"Tiešām dāvinātam zirgam zobos neskatās?: tīmeklī apspriež dāvanas, kas likušas asinīm vārīties

Liene: “Kolēģe uz(at)dāvināja dāvanu, ko pirms pusgada biju pati viņai uzdāvinājusi, tajā pašā dāvanu maisiņā.”

Elvis: “Uh, izcilas dāvanas saņēmu savā 30 gadu jubilejā. No sievas brāļa ģimenes saņēmu dažas tējas paciņas. Bet īpaši izcēlās tēva māsa – pusizēsta cepumu paka un bērnu rotaļlieta (maģiskā sērkociņu kastīte). Nez cik ilgi šie mīļie radinieki piedomāja pie dāvanas izvēles. Reiz sieva uzdāvināja dzimšanas dienā atļauju iegādāties “iPhone 5”. Mīļi!”

Inita: “Vissliktākās dāvanas – neesošas dāvanas. Mans bijušais man savu radu klātbūtnē, uzdāvināja portatīvo datoru. Visi viņa radi – uhh un ahh, kāds labs dzīvesbiedrs. Pēc nedēļas viņš bija uzlicis savu paroli, kuru es nezināju, un tikai viņš lietoja datoru. Man tā lielā aizvainojuma sāpe ir vēl tagad, lai gan padsmit gadi jau pagājuši, jo es viņam uzdāvināju padārgu trenažieri.”

Jolanta: “Gludināmā dēļa pārvalku. Manam gludināmajam dēlim šis pārvalks nederēja, un tā bija visbezpersoniskākā dāvana, kāda var būt, un dušas aizkari. Ciest tādus nevaru.”

Anna: “Māte reiz Ziemassvētkos uzdāvināja iesaiņotu komplektu ar 3 lūpukrāsām. Kad es viņu atvēru, izrādās, ka drīkstu izvēlēties tikai vienu. Kad izvēlējos to, kura man patīk vislabāk, māte pasaka, ka to nevar, jo to grib viņa pati sev.”  

Laura: “Man dzimšanas diena ir ļoti svarīgi svētki. Ar visu to, ka tā brīža dzīvesbiedrs (bērna tēvs) to zināja, viņš man uzdāvināja blenderi. Es biju ļoooti sašutusi par to, bet centos neizrādīt vilšanos. Uz jautājumu, kā viņš iedomājās uzdāvināt man blenderi, viņš paskaidroja, ka tas man noderēs biezeņu taisīšanā bērnam. Mēs tāpat būtu pirkuši blenderi!”

Vita: “Bērnībā kaimiņu mājā dzīvoja Hildas tante, īstajā vārdā Brunhilde. Viņa katru gadu nāca uz manu dzimšanas dienu un vārda dienu (starp abām 10 dienas) un dāvināja man naktskreklu un alpu vijolīšu pušķīti. Un tā n-tos gadus. Naktskrekls, jo tante strādāja “Latvijas linos”. Būtībā neatceros, ka mamma man jebkad būtu nopirkusi naktskreklu, jo bija pilns ar Hildas tantes dāvinātajiem.”

Aija: “Kāzās vienvietīga gultas veļa. Darbā reiz uzdāvināja konču kasti ar 6 mēnešu vecu derīguma termiņu. Un reiz man ex-kolēģe uzdāvināja kosmētikas somiņu ar “Dove” dušas želejas/ziepju komplektu, ko viņai manā klātbūtnē mēnesi iepriekš uzdāvināja citi. Turklāt uz iepakojuma bija rakstīts “3 items”, bet bija palikuši 2!”

es_esmu_hieena: “Alkohols laikā, kad biju stāvoklī, un tā amatalus derīguma termiņš beidzās pirms dzemdībām. Nu neko, demonstratīvi ieliku miskastē, dāvinātāja apvainojās.”

Juta: “Jebkas, kas ir muļķīgs, man šķiet briesmīga dāvana jeb naudas izmešana. Piemēram, 2 gadus atpakaļ tiku pie mīkstās mantiņas, mājas čībām… Man 30+, un tās nebija velkamas, reāli lauvu ķepas ar nagiem. Izmetu miskastē.”

Krists: “Vannas bumbu komplekts. Nez ko es ar tām iesākšu, ņemot vērā, ka man nav vannas.”

Adriana: “No ex vārda dienā (kad man bija 24 gadi) saņemts plastilīns (jā, nepārklausījāties), visticamāk, jo “Maximā” bija uz akciju. Ar ironiju noteica, lai es varētu taisīt mazus cilvēciņus.”

Santa: “Man uzdāvināja dzeltenas rozes dzimšanas dienā un uzreiz palūdza parakstīt atlaišanas dokumentu, stāstot, cik nederīga darbiniece esmu bijusi.”

Uldis: “Zemē iespraužamas lampiņas dārzam. Nav ne dārzs, ne pagalms, var iet un iespraust.”

lady.waspy: “Kāzās – veca sega un gultas veļas komplekts vienai personai.” 

Maira: “A4 izmēra dāvanu maisiņā viena tējas svece (ploška).” 

Inga: “Zelta auskari ar rubīniem. Man nav caurumu ausīs.”

Agate: “Ex uzdāvināja komplektiņu ar “handmade” ziepēm, kaut kādu dekoru ar banālu uzrakstu, švammi un našķi, kam vēlāk atklāju beigušos termiņu. Piemetināja, ka es esmu izteikusies, ka kādreiz ko tādu vēlētos saņemt, bet nu joprojām nespēju iedomāties, ka būtu labprātīgi vēlējusies dāvanā sanemt švammi.”  

Kristīne: “Salvešu paciņa (mazā “zewa” puņķiem), Ziemassvētkos.”  

Inga: “Viena kolēģe regulāri dāvina vecas puķes, tādas, kuras kaut kur vai nu pašai uzdāvinātas pirms dienām 5 vai kaut kur nospertas, bet jau dāvināšanas brīdī pusnovītušas. Kas galīgas pļekas, tās viņa izvelk ārā, rezultātā pušķis nemaz īsti neturas kopā.” 

Maija: “Ziemassvētkos adventes vainags un Ziemassvētkos arī pagājušā gada kalendārs – pierakstu blociņš.” 

Anna: “Liela formāta dimantu mozaīkas glezna. Nepateicu, ka nepatīk un drīzumā saņēmu vēl vienu.”

Sandra: “Ex vìra māte uzdāvināja čūskas statuju. Tuvojās čūskas gads. Bet kur likt un ko darīt ar tādu kobru, nezināju. Atbrauca māsa un izmeta, ja nu prasa, saki, ka kaķis saplēsa. Pēc kāda laika uzdāvināja aizkarus. Tādus ar rišiņām un mežģìņu puķìtēm. Tā arī palika maisiņā stāvot.”

Baiba: “Klases audzinātājs manā dzimšanas dienā februārī no klases uzdāvināja nocenotas Ziemassvētku mantiņas (viena saplīsusi).”  

Madara: “Draudzenes uzdāvināja 16 gados sexy/pūkainu Ziemassvētku apakšveļu, ne man bija kam kaut ko tādu rādīt, ne interesēja kas tāds. Vīrs Ziemassvētkos uzdāvināja saldumus, ēdu tikai specifiskus, teicu, lai nedāvina man vairs nekāda veida saldumus/ēdienu, nākamajā gadā uzdāvināja atkal saldumus. Vīra māte uzdāvināja kaut kādas masējošās mīkstās čības, kas aktivizējas ūdenī. Ļoti nepatīk ka cilvēki dāvina kaut ko dāvināšanas pēc.”

Līga: “Krūze ar uzrakstu Санкт-Петербург.”

Liene: “Man neatceros, bet vīram gan. Mana kādreizējā draudzene Ziemassvētkos uzdāvināja antistresa bumbiņu kas bija sievietes krūts veidolā. Tad tai pašai “draudzenei” māsas vīrs ģimene uzdāvināja apsildāmo poda brilli Ziemassvētkos. Karma is bitch.” 

Laisvine: “Hello Kitty mantiņa/atslēgu piekariņš, uz maniem 21... Varbūt bija domāts kā joks, bet man gan smieklīgi nebija ( un dāvināja 3 cilvēku kompānija).”  

Ilze: “Ap kaklu apliekams un uzlādējams ventilators.”  

Arnita: “Nutellas burku un pateica “es dāvinu, jo gribu lai man taisi maizīte.” 

Linda: “Pārdāvināta dāvana ar vēlējumu dāvanas saņēmējam. Jutos kā miskaste, kurai var atdāvināt visu, kas Tev lieks. Es labāk šādas lietas atdodu tālāk, ja man neder dāvinātā manta.”

Ramona: “Man viens puisis uzdāvināja kaut kādas pretīgas konfektes kastītē, kuras kāds bija uzdāvinājis viņa mammai. Un nē, viņam nebija slikti ar naudu vai izpratni par to, ko dāvināt, viņam bija mājās vesels uzkodu skapis cilvēka lielumā, ar visāda veida konfektēm un šokolādēm.”  

Bārbala: “Plastmasas šūpuļkrēsliņu lellei. Man bija 25 gadi.” 

Agija: “Ziemassvētkos zem eglītes skaisti iesaiņotā dāvanā saņēmu naudu, ko pati biju aizdevusi.”  

Laima: “Priekšauts. Es tādus nelietoju un arī ar pavārniecību gauži neaizraujos.” 

Anda: “Apelsīni. Tā nebija īsti dāvana, ciemakukulis, kuru tieši man iedeva brālēns. Mans krusttēvs (drīzāk viņa draudzene) aizmirsa, ka arī man ir dzimšanas diena (māsai, man un tētim ir dzimšanas dienas 4.,6.,8. decembrī, vienmēr bija jāsvin kopā). Visu vakaru sabēdājusies nogulēju savas divstāvu gultas otrajā stāvā, jo kur nu vēl stulbāka “dāvana”. Neatceros vairs, cik precīzi man gadi bija, bet ļoti pārdzīvoju.”