Eksperti: pat ilgstošs atvaļinājums nepalīdzēs, ja ikdienas darbs rada nomāktību
Vasaras atvaļinājums ir lieliska iespēja aizdomāties, vai ikdienas darbs piepilda dzīvi ar jēgu vai, gluži pretēji, dzēš mirdzumu acīs. Par vienu no galvenajiem iemesliem gandarījuma zaudēšanai no darba un dzīves kļūst tieksme uz pārslodzi un vēlme gūt maksimumu minimālā laikā.
Skumjš fakts ir tas, ka pat ilgstošs atvaļinājums nepalīdzēs, ja ikdienas darbs rada nomāktību. Kad pēc atpūtas nokļūsti tajā pašā vietā, kur pirms tā, nospiedošais stress ātri vien atgriežas, bet vēl stiprāka rīta kafija dod enerģiju tikai uz īsu brīdi.
Turklāt nebūt ne katrs stress ir bīstams: pēc "PE Konsult" vadītājas un psiholoģijas pasniedzējas Māres Teihmanes vārdiem, mērena spriedze gluži pretēji veicina rezultātu sasniegšanu.
"Tas ir tāpat kā ar eksāmeniem. Ja nemaz neuztraucies - labi nenodosi, bet arī, ja pārāk pārdzīvo - nesanāks. Palīdz tieši mērens stress," viņa norāda.
Darbam jāsagādā bauda
Psihologs un konsultants pārvaldes jautājumos Maits Raava norāda, ka pirmā liekā stresa un izdegšanas riska pazīme ir darba baudījuma zudums. Pēc viņa teiktā, izjust prieku par savu darbību ir iespējams, un šis prieka avots ir jāmeklē sevī.
Saspringts un patīkams darbs nav pretstati. Arī stress var sagādāt prieku: piemēram, profesionālais sports sagādā prieku par spīti ne mazai spriedzei. "Lielā darba slodze pati par sevi vēl nevienu nav novedusi līdz stresam vai izdegšanai," uzsvēra Raava.
Pēc viņa teiktā, īstais problēmu cēlonis ir alkatība, proti, vēlme pārāk īsā laikā izspiest no sevis maksimumu. Problēmas sākas, kad cilvēks pārāk īsā laikā mēģina izdarīt pārāk daudz, vai ķeras pie uzdevumiem, kas viņam nav pa spēkam. Sarežģīti darbi var sagādāt prieku, ja pareizi piemeklē tempu un dod sev laiku mācīties.
Ambīcijas, pēc Raava domām, ir tikai apsveicamas un palīdz virzīties uz priekšu. Tas pats attiecas uz centieniem labi nopelnīt: bez naudas neviens neiztiks.
"No alkatības, protams, pilnībā atbrīvoties nevar. Mums visiem ir vajadzīga nauda, lai mācītu bērnus un dzīvotu saprātīgi. Nauda ir mūsu finanšu buferis," viņš piebilda.
Svarīgi prast noteikt robežas
Par to, ka stress saistīts ar pārmērībām, runāja arī Māre Teihmane. Mēs viegli varam atpazīt tādus kaitīgus ieradumus kā alkoholisms vai pārēšanās, taču pārvarēt robežu var ar jebko, raksta "Postimees.ee".
"Kad jūti, ka lietas neiet tā, kā gribētos, un kopējā pašsajūta ir slikta, ķeries kaut kam klāt kā pēdējam salmiņam. Tā var būt, piemēram, kaislība uz veselīgu dzīvesveidu: vieni pārtiek tikai no burkāniem, citi trenējas tā, ka satumst acīs," viņa skaidroja.
Svarīgākais, lai katrs uzņemtos atbildību par savu pašsajūtu. Prasmi noteikt robežas darbā var attīstīt, un par sevi ir jāprot pastāvēt. "Kāds pie tā nonāk ar dzīves gudrību, bet to visnotaļ var iemācīties arī jaunībā," atbalstīja Raava.
Ja darbs ir saspringts, svarīgi atvēlēt laiku atjaunošanai. Tomēr arī nepabeigtu lietu pabeigšana, teiksim, sestdienas rītā nav sliktākā ideja: tā var mierīgi tikt skaidrībā ar sarežģītiem jautājumiem paša ritmā. Daudz sliktāk - pastāvīgs laika spiediens. Un nav nekas briesmīgs atvaļinājuma laikā reizēm pārbaudīt e-pastu, lai būtu lietas kursā - galvenais, zināt mēru.
Stress pazemina pašapziņu
Saprast, ka cilvēks cenšas izspiest no sevis visu iespējamo, var arī no malas. Satraucošākā pazīme - emocionāls izsīkums. Tas ir skaidrs signāls, ka stāvoklis ir slikts. Par izdegšanu vai stāvokli uz robežas liecina paaugstināta nervozitāte vai, gluži otrādi, kūtrums. Kā norāda Teihmans, par šādu stāvokli runā arī nemitīgā vēlme kādam uzmākties. Cilvēks, kurš ir rupjš darbā, ir acīmredzami nelaimīgs un knapi tiek galā ar saviem pienākumiem.
Pēc Raava teiktā, par izdegšanu runā arī atstumtība no saviem pienākumiem. Cilvēks distancējas no notiekošā, kļūst vienaldzīgs un zaudē iesaistīšanās sajūtu.
Trešā pazīme ir profesionālās maksātnespējas sajūta: cilvēks pārstāj ticēt savām darba sekmēm.
"Kad cieš neveiksmi, iestājas stagnācija, parādās sevis žēlošana. Taču jāizrāda pret sevi tikpat liela līdzjūtība kā pret citiem un nekādā gadījumā nekritizēt sevi neveiksmju dēļ. Neveiksmes nav iemesls sevis žēlošanai, bet gan iespēja mācīties," uzsver Raava.
Pēc Teihmanes teiktā, gandrīz pusei cilvēku, kuriem darba dēļ ir liels stress, rodas miega problēmas. Arī šim simptomam ir vērts rūpīgi sekot līdzi. Šādā stāvoklī atpūta problēmu neatrisinās - tā palīdzēs novērst sekas, bet nelabos pašus iemeslus, kas traucē priecāties par dzīvi.
Bieži vien augstās gaidas saistītas ar nepiemērotu vai pārāk sarežģītu lomu. Tāpat nogurums un nevēlēšanās strādāt parādās, ja darbībai pēc paša cilvēka domām nav vērtības.
Iemesls varētu būt vadītājs
Darba stresa pirmcēlonis var slēpties arī pašā organizācijā - piemēram, jebkuru sarūgtinās netaisnīgs atalgojums vai priekšnieks, ar kuru nav iespējams veidot mijiedarbību. Pēc Teihmanes domām, viens no būtiskiem iemesliem stresam darbā ir vadības nepilnības. Tā var būt neprasme organizēt vadītāja darbu vai pilnīga bezdarbība.
Slikta vadība noved pie sabojātām attiecībām, nesaprašanās un atzinības trūkuma pat par labiem rezultātiem. Taču ar to priekšnieka atbildība beidzas: neviens vadītājs nevar padarīt darbinieku veselīgāku vai uzdāvināt viņam stipru miegu.
Saskaņā ar "PE Konsult" pētījumiem, stresu var veicināt ne tikai pārmērīga slodze, bet arī nepieciešamība veikt vairākus uzdevumus vienlaikus vai darbs ar neapmierinātiem klientiem.
"Hibrīda un distances darba formu izplatīšanās, īpaši pēc Covid-19 pandēmijas, saasināja jautājumu par skaidrākas robežas nepieciešamību starp darbu un privāto dzīvi," norādīja Teihmanna.
Problēma visai Eiropai
Pēc "Eurostat" datiem, viskomfortablāk jūtas darbinieki Slovākijā, Polijā un Bulgārijā, kamēr visvairāk darba dēļ nervozē Maltas, Zviedrijas un Īrijas iedzīvotāji.
Tā kā runa ir par sava stāvokļa novērtēšanu pašiem aptaujātajiem, liela loma ir gaidām: cik patīkamam jābūt darbam un cik daudz pūļu cilvēks ir gatavs pielikt panākumu dēļ. Piemēram, zviedru sieviešu vidū, kuras biežāk par citām runājušas par stresu darbā, vairāk nekā 50 procenti atzinušas, ka darbā izjūt trauksmi vai depresiju. Savukārt vismazāk stresu un trauksmi izjūt, saskaņā ar aptauju, vīrieši no Polijas.
Kopumā sievietes biežāk saskaras ar stresu, kas saistīts ar darbu nekā vīrieši. Tomēr mēdz būt arī izņēmumi - piemēram, Horvātijā situācija ir pretēja: tur vīrieši darba trauksmi izjūt biežāk nekā sievietes.
Veselīgs dzīvesveids - visa pamatā
Veselīgas un priekpilnas dzīves pamatprincipi ir vienkārši un labi zināmi: ir mēreni jākustas, jāēd sabalansēti un jāizguļas. Kad šie pamati ir kārtībā, var pāriet pie citu problēmu risināšanas. Ja parādās tieksme uz pārmērībām, ir svarīgi godīgi paskatīties uz sevi un noteikt sev robežas.
Turklāt ikvienam ir jāzina, kas tieši viņam palīdz tikt galā ar spriedzi. "Katram cilvēkam jābūt vismaz trīsdesmit veidiem, kā mazināt stresu: vienā dienā aiziet nopeldēties, otrā - pabarot vāveri. Jāatklāj sava organisma īpatnības," norāda Teihmane. Pēc viņas teiktā, vispirms jārada apstākļi stresa apkarošanai, bet ar darba jautājumu risināšanu jānodarbojas jau pēc tam.
