Ādas mitrināšanas mīti: kā neiekrist kosmētikas mārketinga lamatās, skaidro dermatoloģe Lauma Valeine
Labi mitrināta āda ir skaista un vesela, bet cik daudz mēs par to zinām patiesībā? Kā mitrums veidojas ādā, un kā tas tiek ādā noturēts? Ko spēj un ko nespēj paveikt sejas krēms? Un, kas sevišķi svarīgi, kā neiekrist kosmētikas ražotāju mārketinga saukļu lamatās?
Konsultē “Dr. Valeines klīnikas” īpašniece un dermatoloģe dr. Lauma Valeine.
Tik ļoti svarīgais ūdens
Lai gan joprojām dzird apgalvojumus, ka ūdens, ko lietojam iekšķīgi, neietekmē mitruma līmeni ķermeņa virskārtā, ādas audu mitrināšana jeb hidratācija un tās kvalitāte ir tieši atkarīga no izdzertā ūdens daudzuma. Jā, ūdeni ādā piesaista olbaltumvielas – elastīns un kolagēns –, tāpēc ir vērts gan kolagēna preparātus, gan mitrinošo hialuronskābi lietot arī iekšķīgi, kā uztura bagātinātājus. Tomēr jāsaprot – lai minētās uzturvielas un ūdens nokļūtu ādā, pirmām kārtām jābūt mitrinātiem visiem vitāli svarīgajiem orgāniem! Lai gan āda ir cilvēka lielākais orgāns, šajā hierarhijā tā ir pēdējā – arī tad, ja āda kļūst ekstrēmi sausa, cilvēka dzīvība nav tiešā veidā apdraudēta. Lielu lomu ādas mitrināšanas mehānismā spēlē tās mikrobioms un, protams, aizsargslānis – hidrolipīdu mantija, kas neļauj ūdenim iztvaikot. Tikai tad, ja aizsargslānis ir vesels (to bojā, piemēram, nepareiza ādas attīrīšana), ir nozīme lūkot pēc labas mitrinošas kosmētikas. Pretējā gadījumā āda tai sniegto labumu nespēs pienācīgi izmantot.
Zini! Ja āda ir sausa un dehidratēta, ir traucēta tās barjerfunkcija un izmainīts mikrobioms. To bieži var novērot arī taukainai, problemātiskai ādai, kas pārlieku attaukota, lietojot agresīvus piņņu apkarošanas līdzekļus.
Sausa vai dehidratēta?
Ir būtiski saprast, ka sejas ādas un ķermeņa ādas anatomiskās un fizioloģiskās īpašības ir dažādas. Runājot par sejas ādu, izšķir dažādus tās tipus – normāla, sausa, kombinēta, taukaina un jutīga. Kombinēta un taukaina āda spēj labāk saglabāt mitrumu – neļauj tam iztvaikot, līdz ar to ir arī labāk mitrināta, tātad veselāka un novecos lēnāk. Savukārt ķermeņa āda visiem cilvēkiem ir sausa, turklāt ar fizioloģisku ādas sausumu biežāk saskaras bērni, sievietes un seniori, jo tauku un sviedru dziedzeru aktivitāti nosaka hormoni, kuru ražošana dažādiem dzimumiem un dažādos dzīves posmos ir atšķirīga.
Cilvēkiem ir nepareiza izpratne par to, kas ir “samazināts mitruma līmenis” jeb “dehidrēta āda” un “sausa āda”. No samazināta mitruma līmeņa var ciest jebkurš ādas tips, arī ļoti taukaina āda ar aktīviem tauku dziedzeriem. Kā jau minēts, biežākie iemesli ir nepietiekams uzņemtā ūdens daudzums, pārāk agresīva ādas attaukošana, attīrīšana un mazgāšana. Par dehidratētu sejas ādu liecina velkoša sajūta pēc tās nomazgāšanas ar ūdeni, vizuāli – sīkas, smalkas krunciņas vai pat ādas virskārtas lobīšanās. Turpretī ādu par sausu dēvē tad, kad tai trūkst gan mitruma, gan taukus saturošo komponentu jeb lipīdu. “Jāuzsver, ka sejas ādas tips dzīves laikā nemainās – ja vienreiz ir konstatēts, ka āda ir taukaina vai kombinēta, tā vienā dienā pēkšņi nevar kļūt sausa. Un dažādu ādas tipu kompensējošie mehānismi atšķiras,” skaidro speciāliste. Piemēram, sausai ādai ir nepieciešami gan mitrinoši, gan eļļaini komponenti, kas palīdz tai radīt aizsargslāni mitruma iztvaikošanai, savukārt taukainu un kombinētu ādu vajag tikai mitrināt, jo lipīdus tā spēj saražot pati.
Kā darbojas krēmi?
Ja āda netiek pareizi mitrināta, var parādīties ādas barjerfunkcijas traucējumi, sausa āda var pat iekaist, kļūt par ieejas vārtiem dažādām infekcijas slimībām, sēnītēm un vīrusiem. Tāpēc papildu mitrināšana ir pamatu pamats jebkura tipa ādas kopšanai. Aktīvās vielas, piemēram, retinolu un C vitamīnu, varam pārdozēt, turpretī ar mitrumu ādu pārsātināt nav iespējams – tā uzsūks tikai tik daudz mitruma, cik tai nepieciešams. “Lai ko solītu reklāmas, mitrinošs krēms faktiski iedarbojas uz ādas virskārtu jeb raga slānīti. Pat tad, ja regulāri veicam pīlingu, krēma darbības lauks ir pašā ādas virspusē. Tieši vesela ādas virskārta ir atslēga ādas mitrināšanai un skaistumam,” dermatoloģe uzsver. Tiesa, ir vielas, kas spēj iekļūt ādā dziļāk. Piemēram, urea jeb urīnviela, kas bieži sastopama aptiekās nopērkamajos krēmos. Protams, arī hialuronskābe, tomēr jāatgādina, ka kosmētikā izmanto hialuronskābi ar dažādu molekulmasu: lielāka izmēra molekulas iedarbojas uz ādas virsējo kārtu, veicot nogludinošu un aizsargājošu funkciju, bet vidējas molekulmasas un mazmolekulārā hialuronskābe spēj mitrināt tās iekšējos slāņus.
Sejas un ķermeņa ādas lobīšanos un velkošo sajūtu, kas piemeklē rudenī un ziemā, cilvēki mēdz uzskatīt par “ādas sausumu” un mēģina to kompensēt ar eļļām. Tomēr arī eļļa iedarbojas vien uz virskārtu – tā nogludina atmirušās ādas šūnas. Vizuāli āda izskatās labi, bet problēma netiek atrisināta, jo aktīvo vielu procents, kas spēj iekļūt ādas dziļākajos slāņos, eļļas sastāvā ir ļoti niecīgs. Faktiski ādas dehidratācija pastiprinās! Jebkurš krēms, pateicoties savai tekstūrai un sastāvam pievienotajām nesējvielām, caur ādas matiņu kanāliņiem nokļūs ādā dziļāk nekā eļļa. Tāpēc jāatceras – dehidratētu ādu barot ar eļļu nedrīkst!
Zini! Ādas transepidermālā ūdens zudumu palīdz aizkavēt izsmidzināmie termālie un celulārie ūdeņi – turi to allaž pa rokai, piemēram, blakus datoram. Tie labi palīdz arī atjaunot ādas līdzsvaru pēc attīrīšanas, jo jebkurš attīrīšanas līdzeklis satur virsmaktīvas vielas, kuras mitruma līmeni ādā samazina.
Gaistošie un noturīgie paņēmieni
Arvien populārāki kļūst līdzekļi, kas rada “plumping” efektu – acumirklī vizuāli izgludina ādu. Taču jāatceras, ka arī to darbības princips ir virspusējs – tiek uzbriedinātas atmirušās ādas šūnas, padarot tās virskārtu piepildītu un maigāku. Speciāliste norāda, ka tūlītēja efekta līdzekļi nav piemēroti ikdienas ādas kopšanai, jo rada mānīgu efektu par ādas patieso stāvokli un, visticamāk, neapmierina tās vajadzības. Ja vēlies ādu palutināt ar sejas masku, dr. Lauma Valeine iesaka dot priekšroku krēmveida, želejveida vai hidrogēla, nevis auduma maskām.
Ja kosmētikas līdzeklis sola “iekļūt ādas dziļākajos slāņos”, ar to, visticamāk, domāta derma. Skaistuma injekcijas iedarbojas vēl dziļāk, jo novecošanās ietekmē visu organismu – arī muskuļos, limfā un asinsritē notiekošos procesus – un tikai ar krēmu to novērst nevarēs. Viena no metodēm, kā cīnīties ar sejas mīmikas krunkām, ir ievadīt ādā hialuronskābi: viena hialuronskābes molekula spēj piesaistīt divas ūdens molekulas, līdz ar to lokāli veicina ādas atjaunošanos un mitrināšanu.
Speciāliste uzsver, ka injekcijas nevajadzētu veikt ļoti sausai ādai, kam tās nedos cerēto efektu. Vispirms, skrupulozi ievērojot speciālista ieteikumus, jāatjauno mitruma līmenis ādā, pareizi kopjot to ikdienā un uzņemot vairāk šķidruma.
3 principi, kas jāievēro ziemā
1. Tuvojoties vēsākam laikam un salam, jāatceras, ka jebkura mitrinoša krēma sastāvā ir ūdens, kas pirmās 10–15 minūtes iztvaiko, tāpēc tūlīt pēc sejas krēma uzklāšanas nav ieteicams iet ārā, lai neiedzīvotos ādas apsaldējumā.
2. Arī ziemā jālieto savam ādas tipam atbilstoši kopšanas līdzekļi – nevajadzētu akli sekot mītam par treknajiem sejas krēmiem, kas aukstumā ādai ir piemēroti labāk! “Ja kombinētas, taukainas, problemātiskas ādas tips ziemā saskaras ar dehidratācijas pazīmēm, izvēlieties biezākus dehidratētai ādai paredzētus krēmus, nevis taukainos, kuri domāti sausai ādai!” teic dr. Lauma Valeine un, iestājoties rudens un ziemas periodam, iesaka “slāņu principu” – lietot gan krēmu, gan serumu pirms tā.
3. Ekstremālos laikapstākļos jālieto specifiskie barjeras aizsargkrēmi, kuru sastāvā ir cinks, varš un citas aizsargvielas, kas neļauj no ādas iztvaikot mitrumam.
