"Sievietes līdz 45 gadiem pie mums ir rutīna!" Ārste skaidro, kas ir medicīniskā apaugļošana, cik tā izmaksā un kā tai gatavoties

Dr. med. Fodina darbu kā reproduktoloģe uzsāka 2004. gadā. "Es pabeidzu Medicīnas akadēmiju un tad, kad izvēlējos savu profesiju, zināju, ka vēlos palīdzēt sievietēm. Sākumā strādāju gan dzemdību nodaļā, gan ginekoloģijā, bet, kad satiku divus savus kolēģus, kuri darbojās ar neauglības jautājumiem, sapratu, ka arī man šī joma ir ļoti iepatikusies."

Jautāta, kāds ir vidējais cilvēks, kas vēršas klīnikā pēc palīdzības, viņa skaidro, ka "tie parasti ir pāri, kuri jau kādu laiku mēģinājuši tikt pie bērniņa, bet viņiem kaut kādu iemeslu dēļ tas nav izdevies. "Viņi parasti pie mums jau nāk sagatavoti, jo mūsdienās pieejami dažādi avoti, kur var pasmelties informāciju," pauž Fodina.

Kādi ir galvenie neauglības cēloņi?

Reproduktoloģe skaidro, ka mūsdienās ar grūtībām ieņemt bērniņu saskaras katrs sestais cilvēks pasaulē. "Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, neauglības problēmas skar 17% reproduktīvā vecuma cilvēku," pauž Fodina. "Turkāt šis jautājums skar gan sievietes (53% neauglības gadījumu), gan vīriešus (47% gadījumu)," norāda ārste.

"Sievietēm galvenais neauglības faktors vēl joprojām ir hormonālie traucējumi, olvadu faktori, endometroze, dzemdes miomas un pēc Covid-19 pārslimošanas aktīvāk novērotas arī autoimūnās slimības un imunoloģiskās neauglības. Bet vīriešiem mūsdienās, salīdzinot ar 1974. gadu, spermas koncentrācija ir samazinājusies aptuveni divas reizes. Tas nozīmē, ka tas kā mēs dzīvojam, produkti ko patērējam un citi ikdienas faktori ietekmē arī vīriešu auglības funkciju." 

Runājot par to, kādi dzīvesveida faktori jāņem vērā, lai nodrošinātu labu reproduktīvo veselību, Fodina uzsver, ka "cilvēkam jābūt atbilstošam ķermeņa masas indeksam (ĶMI), un jāizvairās no smēķēšanas, alkohola un narkotiku lietošanas. "Nevajadzētu arī pārmērīgi daudz nodarboties ar sportu un skaitīt kalorijas, lai turētos kaut kādā iedomātā svara robežā. Visam jābūt līdzsvarā - sportam un pareizam dzīvesveidam, kur darbs ir sabalansēts ar atpūtu. Visam jābūt balansā," uzsver speciāliste.

Viņa nenoliedz, ka reizēm gadās arī tādas situācijas, kad pie bērniņa nevar tikt pilnībā fiziski veseli cilvēki. "Šajā gadījumā pie vainas var būt arī psiholoģiskais faktors, un šādiem pāriem ļoti labi var palīdzēt psihologi un psihoterapeiti." Ja neauglības iemesli ir saistīti ar sievieti, ar šo jautājumu nodarbojas ginekologs; ja ar vīrieti – andrologs.
"Vēlāk gan reproduktologs, gan andrologs apvieno spēkus, lai šiem cilvēkiem palīdzētu," norāda speciāliste.

Kā medicīniskai apaugļošanai tiek sagatavotas sievietes un kā - vīrieši?

"Medicīniskā apaugļošana ir process, kas sastāv no vairākiem etapiem. Pirmais ir ģenētiskā materiāla sagatavošana," norāda ārste. "Olšūnu sagatavošana notiek, stimulējot olnīcas. Stimulācijas mērķis ir panākt vairāku olšūnu izveidošanos un nobriešanu. Sievietei vidēji desmit dienu laikā tiek injicēti mūsdienīgi medikamenti, kas ir ļoti tīri un bez blakusparādībām, tai skaitā onkoloģiskām."

"12. dienā zem narkozes sievietei tiek veikta manipulācija, kuras laikā caur maksti tiek nopunktēti pūslīšu folikuli, kas satur šķidrumu un olšūnas. Šīs šūnas tiek paņemtas un nodotas laboratorijai". Tajā pašā dienā, kad sieviete nodod olšūnas, vīrietis nodot spermatozoīdus.

"Vīrietim," atzīst ārste, "šis process ir nedaudz vienkāršāks. "No viņa spermas paraugs tiek iegūts pilnīgi naturālā ceļā, vienīgi viņam jāievēro vairāki nosacījumi, pirms materiāla nodošanas: 3-5 dienas pirms tam viņam ir jāaturās no dzimumdzīves, karsēšanās pirtī vai vannā, un viņš nedrīkst lietot alkoholu vai smēķēt."

Kā notiek apaugļošana?

Ārste norāda, ka "četras stundas pēc šūnu ieguves notiek olšūnas apaugļošana". "Tas notiek laboratorijā, kad speciāla aparatūra apvieno olšūnu ar spermatozoīdu un tad apaugļotās šūnas tiek novietotas inkubatorā jeb embrioskopā, kurā embriji attīstās, pirms tiek ievietoti dzemdē." 

"Embrijs embrioskopā aug piecas dienas un šis process tiek novērots tiešsaistes režīmā. Piektajā dienā embrijs tiek gatavots tālākai sasaldēšanai, un pirms sasaldēšanas no tā virsmas tiek ņemtas šūniņas, kas nepieciešamas, lai embrijam, pirms tā novietošanas dzemdes dobumā, veiktu ģenētisko testēšanu."

"Ģenētiskajā testēšanā notiek visu hromosomu izpēte, lai izvērtētu to, vai embrijs spējīgs piestiprināties dzemdei un rezultēties veselā grūtniecībā, un vai tam nav novērotas ģenētiskas saslimšanas. Mūsdienu iespējas ir tik plašas, ka šajos paraugos iespējams atklāt pat retas ģenētiskas saslimšanas."

"Šis ģenētiskās testēšanas process Latvijā notiek kopš 2014. gada un pirmais bērns Latvijā un Baltijas valstīs, pateicoties "iVF" klīnikas komandai, piedzima 2015. gadā. Tagad šī procedūra jau ir kļuvusi par rutīnu," atzīst Fodina. "Embrija sagatavošanas process norit 20–21 dienu. Pēc tam tas tiek novietots dzemdes dobumā."

"Dvīņu iznēsāšanai nevajadzētu kļūt par normu!"

"Pirms 20 gadiem, kad sāku strādāt šajā jomā, nebija nekādu ierobežojumu attiecībā uz to, cik embriju var ievietot dzemdē. Mani amerikāņu kolēģi tajā laikā ievietoja pat septiņus vai astoņus embrijus, jo tolaik tikai neliels procents embriju piestiprinājās dzemdes sieniņai. Latvijā gan neievietoja vairāk par trim," pauž Fodina.

"Tagad mēs ejam uz to, lai medicīniskā apaugļošana notiktu pilnīgi līdzīgi dabiskajai apaugļošanai, tādēļ šobrīd sievietes dzemdes dobumā tiek novietots tikai viens embrijs," norāda reproduktoloģe. Tomēr ārste uzsver, ka tas neizslēdz iespēju pārim tikt pie dvīņiem: "Ārkārtīgi retos gadījumos, jeb aptuveni 1% gadījumu, notiek olšūnas dalīšanās, kas rezultējas ar to, ka pārim var piedzimt viena dzimuma dvīņi, kuri savā starpā ir pilnīgi vienādi."

"Divu augļu grūtniecība vienmēr saistās ar risku - šāda grūtniecība var pārtrūkt un bērni dzimst pirms noteiktā laika. Un ja bērniņš piedzimst pirms laika, viņam paaugstinās risks dažāda veida veselības problēmām, piemēram, redzes traucējumiem, dzirdes zudumam u. c."

Vai pāriem izdodas ieņemt bērniņu ar pirmo mēģinājumu?

"Pozitīvais procents, kad iestājas veiksmīga grūtniecība, ir atkarīgs no sievietes vecuma. Sievietēm līdz 35 gadiem pirmā embriju transplantācija ir veiksmīga 80% gadījumu. Sievietēm līdz 40 gadiem šis procents nedaudz samazinās un ir aptuveni 65%. Sievietēm virs 40 gadiem, provizoriski, tie varētu būt 50%," pauž Fodina.

"Šie, jāteic, ir ļoti labi rezultāti, un tie balstās uz ģenētisko izmeklēšanu. Jo mēs, protams, nepārnesam uz dzemdes dobumu embrijus, ja ir zināms, ka tie nepiestiprināsies vai ja ir zināms, ka 7.–8. grūtniecības nedēļā grūtniecība apstāsies. Mēs nepārnesam arī embrijus, kuri nes kādas slimības bērnam. Sakarā ar to veiksmīgo grūtniecību skaits ir salīdzinoši augsts."

Kādas ir medicīniskās apaugļošanas izmaksas?

"Biežāk pierasts dzirdēt negācijas par mūsu valsti, bet es vēlos tai pateikt lielu paldies, jo valsts tiešām rūpējas par to, lai mums dzimtu bērni. Kopš 2022. gada Latvijā ir pieņemta valsts apmaksāta medicīniskās apaugļošanas programma, kas paredz atbalstīt sievietes līdz 40 gadu vecumam (ieskaitot), divas medicīniskās apaugļošanas reizes. Līdz šim šo pakalpojumu varēja saņemt sievietes līdz 37 gadu vecumam."

"Un kopš 2024. gada valsts atbalsta arī pacientus ar onkoloģiskām saslimšanām, kas ir reproduktīvā vecumā. Valsts šādiem cilvēkiem apmaksā olšūnu un spermas saglabāšanu. Tas ir ļoti liels panākums no valsts, reproduktologa un onkologu puses, un es par to ļoti priecājos."

Runājot par vispārējām medicīniskās apaugļošanas izmaksām, Fodina norāda, ka tās ir atkarīgas no diviem faktoriem - sievietes vecuma un sievietes olnīcas rezervēm. "Šie faktori ir būtiski, jo vienu daļu no izmaksām veido medikamentu izmaksas. Bet vidēji šis process izmaksā 4000 eiro."

Jautāta, vai pie bērniņa var tikt arī sieviete, kas ir vecāka par 40 gadiem, ārste atbild: "Neapšaubāmi!". "Sievietes līdz 45 gadiem pie mums ir rutīna. Un pat gadījumā, ja šīm sievietēm savas olšūnu rezervju vairs nav, klīnika viņām varam palīdzēt tikt pie bērniņa, izmantojot donoru olšūnas. Tomēr jārēķinās, ka ar lielāku vecumu samazinās arī veiksmīgu grūtniecību skaits."

Sievietēm, kas vēlas kļūt par donorēm, tiek veikta ginekoloģiskā izmeklēšana, psihiatra, narkologa konsultācijas un ģenētiskā izmeklēšana. Pēc šiem izmeklējumiem viņas var kļūt par donorēm un ziedot savu ģenētisko materiālu. "Latvijā šis process norit anonīmi un ziedotāja nekad nesatiksies ar personu, kam viņa ziedoja savu ģenētisko materiālu," skaidro Fodina.