"Tas ir necilvēcīgi, amorāli! Tad man bija jāaiziet jau martā..." Mārtiņš grib vēl dzīvot, bet pēc 1.jūlija paliatīvo aprūpi viņam vairs nekompensēs
No pirmā jūlija Latvijā tiks veiktas izmaiņas valsts apmaksātajā paliatīvās aprūpes pakalpojumā mājās. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, valsts vairs nekompensēs šos pakalpojumus pacientiem, kuru dzīvildze pārsniedz 180 dienas. Šīs izmaiņas satrauc daudzus pacientus un viņu ģimenes locekļus, tostarp Mārtiņu Lauvu – vīrieti, kurš cieš no amiotrofās laterālās sklerozes (ALS), smagas neiroloģiskas slimības, kas pakāpeniski ierobežo kustību, runu un elpošanu, bet prāta spējas parasti paliek neskartas.
Četru bērnu tēvs, ventspilnieks Mārtiņš Lauva, kurš iepriekš spēlējis Jūras spēku orķestrī un strādājis policijā, tagad ir spiests paļauties uz savu māti, kas rūpējas par viņu.
Kā Mārtiņš stāsta Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija", viss sācies pirms pieciem gadiem ar kreiso plaukstu. "No rīta pamodos, gribēju sasiet šņores. Nevarēju paņemt kurpes. Kaut kā īkšķis nestrādāja. Domāju, ka esmu nogulējis. Ziniet kā - darbs, darbs, darbs, un tad veselība pēdējā vietā. "
"Es joprojām varu parunāt, varu paēst. man strādā rīšanas reflekss. Varu baudīt ēdienu. Es no tā nevēlos atteikties," viņš saka. Tomēr, lai viņš varētu dzīvot, viņa mātei ir jānodrošina pastāvīga plaušu mākslīgā ventilācija – procedūra, kuru viņa veic līdz pat 20 reizēm dienā. "Man ir ļoti paveicies, ka nav agresīvā formā. Citi aiziet divos gados," viņš piebilst, uzsverot, ka valsts apmaksātā paliatīvās aprūpes mobilā komanda viņam līdz šim ir bijusi nenovērtējama palīdzība.
Pērn septembrī ārstu konsīlijs lēma, ka Mārtiņa dzīvildze ir ierobežota un viņam nepieciešams paliatīvās aprūpes pakalpojums mājās. "Izlasīju - dzīvildze 6 mēneši. Man tad jau martā bija jāaiziet. Bet mums ir izveidojusies tāda birokrātiska sistēma, ka, lai saņemtu mājās paliatīvo aprūpi, ir jābūt ierakstam par šiem sešiem mēnešiem. Tas ir necilvēcīgi, amorāli! It īpaši, ja šādu lēmumu izsniedz pacientam uz rokām. Ne visi ir psiholoģiski noturīgi. To ieraugot, pacients var izdarīt sev kaut ko sliktu, lai arī varētu dzīvot vairākus gadus."
Pēdējos mēnešos Mārtiņš uzzināja, ka no pirmā jūlija, ja viņa dzīvildze pārsniedz 6 mēnešus, valsts apmaksāto pakalpojumu nodrošinās tikai līdz šim periodam. Pārējais, kā viņš saka, būs jāuzņemas uzņēmumam "Rūre", kas līdz šim sniedza pakalpojumu, taču pēc 180 dienām finansējums var tikt pārtraukts. "Sāp, kāpēc pakalpojuma sniedzējam būtu jāuzņemas rūpes, ja viņi vairs saņem finansējumu?" viņš jautā, piebilstot, ka nav viņiem ne tēvs, ne brālis, lai viņi to darītu.
Paliatīvā aprūpe mājās mēnesī izmaksā 2800 eiro. "Šobrīd viss ir iekļauts, valsts apmaksāts, mēs esam zvana attālumā no ārstiem."
Mārtiņa māte, kas katru dienu rūpējas par dēla dzīvību, atzīst: "Ja nepagarina, tad ir vāks. Es nezinu, kā mēs tiksim galā. Viņi vienkārši nedomā."
Arī Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāvji skaidro, ka starptautiskā prakse nosaka, ka pacientiem dzīves noslēgumā dzīvildze tiek lēsta līdz 6 mēnešiem, kas arī tiek ņemts vērā valsts apmaksātajā sistēmā. Tomēr, kā norāda veselības eksperti, reālajā situācijā dzīvildze var būt ilgāka nekā sākotnēji paredzēts, tāpēc daudziem pacientiem, kuri turpina dzīvot ilgāk, rūpes un finansējums tiek pārtraukts, kas ievērojami ietekmē viņu dzīves kvalitāti.
Paliatīvās aprūpes pakalpojumu budžets jau šobrīd ir pārtērēts. Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka šogad šim pakalpojumam paredzētais budžets ir pārsniegts, un tas var radīt problēmas turpmākajam finansējuma nodrošinājumam. Pakalpojumu sniedzējiem tiek apmaksāta nevis katra manipulācija ar pacientiem, bet gan dienas nauda, kas mēnesī sasniedz 1344 eiro jeb 44 eiro dienā, kas nav pietiekams, lai segtu visus pakalpojumu sniedzēja izdevumus, ja pacients dzīvo ilgāk par paredzētajiem 6 mēnešiem.
Pāreja uz jauno apmaksas sistēmu ietekmēs arī pacientu organizācijas, piemēram, Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienību "Onko alianse", kas norāda, ka šāds lēmums var radīt lielu emocionālu slogu pacientiem un viņu ģimenēm. "Šis ir administratīvs solis, kas skar cilvēkus, kuri jau tā ir vieni visgrūtākajā dzīves posmā," norāda organizācijas pārstāvji.
Uzņēmums "Rūre": "Mēs šobrīd esam nolikti tādā situācijā, kur mums nav īsti izvēles iespējas. Mums ir noslēgts līgums ar NVD un Labklājības ministriju par pakalpojuma sniegšanu. Ar mums nekas nav saskaņots tālāk, nav bijušas nekādas sanāksmes. Mūs nolika fakta priekšā, ka tagad būs šādi. Ja pēc 180. dienas pakalpojuma sniedzējiem neturpinās sniegt valsts finansējumu, tad būtībā mēs to varēsim saukt tikai par privātu labdarību."
