Kodolmedicīna vēža ārstēšanā dara brīnumus. Vai Latvijā esam gatavi izmantot šīs iespējas?
Kodolmedicīna pēdējās desmitgadēs vēža ārstēšanā ir piedzīvojusi neticami strauju progresu. “Tas, kā pagarinām dzīvildzi un dzīves kvalitāti vēža pacientiem šodien, ir kā diena pret nakti, salīdzinot ar pavisam nesenu pagātni, un nākotne ir vēl daudzsološāka,” atzīst Artūrs Šorubalko, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Terapeitiskās radioloģijas un medicīnas fizikas klīnikas vadītājs.
Viens no virzieniem, kas kodolmedicīnā piedzīvo īpašus panākumus, ir radioligandu terapija – ārstēšanas metode, kas kā jaudīgs un nekļūdīgi mērķēts ierocis rada precīzus vēža šūnu DNS bojājumus visā cilvēka organismā. Kā šī daudzsološā terapija darbojas, kā tiek izmantota un cik pieejama ir pacientiem Latvijā?
Precīzi un mērķēti iznīcina vēzi
Radioligandi sastāv no divām daļām, kas savienotas ar ķīmisko ķēdi – radioaktīvā izotopa, kas izdala starojumu, un liganda jeb bioķīmiskas vielas, kurš kā “nesējraķetīte” radioaktīvo terapeitisko vielu aiztransportē uz vēža šūnām neatkarīgi no to atrašanās vietas – vai tas būtu primārais audzējs, vai metastāžu perēkļi organismā. Nonākusi vēža šūnās, radioaktīvā viela nodrošina precīzu un lokālu to DNS bojājumu. Tātad ar radioligandu palīdzību iespējams vienlaikus apstarot visas vēža šūnas organismā, tās bojājot vai iznīcinot un sekmējot audzēja apjoma samazināšanos.
Atšķirībā no tādām vēža ārstēšanas metodēm kā ķīmijterapija vai staru terapija, radioligandu terapija nodrošina vēža šūnām mērķtiecīgu starojuma devu, pēc iespējas pasargājot veselos audus.
Eiropā un pasaulē radioligandu terapija šobrīd tiek izmantota kā standarta metode pret kastrāciju rezistenta prostatas vēža ārstēšanā (audzējs, kas nereaģē uz vīrišķos hormonus samazinošu ārstēšanu), kā arī kuņģa-zarnu trakta un aizkuņģa dziedzera neiroendokrīno audzēju terapijā.
Ieguvums – garāka dzīvildze un labāka dzīves kvalitāte
Radioligandu terapijas sniegtie ieguvumi ir garāka dzīvildze, slimības stabilizācija, apturēta audzēja attīstība, ilgāks laiks bez slimības progresijas un labāka dzīves kvalitāte. Katrai audzēja lokalizācijai ir savas īpatnības un līdz ar to arī slimības prognozes, tāpēc atšķiras arī konkrētu cilvēku organisma reakcijas uz radioligandu terapiju.
Klīniskajos pētījumos šobrīd tiek apzināta radioligandu terapijas efektivitāte arī citu vēža veidu, tostarp limfomas, glioblastomas, metastātiska krūts vēža u.c. onkoloģisku slimību ārstēšanā. Tiek pētīta arī radioligandu terapijas kombinācija ar imūnterapiju, ķīmijterapiju u.c. terapijas metodēm, lai panāktu vēl efektīvāku dažādu audzēja šūnu iznīcināšanu. Katrā gadījumā skaidrs ir viens – radioligandu terapijas nozīme un loma tikai pieaugs.
Latvijas pacientiem iespēju mazāk
Radioligandu terapijai nepieciešami specifiski radioizotopi, piemēram, Rādijs-223, Lutēcijs-177, Aktīnijs-225. To ražošana ir tehnoloģiski sarežģīta un dārga un tāpēc pa spēkam visai ierobežotam valstu skaitam. Latvijā ir izveidota speciāla infrastruktūra, piegādes ķēdes, kas nodrošina to, ka šīs radioaktīvās vielas tiek saražotas un piegādātas speciāli konkrētam pacientam, kad viņš jau iestājies slimnīcā. Tiklīdz medikaments tiek atvests, tas uzreiz tiek ievadīts pacientam, jo radioizotopi ir nenoturīgi, to pussabrukšanas periods ir apmēram 8–11 dienas.
Šobrīd Latvijā tiek izmantots rādija-233 dihlorīds metastātiska (ar metastāzēm kaulos) pret kastrāciju rezistenta prostatas vēža ārstēšanā tiem pacientiem, kuriem slimība progresē pēc citām, iepriekš saņemtajām terapijām. Šī terapija pieejama ļoti ierobežotam pacientam lokam.
Diemžēl Latvijā, atšķirībā no citām ES valstīm, tajā skaitā Igaunijas, nav pieejami ievērojamus pozitīvus rezultātus uzrādījušie lutēcija radioligandi – Lu-177 DOTATATE, kas tiek izmantots neiroendokrīno audzēju terapijā, un Lu-177 PSMA, kas tiek izmantots PSMA-pozitīva pret kastrāciju rezistenta prostatas vēža ārstēšanā. Ik gadu Lu-177 DOTATATE terapija būtu nepieciešama ap 15 pacientiem ar neiroendokrīniem audzējiem, un krietni vairāk pacientu ar pret kastrāciju rezistentu prostatas vēzi – ap 70. Ārsts Šorubalko atzīst, ka šo divu minēto radioligandu pieejamība nodrošinātu šiem pacientiem labāku aprūpi un sekmīgāku slimības kontroli, tāpēc noteikti būtu apsverama šo medikamentu iekļaušana valsts zāļu kompensācijas sistēmā.
Kā ārstēsim Latvijā?
Atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, kur ar valsts atbalstu radioligandu terapijas pieejamība tiek mērķtiecīgi attīstīta, diemžēl Latvijā tas nenotiek. Ir nešaubīgi skaidrs, ka radioligandu terapija tuvā nākotnē ik gadu būs nepieciešama daudziem simtiem Latvijas onkoloģisko pacientu, tāpēc dienaskārtībā izvirzās jautājums, vai un kā viņi tiks ārstēti? Vai arī mūsu valstij tomēr nebūtu pēdējais laiks mērķtiecīgi attīstīt un nodrošināt šī prespektīvā kodolmedicīnas virziena plašāku pieejamību? Ārsts Šorubalko uzskata, ka tie pamatā ir tikai birokrātiski šķēršļi – Latvijā ir licencēti uzņēmumi (zāļu vairumtirgotāji), kas nodrošina radiofarmaceitisko vielu piegādi, tāpēc būtu loģiski, ja pastāvošās infrastruktūras ietvaros tiem tiktu dota iespēja ievest valstī arī šos jaunos un efektīvos lutēcija radioligandus pacientiem, kas tos var apmaksāt no privātiem vai saziedotiem līdzekļiem. Diemžēl šobrīd Latvijas pacientiem nākas pašiem ne tikai meklēt finansējumu jaunākajai radioligandu terapijai, bet arī to saņemt Tallinā, pašiem sedzot gan ārstēšanās, gan ceļa un uzturēšanās izmaksas.
Aicinājums pacientiem – nebaidīties, interesēties
Ārsts Šorubalko uzsver, ka, izdzirdot vārdus “starojums” vai “radiācija”, cilvēki nereti domā, ka tas ir kas slikts, kaitīgs, kaut patiesībā ir gluži pretēji – kodolterapija ir neatsverams ieguvums veselībai un dzīves kvalitātei. Ir gadījumi, kad tieši šis terapijas veids izrādās efektīvākais un veiksmīgākais vēža āstēšanā. Tāpēc arī ārsta pamudinājums pacientiem – vairāk pašiem interesēties par terapijas risinājumiem, būt līdzdalīgiem un līdzestīgiem ārstēšanās procesā, meklēt iespējas arī situācijās, kad valsts nodrošinājums nav pietiekams.
