Kas ir mēnessērdzības fenomens - kad ķermenis mostas, bet prāts guļ
Nomodā mēs varam kontrolēt kaut visu pasauli, bet iemiegot nekontrolējam pat savu roku un kāju kustības. Miegs atvieno mūsu apziņas vadiņus no vadības pults, un mēs kļūstam pilnīgi bezspēcīgi, pat bezjēdzīgi. Nevaram ietekmēt ne to, ko redzam sapnī, ne to, ko miegā dara mūsu ķermenis. Un pats briesmīgākais miega “scenārijs” ir mēnessērdzība.
Kā izpaužas mēnessērdzība? Populārākais mīts vēsta – tie ir cilvēki, kas pilnmēness naktīs miegā staigā pa ielām, kāpj uz jumtiem, un viņus nedrīkst saukt vārdā – pamodīsies un nokritīs! Un, no rīta pamostoties, neko neatceras. Taču mēnessērdzība nav vienīgā dīvainība, kas notiek miegā. Kā piemēru var minēt zobu griešanu jeb nakts bruksismu. Gadsimtiem ilgi šo parādību uzskatīja par cērmju invāzijas pazīmi un pat par rudimentāru instinktu – ķermeņa atmiņām no laikiem, kad pirmatnējie cilvēki sev asinājuši zobus. Patiesībā tie ir neiroloģiski traucējumi. Visas miega anomālijas, ieskaitot krākšanu, apnoju un pat nemierīgo kāju sindromu, tiek sauktas par parasomnijām, bet vissmagākā to forma ir mēnessērdzība jeb somnambulisms, ar kuru pēc aptuveniem aprēķiniem varētu sirgt 2,5 % planētas iedzīvotāju (abiem dzimumiem izpaužas vienlīdz bieži). Starp citu, retos gadījumos mēnessērdzība novērota arī suņiem, un tai vairāk predisponēti ir kolliji, kurti un labradori.
