Vai vilki Latvijas mežos kļuvuši bīstamāki? Skaidro biologs Vilnis Skuja
Lai gan vairāki iedzīvotāji sociālajos tīklos dalījušies ar iemūžinātiem vilku kadriem, paužot raizes, ka dzīvnieki Latvijā savairojušies bīstamos apmēros, biologs Vilnis Skuja un mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš norāda, ka "vilku radītie riski cilvēkiem ir minimāli un mednieki esot uzsākuši tādu kā kapmaņu ar mērķi palielināt nomedījamo dzīvnieku skaitu".
"Pieaugot vilku populācijai viņi meklē jaunas vietas un teritorijas kur dzīvot, tāpat viņi meklē barību un bieži vien mums ir vilki, kuri cilvēku nav sastapuši un no viņa nebaidās," norāda žurnāla "Medības" galvenā redaktore Linda Dombrovska. Tāpat portāls medibam.lv uzsver, ka vilki Latvijā manīti arī Rīgas apkārtnē, kur iepriekš tie nebija sastopami, un norāda, ka tie, iespējams, kļuvuši agresīvāki.
Kā piemēru vilka bezbailībai cilvēku priekšā redaktore publicējusi video no Ziemeļkurzemes, kurā redzams vilks, kas nebaidās no meža tehnikas un dienas laikā, netraucēts, izpēta teritoriju netālu no mežstrādniekiem. Jāpiemin, ka līdzīgs video sabiedrībā izraisīja ažiotāžu 2021. gada 17. jūnijā, kad harvestera operators Zintis Ventspils novadā nofilmēja vilku, kurš lēnā gaitā šķērsoja cirsmu un vēroja mežistrādes darbinieku.
Vilks cilvēkam Latvijā nav uzbrucis jau 23 gadus
Lai gan daudzi iedzīvotāji baidās no plēsīgajiem dzīvniekiem, tostarp vilkiem, pēdējais zināmais gadījums, kad vilks Latvijā uzbruka cilvēkam, notika 2001. gadā Latgalē. Šajā incidentā dzīvnieks bija inficēts ar trakumsērgu. Kopš 2015. gada Latvija ir oficiāli atzīta par valsti, kas ir brīva no trakumsērgas.
"Ja vilks nav slims, tad viņš cilvēkam neuzbruks, un trakumsērga Latvijā jau sen ir izskausta," norāda biologs Vilnis Skuja. "Lācis vēl varētu sākt pētīt cilvēku un prātot, kas tas par radījumu viņam traucē mieru, bet vilks ļoti labi zina, kas ir cilvēks. Vairumā gadījumu viņš, ieraugot cilvēku, vienkārši aizbēgs. Savukārt, ja ir vēlme pilnībā izvairīties no dzīvniekiem mežā, ieteicams vienkārši skaļi uzvesties vai paklaigāt," piebilst biologs.
"Suņu īpašniekiem gan vajadzētu būt piesardzīgākiem, jo suņi ar vilkiem labi nesadzīvo. Gadījumos, kad vilki uzbrūk sunim, lai cik nežēlīgi tas arī neizklausītos, cilvēkam nevajadzētu tajā iejaukties," brīdina Skuja.
Rēzeknieši ceļ trauksmi par vilkiem māju tuvumā
Kā liecina laikraksta "Rēzeknes Vēstis" publicētā informācija, vilki apdraud Rēzeknes novada iedzīvotājus. Ganāmpulku īpašnieki ir bezspēcīgi vilku priekšā, liecina arī ieraksti "Facebook" grupā "Silmaliešu laiks". Piemēram, 10. septembrī no plkst. 5:15 līdz 6:30 lauku sētā "Bērziņi" vilki saplosīja divas kazas. Arī Lūznavas pagasta iedzīvotāji ziņojuši par biežiem vilku uzbrukumiem, kā rezultātā vairākās saimniecībās cietuši vai gājuši bojā suņi un mājlopi.
Vilnis Skuja atzīst, ka gadījumos, kad novērots, ka dzīvnieks regulāri nāk kādu māju tuvumā un pierod tur saņemt kaut kādus "bonusus", neizjūtot par savu rīcību sekas, vajadzētu stingri izvērtēt, vai šos dzīvniekus nevajadzētu eliminēt. Tāpat viņš norāda, ka daļēji šādā situācijā vaina jāuzņemas arī medniekiem, kuri "smalki neskatās, ko šauj". "Ja vilku baram tiek iznīcināts līderis, tad grupā sākas haoss, kas var novest pie atsevišķu indivīdu izspiešanas no bara," norāda biologs.
"Tā ir ļoti niecīga, bet redzama vilku daļa, ko dēvē par autsaideriem – vilkiem, kurus bars kāda iemesla dēļ ir pametis, piemēram, ja viņi ir klibi vai tiem ir citas problēmas. Vilku pasaule ir nežēlīga, un, ja kāds tiek izmests no bara, viņam ir grūti tikt pieņemtam citā barā. Tādēļ šādi vilki var pietuvoties cilvēku apdzīvotām vietām, kur viņiem šķiet drošāk un ir vieglāk atrast pārtiku," skaidro Skuja. Vairāk par preventīvajiem pasākumiem lasīt šeit.
Vai vilki tiešām kļūst bīstamāki?
Saskaņā ar Valsts meža dienesta datiem, Latvijā vilku populācija tiek vērtēta kā stabila, un pēdējo 8 gadu laikā nav dramatiski pieaugusi. Ja 2018./2019. gada sezonā Latvijā bija 1400 vilku, no kuriem nomedīti tika 280 sugas pārstāvji, tad arī 2023./2024. gadā vilku skaits palicis nemainīgs, bet nomedīti atļauts 300 dzīvniekus.
"Tas, ka Rīgas tuvumā it kā vairāk vilku būtu parādījušies ir nedaudz tāda mednieku propaganda," Jauns.lv norāda Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš. "Mēs uzsākam vilku monitoringu pirms 20 gadiem, un, protams, vilku Latvijā ir kļuvis divreiz vairāk, jo kopš tā brīža sākās medību ierobežojumi, bet arī nomedījamo vilku skaits ir pieaudzis pat vairāk nekā divas reizes," norāda pētnieks.
"Acīmredzot mednieki, šobrīd vēlas medīt vairāk, un viņiem stipri nevar pārmest, jo mednieki ar vilkiem nekad nav sadzīvojuši, kā arī pasakā par Sarkangalvīti. Tomēr tas, ka vilki būtu kļuvuši kaut kādā mērā par lielāku apdraudējumu cilvēkiem nevaru piekrist. Teorētiski jau var atļaut viņiem medīt arī vairāk, bet par to būs jālemj atbildīgajām institūcijām," norāda Ozoliņš.
Arī Skuja uzskata, ka "šobrīd sabiedrībā tiek kultivēts uzskats par vilku bīstamību, jo medniekiem par ātru beidzies apjoms, ko drīkst gadā nomedīt". "Fakts ir tāds, ka vilkiem no mums ir jābaidās. Un vilku medībām ir jānotiek. Tomēr, šajā jautājumā jāpaļaujas uz "Silavas" pētniekiem, kas veic vilku monitoringu un pieņem datos balstītus lēmumus, nevis uz medniekiem, kas nav speciālisti, bet ikdienā ir, piemēram, uzņēmēji, pārdevēji vai citu profesiju pārstāvji".
