Mamma Uldim Siliņam mācījusi, ka viss jāizrunā: "Ir jāatrod ceļš atpakaļ pie mīļuma"
Vieta, kur viss ir mierā, ir tur, kur valda mīlestība un siltums – tā par mammu Sandru saka Nacionālā teātra aktieris Uldis Siliņš. Viņa ģimenes mājas Birzgalē ir īsta patvēruma oāze, kur kopā būšana un sirsnīgas sarunas atjauno dvēseles spēku.
Domājot par mammu Sandru, aktierim Uldim Siliņam vispirms acu priekšā iznirst viņas seja – ar siltu smaidu, mīļuma pilna. “Pati pirmā sajūta ir labsirdība. Tieši sajūta, nevis doma. Jo enerģija, kas nāk no mammas, ir ļoti gaiša,” viņš saka. “Un tagad, kad redzamies retāk, tās sajūtas reizēm pārvēršas ilgās. Ilgās pēc tās īpašās tuvības, pēc sarunām ar mammu, smaržām un garšām, kas ir pie mammas.”
Ulda mamma dzīvo Birzgalē, un, lai gan no Rīgas līdz turienei ir tikai stundas brauciens, ikdienas steigā pat šāds attālums šķiet liels. “Tās reizes, kad aizbraucu pie mammas, ir ļoti vērtīgas. Tur ir vesels komplekts – sirsnīgas sarunas, garšīgi ēdieni, siltums. Pie mammas viss ir mierā.”
Ulda mamma ir mūzikas skolotāja, klavierspēles un solfedžo pedagoģe, un savu mīlestību pret mūziku viņa nodevusi arī bērniem. “Nesen skatījos bērnības video – mēs ar brāli maziņi dziedam tautasdziesmas, mamma sēž pie klavierēm. Viņa vienmēr bija klātesoša – ne tikai kā mamma mājās, bet arī kā skolotāja, kā virzītāja. Pirmie soļi mūzikā, pirmie mēģinājumi – viņa bija visur. Reizēm redzamāka, reizēm viņas klātbūtne bija tikai nojaušama, bet atbalsts vienmēr bija milzīgs.”
Viena no lielākajām dzīves gudrībām, ko Uldis iemācījies no mammas, ir spēja saglabāt cilvēcību arī tad, kad apkārt valda haoss. “Dzīvē gadās visādi – vilšanās, netaisnība, vilinājumi, sabrukumi. Bet mamma vienmēr mācīja – ir jāspēj atgriezties pie labā. Pie savējiem. Pie ģimenes. Pie būtiskā. Tas ir viņas pasaules skatījums – neizsīkstoši labsirdīgs un godīgs.” Viņa Uldim iemācīja arī to, ka viss ir jāizrunā, nevar vienkārši sadusmoties un aiziet. Ir jāatrod ceļš atpakaļ vienam pie otra. Pie mīļuma. “To es ļoti cenšos paturēt prātā arī tagad kā pieaudzis cilvēks un arī kā tēvs.”
Uldis sajūsminās, ka viņa mamma ir gluži kā emulators. “Viņa paspēj visu! Joprojām strādā divos darbos, ceļo, slēpo, brauc ar velosipēdu, rūpējas par mazbērniem… Viņa staro! Mamma ir eleganta, akurāta, vienmēr sapucēta – ar savu stāju, stilu, enerģiju. Viņai ir tāda iekšēja dzirksts, ko nevar mākslīgi iemācīties; tā vienkārši ir.”
Aktieris uzskata, ka tikai tad, kad pats kļūsti par vecāku, daudzas lietas var ieraudzīt pavisam citā gaismā. “Kad bijām bērni, likās, ka viss grozās ap mums, ka mums vienmēr ir taisnība. Bet tagad, raugoties uz saviem bērniem un atceroties sevi, saprotu, cik daudz mammai toreiz bija jāiznes, cik daudz viņa mums iedeva. Tāpēc mēģinu savus bērnus audzināt ar lielāku līdzcietību, sapratni. Ar sirdi. Tā, kā to darīja mana mamma."
Māmiņdienā Uldis savai mammai novēl labu veselību. “Pats kļūstu vecāks, un man sāk rasties visādas ķibeles, tāpēc šķiet, ka veselība ir pamata lieta, caur ko nāk viss pārējais. Ja ir veselība, tad var atrast arī mieru, tad var iegūt harmoniju. Ja mēs savā ķermenī jūtamies labi, arī gars var nomierināties, un tad mēs varam kārtīgi padarboties, būt klātesoši. Veselība ir pats svarīgākais, lai mēs vēl ilgāk un biežāk varam tikties un būt kopā.” Uldis mazliet padomā un ar siltu smaidu turpina: “Novēlu viņai vēl mazbērnus! Lai ir vēl vairāk! Un piedzīvojumus, ceļojumus un visādus notikumus – gan kopā ar bērniem, gan ar mazbērniem. Lai dzīve kūsā, lai katra diena ir vērtīga un piepildīta ar jauniem, skaistiem notikumiem!”
