Attopies meža vidū ar balles kurpēm kājās. Kā pieņemt pārmaiņas dzīvē, stāsta psiholoģe Diāna Zande

Attīstības pamatā ir pārmaiņas

Bez pārmaiņām dzīve un mūsu eksistence vispār nebūtu iespējama. Vecāki parasti grib, lai viņu bērni dzīvotu vieglāk nekā viņi paši, bet nereti pēc tam bērniem tieši to arī pārmet – ka viņi dzīvo vieglāk. Bieži vien vecāki grib, lai bērni ņem vērā visus viņu ieteikumus un rīkojas tā, kā vienmēr darījuši vecāki, bet, ja bērni tā darītu, mēs joprojām dzīvotu alās.

Pārmaiņas nozīmē ieiešanu jaunā, nezināmā teritorijā, ko dažreiz izvēlamies paši. Ja pati esi izvēlējusies mežu, kurā ej iekšā, tev ir priekšrocības, jo vari paņemt līdzi kaut ko noderīgu, kas pārmaiņu ceļā palīdzēs. Tomēr lielākoties dzīve mūs pārmaiņās vienkārši iemet, un tad attopamies meža vidū ar balles kurpēm kājās. Negaidītām pārmaiņām neesam gatavojušās, un mums nav nekādu instrumentu, kā tām pielāgoties, tāpēc tās parasti ir grūtākas. Gan pozitīvas, gan negatīvas pārmaiņas ir neizbēgama dzīves daļa, turklāt negaidītas var būt ne tikai negatīvas, bet arī pozitīvas pārmaiņas, piemēram, darba piedāvājums, par ko sen sapņoji. Savukārt gaidītas pārmaiņas ne vienmēr ir pozitīvas – tās var būt arī negatīvas, piemēram, vecmāmiņa ir smagi slima un drīz nomirs. Ekstrēmi priecīgi un ekstrēmi negatīvi stresori jeb pārmaiņas mūs piemeklē reti, un tā ir laba ziņa, tāpēc ka šādi notikumi diezgan spēcīgi sašūpo mūsu dzīves laivu. Lielākoties mūs piemeklē mazas pārmaiņas, ar kurām diendienā mācāmies tikt galā.

No stresa līdz trauksmei

Jebkurš svarīgs, bet jo īpaši negaidīts un neprognozējams notikums var izraisīt pozitīvu vai negatīvu stresu. Tas, cik būtiski katru no mums notikušais skars, atkarīgs no cilvēka bioloģijas. Ja tu no dabas esi stabilāka, mierīgāka, līdzsvarotāka, tad proti savas emocionālās reakcijas labāk regulēt, un tas nozīmē, ka emociju okeānā esi lielāks un stabilāks kuģis. Ja no dabas esi emocionāli jūtīgāka, tad kā mazāku kuģīti jebkādas pārmaiņas tevi var stiprāk izšūpot. Bet tas nenozīmē, ka neko nevari darīt, – tu vari mācīties novērtēt dažādas situācijas, rīkoties veselīgāk, samazināt spriedzes reakcijas sevī.

Diemžēl netrūkst cilvēku, kuri pārmaiņu periodā iekrīt trauksmē un pastāvīgi raizējas. Trauksmes pamatjautājums ir – ja nu? Piemēram, tu esi saņēmusi paaugstinājumu darbā un nemitīgi raizējies – ja es nezināšu, ko darīt; ja padotie mani nepieņems... Tādējādi tu smadzenēs radi stresa reakciju, bet smadzenes tavu fantāziju uztver kā realitāti, radot negatīvu emocionālu un ķermenisku reakciju. Nodarbojoties ar varbūtībām, tu pati pozitīvas pārmaiņas vari sev padarīt rūgtas, jo smadzenes neatšķir realitāti no domām.

Sirmgalvjiem un bērniem – visgrūtāk

Ir cilvēki, kuriem pārmaiņas patīk labāk, kamēr citi, kas jau no dabas ir jūtīgāki un trauslāki, tās uztver kā milzīgu izaicinājumu. Īpaši grūtas visdažādākās pārmaiņas ir veciem cilvēkiem, jo ar gadiem mēs kļūstam mazāk atvērti jaunām pieredzēm. Ja cilvēks jaunībā bijis atvērts, tad arī vecumdienās viņā saglabājas šī personības iezīme – viņš pārmaiņas uztver vieglāk. Konservatīvāki cilvēki novecojot var smagi pārdzīvot pat vismazākās pārmaiņas, viņiem negribēšana gūt jaunu pieredzi rada drošības izjūtu. Turklāt novecojot samazinās fiziskās spējas, bet katra jauna pieredze liek mobilizēt resursus, kurus vecumdienās ir grūtāk sevī atrast. Tāpēc nevajag sirmgalvjus spiest darīt to, ko viņi nevēlas. Ja viņi grib dzīvot savā puķu dobē, ļauj viņiem to darīt, jo novecojot pārmaiņām viņu dzīvē vajadzētu būt tikai tik daudz, cik viņiem patīk.

Otra cilvēku grupa, kam pārmaiņas var būt grūtas, ir bērni. No vienas puses, viņi ļoti labi pielāgojas jaunajam, bet, no otras puses, smagi pārdzīvo pārmaiņas, ja viņiem par notiekošo nav pietiekami daudz informācijas. Lielākoties informācijas trūkums ir saistīts ar pieredzes neesamību. Piemēram, bērnam nav pieredzes par to, kas notiks ceļojumā vai bērnudārzā, kāda būs dzīve, kad piedzims māsa. Tāpēc bērniem ir daudz jāstāsta, kas un kā mainīsies, un jābūt blakus.

Trieciens veselībai

Ja ir daudz stresa izraisītāju – eksāmens, veselības problēmas kaķim, darba zaudēšana –,tie, kuriem ir prasmes vadīt savu stresu un spēja pielāgoties, var tikt galā relatīvi labi. Kādu brīdi var būt grūtāk, bet principā ir iespējams izlaipot. Ja cilvēks ir jūtīgāks, tad īslaicīga un pietiekami spēcīga stresa gadījumā var būt īstermiņa reakcija – grūtības koncentrēties, pieņemt lēmumus, nepatīkamas emocijas, no kurām gribas atsvabināties, impulsīva, automātiska rekcija, tendence atlikt svarīgu rīcību, destruktīvi nomierināšanās veidi.

Ja kaut kas ilgstoši izraisa spriedzi, piemēram, tuvinieka slimošana, bezdarbs, naudas grūtības, bērnu aprūpes dalīšana ar bijušo laulāto, tad var parādīties miega traucējumi (nespēja iemigt, agra mošanās), trauksme, panikas lēkmes, izdegšana, psihosomatiskas veselības problēmas.

Rīcība pārmaiņu laikā

* Ietekmes zona. Jebkurā situācijā ir kaut kas, ko tu vari ietekmēt un ko nevari. Cilvēki nereti pārmērīgi koncentrējas uz to, ko nevar ietekmēt. Piemēram, ja tevi atlaida no darba, uzraksti uz papīra visu, ko vari un nevari ietekmēt. Tu nevari ietekmēt to, kas jau ir noticis, notikušā iemeslus, bet vari ietekmēt savu reakciju un uzvedību, cenšoties notikušo novērtēt racionālāk – uzņēmumā bija plānota štatu samazināšana, es uz šo darbavietu atnācu viena no pēdējām, tāpēc bija tikai loģiski, ka mani atlaida. Tu vari pildīt elpošanas vingrinājumus, lai sevi līdzsvarotu, aprunāties ar kādu, izlaist tvaiku, paraudāt, dalīties savā pieredzē, neieslīgstot sevis žēlošanā. Tad izdomā, ko tu vari darīt, lai atrastu jaunu darbu. Kreņķēšanās nepalīdzēs.

* Vai tas notiek šobrīd? Ja cilvēks jūtas trauksmains, lai arī draudi nav tik lieli, ir veselīgi sev uzdot jautājumu – vai tas, par ko es raizējos, notiek šobrīd? Vai mans bezdarbnieka pabalsts ir beidzies tagad? Vai vīrs mani pamet tagad? Šādā situācijā tu savām smadzenēm liec domāt, ka vīrs tevi pamet un ka tu nekad vairs nedabūsi darbu, lai gan realitātē esi darba meklējumos un tev ir nelielas problēmas attiecībās ar vīru, un tādas piedzīvo visi pāri.

* Stresa pārvaldības tehnikas, piemēram, dziļā elpošana, apzināta vērošana, pievēršot uzmanību tam, kas notiek apkārtnē un tevī, dažādas relaksācijas tehnikas, var palīdzēt pārmaiņu periodā tikt galā ar emociju radītām reakcijām. Sāc to darīt, kad ir nelieli kreņķi, negaidi lielus, lai brīdī, kad pie tavām durvīm klauvēs lielas pārmaiņas, tu jau būtu ekipēta.

* Meklē palīdzību! Ja netiec galā un jūties kā iestrēgusi nekontrolējamā pārmaiņu virpulī, meklē profesionāļa palīdzību.