"Pārāk labs, lai būtu patiesība!" Justīne dalās attiecību pieredzē, ko nenovēlētu nevienam

"Es reiz satikos ar vienu puisi, sauksim viņu par Džo. Mūsu sarunas allaž vedās labi un, runājot ar viņu, jutu pakrūtē tādu kā satraukumu," atklāj Justīne. "Viņš jau pirmajā randiņā atklāja, ka viņam ir divi bērni, kas allaž būs viņa prioritāte numur viens. Mani tas ne mazākajā mērā nesarūgtināja - es mīlu bērnus un viņa nostāju sapratu."

"Mūsu attiecībās iesākās lēnām - ar īsziņām un telefona zvaniem. Džo bija jauks, uzmanīgs, viņam bija laba humora izjūta. Viņš man sūtīja foto no savas ikdienas gaitām un sūtīja arī bērnu fotoattēlus. Man tas šķita ļoti jauki no viņa puses."

"Tā kā man padodas zīmēšana, es vienu dienu piedāvāju Džo izveidot viņa bērnu portretus, un viņš šo piedāvājumu ar prieku pieņēma. Kad mēs beidzot pirmo reizi satikāmies dzīvē, es viņam šos portretus uzdāvināju un viņš atzina, ka man ir talans. Mūsu randiņš bija burvīgs - mēs pie ezera baudījām popkornu, spēlējām galda spēles un sarunājāmies līdz vēlam vakaram, nemaz nemanot, kā aizplūst laiks."

"Vienā brīdī iepīkstējās viņa telefons, un es ar acu kaktiņu manīju, ka viņam zvana cilvēks, kas Džo telefonā bija ierakstīts ar vārdu "princese". Mani tas, protams, skumdināja, tomēr es apzinājos, ka mēs neesam pazīstami tik ilgi, lai pieprasītu viens no otra kaut kādu ekskluzivitāti... Es viņam zvanu nepieminēju un mēs turpinājām sazināties par citām lietām."

"Mēs runājām par viņa iepriekšējo laulību un viņš man atklāja, ka tajās attiecībās nekad nav izjutis mīlestību. Tāpat Džo apgalvoja, ka savā dzīvē tiecas atrast ar kādu īstu saikni, un apgalvoja, ka viņam svarīgākais otrā cilvēkā esot labas komunikācijas spējas un godīgums. Es jutos visai glaimota, ka jau pirmajā satikšanās reizē viņš atļāvās būt tik vaļsirdīgs un atklāt man savu iekšējo pasauli".

"Mēs jauki pavadījām laiku arī otrajā randiņā un tas noslēdzās ar tuvību. Viņa klātbūtnē jutos skaista un novērtēta. Pēc šī vakara mūsu saziņa turpinājās un es pie sevis padomāju, ka man ir grūti noticēt, ka šādi puiši vēl ir sastopami. Šķita, ka viņš ir pārāk labs, lai būtu patiesība..." atklāj Justīne.

"Pēc kāda laika Džo man atklāja, ka pēc pusotra mēneša plāno doties komandējumā uz Brazīliju. Man likās lieliski, ka viņa darbs šādas ekstras piedāvā. Tāpat cerēju, ka viņam beidzot izdosies vairāk veltīt laiku sev un kaut nedaudz atpūsties no savas darbu pilnās ikdienas."

"Šim paziņojumam sekoja vairākas savādas situācijas, kas mani nedaudz izmeta no līdzsvara. Kādā dienā viņš ieminējās, ka vēl nav oficiāli šķīries no sievas, un nevēlējās to pieminēt agrāk, jo viņam bija bailes, ka viņš mani šādā veidā aizbaidīs. Bet citreiz pamanīju, ka viņam telefonā atnāk īsziņa no kādas sievietes ar sekojošu vēstījumu: "Hei, jaukais. Ceru, ka labi atbūties!" Džo tajā dienā pamanīja, ka jūtos sagrauta, tomēr, kad viņš vaicāja "Kas noticis?", es pār lūpām nevarēju pārdabūt neviena vārdiņa."

"Kad devāmies pie viņa, es vairs neizturēju. Sacīju viņam, ka, protams, mēs oficiāli neskaitāmies pāris, tomēr mani ļoti sarugtināja vēstule, ko viņam atsūtījusi cita sieviete. Sacīju, ka mans pirmais draugs bija neuzticīgs, un es nevēlētos atkal piedzīvot tādas emocijas, kādām tiku pakļauta pirmajās attiecībās. Džo atbildēja saprotoši - viņš sacīja, ka vēlas situāciju labot un apsolīja no telefona izdzēst pārējo meiteņu kontaktinformāciju".

"Džo man sacīja, ka savā dzīvē vēlas tikai vienu cilvēku, un tas viņam šobrīd sēž blakus. Es vēlējos viņam ticēt, tiešām, tomēr vakarā atkal manīju, ka viņa telefonā "iznirst" īsziņa no "pincesītes". Iestāstīju sev, ka varbūt šīs īsziņas nosūtījusi Džo meita".

"Viss turpinājās savu gaitu, bet pēc trīs nedēļām es viņa dzīvoklī paliku viena. Džo bija jāizpalīdz draugiem, un viņš sacīja, ka atgriezīsies pēc trīs stundām. Es dzīvoklī ērti iekārtojos, un kādā brīdī devos pie ledusskapja, lai paņemtu atspirdzinošo dzērienu. Tomēr virtuvē redzētais mani šokēja".

"Pie viņa ledusskapja atradās kalendārs, kurā ar sarkanu marķieri bija apvilkts kāds datums, ar uzrakstu: "Beidzot es atkal satikšu S...". Ja sievietei par vīrieti radušās kādas aizdomas, viņa diezgan ātri spēj atrast nepieciešamo informāciju, un arī es drīz vien sociālajos tīklos uzgāju informāciju par "S...", kura dzīvo Brazīlijā. Viņa izskatījās ļoti līdzīgi man, kaut gan, diemžēl jāatzīst, ka "S" bija skaistāka manis versija. Biju diezgan pārliecināta, arī, ka šī sieviete ir tā pati "princesīte", kas viņam regulāri sūtīja īsziņas."

"Tajā brīdī es viņam aizsūtīju īsziņu, atklājot, ka esmu atradusi viņa kalendāru, un saprotu, ka viņš Brazīlijā plāno tikties ar kādu sev svarīgu personu. Es gaidīju viņa atbildi, un sarūgtinājumā sāku kravāt savas mantas, kas atradās Džo dzīvoklī". "Pēc kāda laika viņš man atbildēja, ka manis sacītais esot patiesība. Džo atvainojās un lūdza piedošanu par to, ka bijis tik savtīgs. Viņš sacīja, ka esmu pelnījusi dzīvē kaut ko labāku un izteicās, ka vēlētos, lai mēs paliktu draugi."

"Es uz šo īsziņu neatbildēju. Kā gan es varētu uzturēt draudzīgas attiecības ar cilvēku, kurš man visu šo laiku bija melojis? Varbūt viņš meloja arī par to, ka ir šķīries? Es devos uz guļamistabu, lai savāktu savas mantas arī no turienes. Atverot kāda plaukta nodalījumu, pamanīju, ka tur stāv arī viņa bērnu portreti, ko es reiz biju uzgleznojusi. Viņš tos nebija iedevis saviem bērniem, kā man sākotnēji solīja...  Tajā brīdī mani pārņēma dusmas, un es attēlus saplēsu. Nevēlējos, lai manis veidotais darbs atrastos viņa mājās."

"Es jutos nodota un piekrāpta. Viņš šķita tik jauks, tik patiess... Manā izpratnē Džo līdz šim šķita gādīgs tētis un strādīgs darbinieks, bet šobrīd vairs nezināju, kam ticēt, un vai vispār kaut kas no mūsu kopīgi piedzīvotā bija patiesība. Es tikai vēlējos, lai attiecības ar viņu izdotos... bet laikam jau tiešām viss bija pārāk labi, lai būtu patiesība," atklāj Justīne, norādot, ka dalīšanās ar šo stāstu viņai "no krūtīm novēlusi smagu akmeni".

Vai arī Tev ir bijusi nepatīkama pieredze randiņā, un vēlies ar to dalīties? Ja tā, priecāsimies saņemt Tavu stāstu e-pastā: jauns@jauns.lv, un, iespējams, atklāt to plašākai auditorijai.