RFS vēsturiskās spēles pret "Galatasaray" atskaņas: latvieši atkal apklusina treneri, turki vaino sevi nevis laikapstākļus, bet kritizē atmosfēru stadionā

UEFA Eiropas līgas pamatturnīrā (līdz šai sezonai tika izspēlēts grupu turnīrs, bet principi un hierarhija ir līdzīga) Latvijas komandas iekļuvušas vien divas reizes - 2009./10. gada sezonā FK "Ventspils" savā grupā atņēma pa punktam Lisabonas "Sporting", "Heerenveen" un Berlīnes "Hertha", tomēr tik un tā palika pēdējā ceturtā vietā. 15 gadus vēlāk to atkārtojusi RFS, kas savā pirmajā mājas spēlē prata atspēlēties no šķietami bezcerīgā 0:2 un pēc Jāņa Ikaunieka un gruzīna Lašas Odišarijas vārtiem spēja izraut neizšķirtu pret Stambulas "Galatasaray". Komandu spēku samēru un vietu Eiropas kartē izsaka kaut vai futbolistu vērtībā - turkiem 288 miljoni eiro, rīdziniekiem - 9!

Jā, Rīgā mēs laukumā neredzējām 100 miljonus eiro vērto nigērieti Viktoru Osimenu, marokāņu superzvaigzni Hakimu Zīješu (2022. gada Pasaules kausa pārsteidzošā pusfināla vienu no galvenajiem vaininiekiem), ilggadējo Urugvajas izlases pamatvārtsargu Fernando Musleru, bet bija argentīnietis Mauro Ikardi, beļģis Drīss Mertenss, kolumbietis Davinsons Sančess, turku talants Barišs Alpers Jilmazs un citi.

Par "Galatasaray" jaudu liecina fakts, ka pirms UEFA Eiropas līgas sezonas nereti tieši Turcijas čempioni tika nosaukti par galvenajiem favorītiem (vai vieniem no) uz panākumu visā turnīrā. Arī Jānis Ikaunieks pēcspēles intervijā atgādināja, ka futbola vidē RFS tiek uzskatīti par komandu, kas Eiropas līgā ir nejauši iemaldījusies, kamēr Stambulas kluba īstā vieta esot UEFA Čempionu līgā (negaidīts zaudējums pret Šveices čempioni Bernes "Young Boys"). Šis neizšķirts noteikti liekams vismaz vienā plauktā ar jau minētās FK "Ventspils" neizšķirtu pret "Sporting" un pašu RFS 2022./23. gada UEFA Konferences līgas (pēc spēka trešais klubu turnīrs Eiropā) grupu turnīra pārsteidzošo 1:1 Florencē pret "Fiorentina".

Latvijā labpatīk domāt, ka turki ir mūsu futbolistu "klienti", īpaši, ja spēles tiek aizvadītas Rīgā, drēgnos apstākļos. Objektīvu argumentu šādam viedoklim īsti nav, tomēr ir bijuši gadījumi, la gan, raugoties uz kopējo bilanci pret citām futbola lielvalstīm - pret turkiem esam ierasti bijuši cienīgi. Spilgtākais no tiem, protams, izlašu līmenī, kad 2003. gada 15. novembrī, pateicoties Māra Verpakovska (pašreizējais RFS ģenerāldirektors) vārtu guvumam Daugavas stadionā tika uzvarēts ar 1:0, sperot platu soli Eiropas čempionāta finālturnīra virzienā (četras dienas vēlāk Stambulā 2:2 un Latvija brauc uz "Euro 2004"). Interesanti, ka toreiz pirmajā spēlē laukumā un otrajā uz soliņa bija arī pašreizējais "Galatasaray" galvenais treneris Okans Buruks. 2003. gadā turkus futbolistus un fanus apklusināja "noteikti uzvaramā Latvijas izlase", bet tagad Burukam nācās apklust preses konferences laikā, jo RFS futbolistu prieki bija pārāk skaļi.

Kopš neatkarības atjaunošanas ar turkiem esam sacentušies deviņas reizes - 2003. gadā tika izcīnīta vienīgā uzvara, kam sekoja pieci neizšķirti, bet pēdējie trīs mači zaudēti (pēdējais pat ar 0:4), lai gan divos no tiem pamatoti būtu varējuši cerēt uz neizšķirtu sērijas turpinājumu. Interesanti, ka mūsu futbolisti līdz pat pēdējai sagrāvei ne reizi nebija zaudējuši tieši Turcijā, bet divas iepriekšējās neveiksmes piedzīvotas Rīgā. Arī klubu līmenī RFS spēja parādīt zobus Turcijas diktatora Redžepa Tajipa Erdogana atbalstītajai Stambulas "Bašakšehir", ar kuriem Konferences līgas mačā "Skonto" stadionā cienījams - 1:1. Pašreizējais "Galatasaray" gan noteikti ir vēl kādu pakāpienu augstāks klubs.

Buruks pēcspēles preses konferencē izcēlās ar visai vīrišķīgām atbildēm. Pārsvara nenoturēšanā nesāka vainot drēgnos un lietainos laikapstākļus. Vēl vairāk - turku speciālists paslavēja Daugavas stadiona zālienu, kas no futbola grandu pārstāvja mutes rudens laikā Latvijā ir kā medusmaize. Treneris izcēla problēmas pašu spēlē, kas drīzumā tiks novērstas un vienība būs gatava pa tiešo (iekļūstot labāko astotniekā un nespēlējot kvalifikācijas kārtu) kvalificēties Eiropas līgas astotdaļfinālam.

Tiesa, Burukaprāt spēlē Daugavas stadionā (kur starp futbola laukumu un tribīnēm ir arī skrejceļš) nav iespējama laba un īsta futbola atmosfēra. Gluži vienkārši tribīnes ir par tālu. Šī atkal ir skumjā tēma par nacionālo futbola stadionu, kāda Latvijā joprojām nav. RFS futbolisti un treneri pēc spēles gan slavēja atmosfēru tribīnēs, kas, neraugoties uz lielo distanci no laukuma, esot bijusi fantastiska. Droši vien Stambulā ir iespaidīgāk, un paēdušai pelei milti rūgti.

Turcijas kluba atbalstītāji, protams, ir vīlušies par Rīgā notikušo, lai gan paguva Latvijas galvaspilsētu kārtīgi izreklamēt saviem vairāk nekā 15 miljoniem sakotāju. Diez Rīgas tūrisma attīstītāji par šo pateiks paldies RFS, vai piesavināsies laurus?

Turcijas čempioni Rīgā mitinājās pieczvaigžņu viesnīcā "Hotel Grand Kempinski", bet pa Rīgas ielām pārvietojās savā autobusā, kas tika atgādāts no Turcijas.

Daudzi fani jau izsmej šo izšķērdību, vai tiešām par neizšķirtu Latvijā nopelnītie "nieka" 150 000 eiro (papildus prēmija par neizšķirtu Eiropas līgas mačā, uzvara būtu trīsreiz vairāk) vispār spēj segt degvielas patēriņu 2800 kilometru garajā ceļā, lai atbrauktu no Stambulas. Kā novēroja Jauns.lv, no pienākumiem brīvajā laikā, autobuss tika novietots stāvvietā netālu no "Riga Plaza".

Grūti spriest, vai tas bija soda veids, vai plānota neplānošana, bet "Turkish Airlines" pārvaldītā "Airbus A333" lidmašīna visai pēkšņi tika atsūtīta uz Rīgas lidostu un komanda tumsā pameta Latvijas galvaspilsētu.

Futbola svētkiem Grīziņkalna pievārtē (cerēsim, ka sporta pasākumus ne līdz galam atbalstošā kopiena šoreiz netika pārāk iztraucēta) visu pēcgaršu sabojāja daži neadekvāti turku kluba līdzjutēji un nepārdomāta, pat neprofesionāla drošības dienestu rīcība. Pametot stadionu, sarūgtināto turku fanu plūsma tika salaista kopā ar pašmāju komandas atbalstītājiem un izcēlās asumi, kuros cieta vismaz divi Latvijas līdzjutēji.

Vai bija kādas provokācijas, to, ticamākais, mēs neuzzināsim. Tāpat, kā to, vai tas nebūtu noticis kaut kur tālāk no stadiona, tomēr drošībniekiem šī ir nopietna viela pārdomām, vai tiešām šādas situācijas nebija iepriekš paredzamas un novēršamas vismaz stadionā priekšā esošajā Augšielā? Cerēsim, ka kāds par to atbildēs, un nekas tāds vairs neatkārtosies. Kā zināms uz Rīgu vēl pošas Briseles "Anderlecht", Saloniku PAOK un Amsterdamas "Ajax" ar saviem fanu pūļiem.