novērot, ka Banki ieskrēja izlases ģērbtuvē gan puslaika pārtraukumā, gan uz tām devās uzreiz pēc spēles beigām. “Jānis Gailītis ir pieredzējis treneris. Kāds ar viņu ir strādājis vairāk, kāds mazāk, taču kopumā darbā nav bijis nekā jauna. Kaut kas nedaudz citādāk ir, bet tā sistēma ir vairāk vai mazāk palikusi tāda pati. Tas, ko Luka Banki ienesis mūsu basketbolā, ir palicis,” turpināja Siliņš, kurš 21:36 minūšu laikā izcēlās ar diviem svarīgiem tālmetieniem otrajā puslaikā un astoņiem punktiem (tāpat piecas atlēkušās bumbas).

Banki nebija vienīgā pēdējo gadu Latvijas basketbola izlases seja, kas bija redzama valstsvienības mačā. Kopā ar nespēlējušajiem Dāvidu Vīksni, Juri Vītolu un Rodiju Mačohu netālu no Latvijas basketbola izlases rezervistu soliņa sēdēja brāļi Dairis un Dāvis Bertāni. Viņi abi nepiedalās valstsvienības mačos dažādu savainojumu dēļ. Varēja novērot, ka abi ir pietiekami emocionāli visas spēles garumā, īpaši vēršoties pret dažādajiem tiesnešu diskutabliem lēmumiem. Tādu bija, kā jau allaž FIBA spēlēs. “Es jau eju tāpat,” smaidot, uz jautājumu par to, vai tagad, kad ir oficiāli izlases kapteinis, varējis vairāk runāt ar spēles soģiem, pēc mača teica Rihards Lomažs. “Īstenībā nemaz nezinu, vai viņi zināja, ka esmu kapteinis,” sev raksturīgi pajokoja izlases viens no vadošajiem spēlētājiem. 

Pieskaroties spēles gaitai, tad tās sākums par neko labu neliecināja. Beļģija ātri vien sāka ar 3/3 no tālmetienu līnijas, kas varēja likt atcerēties 2024. gada jūliju un Brazīlijas izlases pirmās ceturtdaļas performanci olimpisko spēļu kvalifikācijas finālā (7/7 pirmo desmit minūšu laikā). “Spēli iesākām ļoti vāji. Bez enerģijas. Zinājām, ka nebūs viegli. Arī man kā komandas kapteinim un līderim ir jāuzņemas atbildība. Ja godīgi, spēli sākām baigi sūdīgi,” par neveiksmīgo mača ievadu, kurā jau pirmo piecu minūšu laikā tika ielaists 21 punkts, saka Lomažs. “Varbūt nekoncentrējāmies uz pareizajām lietām. Es negribētu teikt, ka nebijām noskaņojušies,” izlases kapteinim piebalsoja Ojārs Siliņš. Uz brīdi šķita, ka nestrādā Latvijas izlases izvēlētā aizsardzībā, tas ir, mainīšanās pie blokiem, taču tāds bijis spēles plāns, kas pārsvarā ievērots visas spēles laikā. “Manuprāt, mēs vienkārši bijām kaut kur pussolīti par vēlu dažādās vietās, kas ļāva viņiem tikt pie metieniem. Realizētās iespējas ļāva viņiem sajust spēli, pēc kā iekrita arī kāds grūtāks metiens. Kā mēs pielikām aizsardzībā, viņi arī sāka mest garām,” par aizsardzības izvēlēm pauda Ojārs Siliņš, detalizētāk spēles plānu izklāstot komandas kapteinim. “Plāns bija baigi nemainīties. Mēs turējāmies pie šī plāna. Varbūt epizodiski varēja izskatīties, ka maināmies uz blokiem. Otrajā puslaikā sarunājām agresīvāk nospēlēt uz Retinu Obasohanu.”

Beļģijas izlases līderis, kurš ikdienā ir Mārča Šteinberga komandas biedrs Spānijas ACB līgas klubā “Baxi Manresa”, pirmajā puslaikā bija praktiski neapturams. Tajā viņš iemeta visus savus 18 punktus, tostarp trīs tālmetienus. Visi šie trejači tika realizēti pirmo desmit minūšu laikā. “Viņš netipiski sev iemeta tos tālmetienus. Tā nav viņa spēle, mēs vairāk tos viņam atdevām. Tur, kur mēs mazliet “nočītojām”, viņš mūs par to sodīja. Tas ļāva beļģiem iegūt papildus enerģiju un arī pārsvaru,” stāsta Rihards Lomažs. Ar vārdu “nočītojām” visdrīzāk domāta ļaušana Obasohanam, kurš visbīstamākais ir caurgājienos un ātrā spēlē, izpildīt tālmetienus, kas nav viņa stiprā puse. Ja pirmie trīs lidoja grozā, tad nākamie septiņi bija garām, kas pierāda šāda plāna dzīvotspēju. “Viņi vairāk ir bīstami pie pirmajām iespējām, pirmajām kustībām un pirmā “pick&roll”. Ja ir jāsāk vairāk domāt, tad tā kvalitāte pazūd,” par Beļģijas uzbrukuma potenciālu saka Ojārs Siliņš. Šādu secinājumu tik tiešām varēja gūt – tiklīdz beļģiem ļāva izpildīt ātrus metienus pie pirmās iespējas, tad tie biežāk lidoja grozā, kamēr pie garākas uzbrukuma izspēles pretiniekiem izcelties bija grūtāk. 

Debitantu pienesums

Ja starta pieciniekam neizdevās dot rezultātu un, piemēram, Klāvs Čavars nospēlēja vien 7:34 minūtes, otrajā puslaikā treneriem uzticoties Klāvam Šiliņam, tad dzīvību ienesa debitanti. Vispirms pirmās ceturtdaļas beigās ar augstu enerģijas līmenī spēlē ienāca Kristaps Ķilps, kurš to pabeidza ar realizētu divpunktu gājienu ar sodu. Otrajā ceturtdaļā vēl veiksmīgāk spēlē ienāca Toms Skuja, kurš ar divām izprovocētām kļūdām pretinieku laukuma galā (nesportiskā piezīme un savas laukuma puses nepārvarēšana astoņu sekunžu laikā) radīja lūzumu un iespēju Latvijai atgriezties spēlē. Tas tika izmantots, turklāt pēc Kristera Zorika tālmetiena latvieši pārņēma vadību. 

“Šādas spēlēs pats galvenais ir neatdot nevienu laukuma centimetru. Gribētos teikt, ka lielāko spēles daļu tā arī bija,” teica uzbrucējs Siliņš. “Ļoti labi, ka spējām otrajā ceturtdaļā, kuru aizvadījām labi, atgūties no iekrātā deficīta pirmajā. Otrajā puslaikā bijām gatavi visu 20 minūšu laikā,” par lūzuma brīžiem par labu Latvijai turpināja teikt 31 gadu vecais basketbolists, kura paša galvenais spēles uzdevums bijis ierobežot vienu no pretinieku izlases līderiem, Pjēru-Antuānu Žilē. Viņš maču pabeidza bez punktiem, netrāpot nevienu no tālmetieniem (pirms spēles bija Beļģijas otrais rezultatīvākais spēlētājs ar vidēji 14,5 punktiem). “Viņa uzpasēšana bija mans un Mārča Šteinberga uzdevums. Tā kā viņš aizmeta garām arī kādu brīvāku metienu, tad ar uzdevuma izpildi tikām galā tīri labi.” Pēc spēles Beļģijas izlases galvenais treneris gan norādīja uz faktu, ka Žilē esot vēdera izejas problēmas, kas varētu ietekmēt viņa gatavību. 

Atgriežoties pie debitantiem, viņu sniegumu uzteica arī izlases kapteinis. “Jāuzslavē debitanti, īpaši jau par to, kādu degsmi un enerģiju viņi ienesa aizsardzībai. Rīta treniņā pirms spēles izteicos, ka jāspēlē bez spiediena. Ir jāizbauda spēle, jo tribīnēs ir draugi un ģimene. Gan Toms, gan Ķilps ir malači. Viņi iznāca un cīnījās aizsardzībā, iedodot mums otro elpu.” Latvijas izlases galvenais treneris Jānis Gailītis pēc spēles uzsvēra esošās identitātes un kultūras noturēšanu, kas veidota Lukas Banki vadībā. To pašu uzsvēra valstsvienības kapteinis. “Mēs izlases identitāti negribam zaudēt. Neatkarīgi, kāds ir sastāvs, mērķis ir spēlēt vienādi. Tā mēs gribētu spēlēt, ja būtu pieejami visi. To var saukt pat par mūsu misiju – nemainīt savu spēles stilu.”

Ja spēles sākumā varbūt nelikās, ka šī būs kārtējā uz aizsardzību tendētā spēle, tad turpinājums pierādīja pretējo. “Jau pirms spēles zināju, ka nebūs 90:90. Mums bija jāatrod viņu kļūdas, ko arī izdarījām,” pauda Lomažs. Abām komandām kļūdu ailē vienāds cipars (11). Iespējams, var arī uzskatīt, ka Latvijas izlasei nedaudz paveicās, jo pēdējās sekundēs beļģi netrāpīja brīvu tālmetienu, lai panāktu izlīdzinājumu. “Mēs to veiksmi vienkārši nopelnījām,” par šo faktu pauda Siliņš. “Mēs spēles garumā aizsardzībā bijām agresīvāki, kas viņus vairāk nogurdināja. Tas rezultējās ar kāda brīvāka metiena aizmešanu garām.”

Beļģijā būs krietni grūtāk

“Saraksts ir diezgan nopietns,” par vēlamajiem uzlabojumiem uz abu komandu atkārtoto dueli jau pirmdien, 25. novembrī, taču izbraukumā, teica treneris Jānis Gailītis. “Sākot ar regularitāti abos laukuma galos, disciplīnu. Vairāk jāpieturas pie kultūras, ka spēli veidojam no aizsardzības. Bumbas kustība šodien nebija izcila. Mums ir potenciāls otro spēli aizvadīt labāk un enerģiskāk,” turpināja treneris. 

Šo divu brīvo dienu laikā vismaz izlases kapteinim Rihardam Lomažam būs jātiek galā ar mini veselības likstām. Vienā no spēles epizodēm, kad pret viņu pārkāpa noteikumus, Lomažs ar elkoni spēcīgi piezemējās uz parketa. Ceturtajā ceturtdaļā, kad viņš izpelnījās piekto piezīmi, jūtīgo elkoni viņš atsita otro reizi. Pēc spēles uz konkrētās vietas Lomažs bija redzams ar ledus paku, bet par sasitumu izteicās kā ne par ko ļoti nopietnu. “Mazliet jūtu elkoni, taču tā viss ir kārtībā. Tas ir sīkums.” 

Gan Siliņš, gan Lomažs izbaudījuši “Arēna Rīga” esošo enerģiju, ko līdzjutēji dāvājuši spēlētājiem. Tagad gan laiks doties izbraukumā uz Beļģiju, kurā solās būt krietni sīvāks duelis. “Tur būs trīs reizes grūtāk,” Lomažs jau zina, ko sagaidīt, jo piedalījies izbraukuma spēlē Beļģijā 2023. gada Pasaules kausa kvalifikācijā. Toreiz tika izsēts 18 punktu pārsvars, taču nosargāta laimīga uzvara (66:65). “Tagad jāatpūšas, jānoskatās spēles video, jāizanalizē un jānoskaņojas spēlei,” turpina kapteinis, pie reizes pasakoties līdzjutējiem par atbalstu.

Piektdienas vakarā notika dramatiska spēle citā C grupas spēlē. Slovākija sešu sekunžu laikā pirmajā papildlaikā pret Spāniju izsēja piecu punktu pārsvaru un, iespējams, sekretariāta kļūdas dēļ un pašu neprecizitātes piespēlē dēļ 0,4 sekundes līdz tā beigām ielaida tālmetienu, kas izlīdzināja rezultātu. Spāņi laimīgi uzvarēja, izcīnot pirmo uzvaru kvalifikācijā. 2025. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija noslēgsies nākamā gada februārī. Latvija kā viena no turnīra rīkotājām vietu tajā ir jau nodrošinājusi, bet no Latvijas grupas uz turnīru dosies vēl divas labākās izlases.