Kāpēc Latvijā ir dārgāk nekā Lietuvā un Igaunijā?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs analizēja šīs parādības cēloņus un izvērtēja, vai situāciju varētu ietekmēt jaunais Ekonomikas ministrijas, ražotāju un tirdzniecības tīklu parakstītais memorands, raidījumā "Šovakar" ziņo portāls "Lsm+".

Vieni un tie paši rīsi, vienādā iepakojumā un vienā un tajā pašā tīklā "Rimi" maksā dažādi: Latvijā 1,19 eiro, Lietuvā - 99 centi, Igaunijā - 39 centi. Šādus datus min Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, kurš salīdzinājis lētāko rīsu, griķu, makaronu un auzu pārslu cenu "Rimi" interneta veikalos trijās Baltijas valstīs. Pētījums tika veikts 24. maijā.

"Nevar teikt, ka te ir stipri izteikta vērtības iekšējā komponente. Jo visi rīsi ir importa rīsi. Tie nonāk gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā. Tas neizskaidro trīskāršo mazumtirdzniecības cenu starpību starp Latviju un Igauniju. Igaunijā gan vidējā, gan minimālā alga ir nedaudz augstāka nekā Latvijā. Tātad arī tas nav iemesls. Arī iedzīvotāju blīvums ir līdzīgs. Man šķiet, izskaidrojums ir tas, ka Igaunijā ir augstāka konkurence pārtikas mazumtirdzniecībā. Tur ir vairāk lielu tirdzniecības tīklu," norādīja Krasnopjorovs.

Šo tēmu pārrunāja arī Latvijas Radio 4 raidījuma "Atvērtā saruna" ēterā. "Igaunijā ir lielāka konkurence tīklos. Tur nav tikai trīs lieli tīkli, tur ir vairāk. PVN mums ir plus mīnus vienāds," paziņoja Mārtiņš Trons, biedrības "Zemnieku Saeima" valdes loceklis. "Mums ir ražotāji, kas saka, ka uzcenojums mēdz būt pat līdz 200%."

"Tīkls, par kuru mēs runājam, darbojas dažādos konkurences apstākļos. Latvijā tā darbojas kā premium+ klase, orientējas uz bagātākiem pircējiem. Ierindas pircējs turp dodas reti. Viņš izvēlas citus tīklus. Tāpēc arī tāda cenu atšķirība," skaidroja Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Latvijas Bankas pētījums liecina, ka šo produktu vidējās cenas trijās Baltijas valstīs ir gandrīz vienādas. Krasnopjorovs pauda cerību, ka memorands starp Ekonomikas ministriju, ražotājiem un tirgotājiem palīdzēs samazināt vērtību bāzes precēm. Mērķis ir cenu samazinājums par 20%.

"Bet vai memorands spēs ietekmēt arī to produktu cenas, kuri tajā nav iekļauti? To būs interesanti redzēt. Es domāju, ka ne. Un vēl viena Ekonomikas ministrijas iniciatīva, ko es atbalstu, ir digitālais instruments cenu salīdzināšanai. Taču neredzēsim, ka Igaunijā tie paši rīsi maksā trīsreiz lētāk. Mans priekšlikums ir tajā iekļaut Lietuvu un Igauniju. Ja mēs redzētu, ka starpība ir lielāka nekā autobusa brauciena cena līdz robežai, iespējams, mēs brauktu pēc produktiem uz Igauniju," viņš piebilda.

Jauns.lv jau vēstīja, ka Pārtikas cenu inflāciju varētu risināt ar konkurences veicināšanas instrumentiem, pagājušajā nedēļā tiekoties ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) un Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Ievu Šmiti, teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents iepazīstināja Valaini un Šmiti ar Latvijas Bankas secinājumiem par pārtikas cenu inflācijas rādītājiem. Tikšanās laikā pārrunāti katras institūcijas kompetencē esošie instrumenti, kas situāciju risinātu.

Kazāks tikšanās laikā akcentēja, ka Latvijā inflācija ir paaugstinājusies, kas lielā mērā ir noticis pārtikas cenu dēļ. Turklāt patēriņa cenas pārtikas grupā aug straujāk par ražotāju un importa cenām. Pārtikas patēriņa cenās Latvijas Banka nav vērojusi lejupvērstu korekciju, kad pēc augstās inflācijas energokrīzes laikā globālās enerģijas un pārtikas cenas samazinājās.

Latvijas Bankas prezidents atzīmē, ka tas liecina, ka atsevišķos pārtikas ražošanas un tirdzniecības ķēdes posmos konkurence varētu nebūt pietiekami sīva.
"Šajā situācijā visefektīvākie būtu konkurences veicināšanas instrumenti. Ekonomikas ministrijas (EM) un nozares nupat parakstītais sadarbības memorands ir solis šajā virzienā. Latvijas Banka ir gatava sniegt atbalstu EM padziļinātā datu analīzē, kas ļautu izvērtēt līdzšinējo pasākumu efektu un vērtēt tālākos nepieciešamos soļus," pauda Kazāks.

Tikšanās laikā Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste iepazīstināja ar Latvijas Bankas analīzi un secinājumiem. Pašlaik cenu pieaugumu uztur pārtikas un pakalpojumu cenu pārmaiņas, bet energoproduktiem ir tendence kļūt nedaudz lētākiem. Pārtikas cenu inflācija, ietverot alkoholu un tabaku, aprīlī sasniedza 7,6%, kamēr bez alkohola un tabakas tā bija 7,4%.
Latvijas Bankā pauda uzskatu, ka kontrolēt ražotāju un tirgotāju pievienoto uzcenojumu nebūtu atbilstoši brīvā tirgus un konkurences principiem. Brīvā tirgū svarīga ir savstarpējā konkurence, kas piespiež ražotājus un tirgotājus meklēt veidus, kā piedāvāt pircējam produktus par zemāku cenu.

Latvijas Banka atbalsta dažādus konkurenci veicinošus pasākumus, piemēram, iespēju ērti salīdzināt produktu cenas un patērētāju informēšanu par zemāko cenu piedāvājumiem, jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū un aktīvāku konkurences uzrauga darbu ar dominējošajiem tirgus dalībniekiem, lai veicinātu patērētājiem draudzīgāku tirgus piedāvājumu. Šie būtu soļi pareizajā virzienā, kam varētu būt pozitīva ietekme. 27.maijā Valainis ar nozares pārstāvjiem parakstīja memorandu par pārtikas cenu samazināšanu.