Galva no sāpēm plīst pušu? Vainīgs var būt nakts ieradums, par kuru jūs pat nenojaušat

Vai jūs vismaz reizi nedēļā jūtat sāpes sejā, žoklī vai ap ausi? Vai jums ir sāpīgi atvērt muti vai košļāt? Vai jūsu žoklis bloķējas, klikšķina vai aizķeras? Ja uz kādu no šiem jautājumiem atbildat "jā", iespējams, jūs esat viens no tiem, kas bez apzināšanās griež zobus.

Kāpēc zobu griešana ir bīstama?

Zobu griešana vai zobu sasprindzināšana ir neapzināta darbība. Mēs zemapziņā aktivizējam savus košļājamās muskuļus, sasprindzinot vai pārvietojot apakšējo žokli un spēcīgi saspiežot zobus vai berzējot tos.

Gandrīz katrs sestais cilvēks to dara miega laikā, un katrs ceturtais – nomodā. Zobu griešana miega laikā rada atpazīstamu skaņu – ja jūs guļat kopā ar kādu, jūsu partneris, visticamāk, spēs par to pastāstīt. Šī skaņa atgādina naglu skrāpēšanu pa dēli.

Viegla un periodiska zobu griešana parasti nav problēma. Tomēr, ja jūs to darāt bieži vai ļoti stipri, šis ieradums var izraisīt virkni problēmu ar zobiem, žokļa locītavām un muskuļiem, traucēt miegu un veicināt galvassāpju vai sāpju ausīs rašanos. Šīs problēmas var kļūt arvien sāpīgākas, un to ārstēšana var būt dārga. Laika gaitā šis ieradums var izraisīt zobu plaisas un lūzumus.

Kas liek mums griezt zobus?

Parasti zobu griešana ir saistīta ar fiziskiem, psiholoģiskiem un dzīvesveida faktoriem. Zobu griešanas un sasprindzināšanas iespējamība ir lielāka, ja:

• jūs piedzīvojat stresu, trauksmi un depresiju;
• lietojat noteiktus medikamentus, piemēram, šizofrēnijas, psihozes vai depresijas ārstēšanai;
• patērējat pārmērīgu daudzumu kofeīna, nikotīna un/vai alkohola;
• jūsu miegs tiek traucēts, piemēram, negaidītu skaņu dēļ, piemēram, paziņojumiem telefonā.

Zobu griešana ir cieši saistīta arī ar miega apnoju – stāvokli, kad elpošana miega laikā regulāri apstājas, un smadzenes un ķermenis nesaņem pietiekami daudz skābekļa. Skābekļa trūkums izdala stresa hormonus, kas palielina sirdsdarbības ātrumu un aktivizē muskuļu spazmas visā ķermenī, kas, savukārt, var pasliktināt zobu griešanu.

Kā zobārsts atpazīst problēmu?

Zobārsts izpētīs jūsu veselības stāvokli un lietotās zāles. Viņš var uzdot jautājumus par to, vai jūs jūtat sāpes žoklī, galvassāpes, grūtības košļāt vai žokļa bloķēšanu, kā arī interesēties par jūsu miega kvalitāti.

Pārbaudot mutes dobumu, zobārsts meklēs plaisas zobos. Neparasti nolietoti zobi var norādīt arī uz refluksu, kad kuņģa skābe iekļūst mutē un mīkstina zobu emalju. Tādēļ cilvēki, kuri griež zobus un cieš no refluksa, parasti ļoti ātri nolieto savus zobus.

Cits izplatīts simptoms ir baltas svītras uz iekšējās vaigu puses un izgrieztas pēdas uz mēles malām. Tās parādās, kad vaigi un mēle nonāk starp zobiem to sasprindzināšanas laikā, raksta "theconversation.com".

Kā atbrīvoties no zobu griešanas?

Par laimi, zobu griešanu var veiksmīgi kontrolēt. Ģimenes ārsts palīdzēs atklāt pamata cēloņus, piemēram, refluksu, žokļa locītavas artrītu vai miega apnoju, un, ja nepieciešams, var nosūtīt uz polisomnogrāfisko izmeklēšanu, kas ir zelta standarts miega traucējumu diagnosticēšanā.

Fizioterapeits, kas specializējas žokļa sāpēs, var palīdzēt ar locītavas bloķēšanu, klikšķiem vai galvassāpēm, izmantojot individuālus vingrinājumus un izstiepšanas tehnikas. Ja nepieciešams, var palīdzēt arī pretsāpju līdzekļi.

Zobārsts var ieteikt zobu aizsargkapsulas. Tās ir ierīces no akrila vai neilona, kas aizsargā zobus no nolietojuma, samazina muskuļu spriedzi un klikšķēšanu žoklī.

Ārstējiet sekas, bet rūpējieties arī par cēloni

Ja domājat, ka griežat zobus, labākais pirmais solis ir runāt ar savu ārstu vai zobārstu. Tomēr atcerieties, ka fizioterapija, zobu kapsulas un pretsāpju līdzekļi ārstē zobu griešanas sekas, nevis tās pamata cēloņus.

Tāpēc ir vērts arī padomāt par to, kā samazināt stresu un veidot veselīgākus miega ieradumus. Vienkārši uzlabojumi, piemēram, kofeīna un alkohola patēriņa samazināšana un atteikšanās no ierīcēm guļamistabā, var uzlabot jūsu miegu, veselību un palīdzēt izvairīties no sāpēm un dārgiem ārstēšanas izdevumiem.