Esi vesels

Veselība zem lupas: Džina Briška par izdegšanu, mammas pieciem insultiem un tēta diabētu

Veselības nodaļa

Jauns.lv

Atklāti, spēcīgi, brīžiem pat skarbi. Pieredzes stāsti, kas aizkustina, liek aizdomāties par dārgāko, kas mums ir dots. Jauns.lv sāk publicēt jaunu portretraidījumu sēriju - “Veselība zem lupas”. Pirmā raidījuma viešņa – izdevniecības “Rīgas Viļņi” veselības grupas mediju un digitālā satura galvenā redaktore Džina Briška, kura dalās pārdomās par 21. gadsimta problēmu - izdegšanu, mammas pieciem insultiem un tēta diabētu.

“Mēs dzīvojam laikā, kas diemžēl ir trauksmains – karš, kovids un citas likstas. Tad vēl stress – bērniem skolā, pieaugušajiem darbā. Gribam pierādīt sevi profesionāli, atstāt labāko iespaidu...  Taču, pārkāpjot noteiktu robežu, cilvēks var sabrukt,” raidījumā saka Džina Briška. “Izdegšana ir viena no 21. gadsimta problēmām. Ja mēs laikus nepasakām sev “stop”, baidīdamies, ka šajā brīdī kāds padomās, ka esmu vājš, mēs riskējam ar savu veselību. Tas var novest ne tikai līdz depresijai, bet pat pie pašnāvības. Šodien ir tik daudz iespēju – anonīmie telefoni, uz kuriem vari piezvanīt un lūgt atbalstu, ir tik daudz zinošu speciālistu... Šādi rūpējoties par sevi, tu neparādi, ka esi vājš. Tu parādi, ka esi stiprs, ka spēj lūgt palīdzību. Un tā ir jālūdz.

Esmu sapratusi, cik liela nozīme ir profilaktiskajām rūpēm par veselību, jo ģimenē esmu saskārusies ar nopietnām veselības problēmām. Mans tētis bija slims ar diabētu, kura rezultātā viņš zaudēja redzi, vēlāk arī kāju. Kad gangrēna skāra arī otru kāju, viņš atteicās no amputācijas, un nomira.

Mana mamma 69 gadu vecumā piedzīvoja pirmo insultu. Pēc gada otro. Viņa pusgadu nogulēja uz gultas, nespēdama ne staigāt, ne runāt. Tikai, pateicoties viņas stiprajai vēlmei un gribai dzīvot, nebūt atkarīgai no otra, varēt piecelties, staigāt un runāt, pēc gara rehabilitācijas kursa viņai tas izdevās. Taču insults atstāj ļoti nopietnas sekas, un slimība ar gadiem mammai progresēja. Viņa piedzīvoja vēl trīs insultus, un pēdējo savu dzīves gadu aizvadīja, aprūpēta, uz gultas.

Mēs neviens nezinām savu likteni, bet mēs varam vairāk uzmanības pievērst savai veselībai. Ieklausīties savā pašsajūtā, meklēt palīdzību, un palīdzība jāmeklē. Rūpējoties par sevi, tā tu palīdzēsi ne tikai sev, bet arī apkārtējiem – būsi pozitīvs, laimīgs, un arī apkārtējie būs laimīgi. Ar savu piemēru mudināsi arī apkārtējos rūpēties par sevi, un tādejādi visa sabiedrība būs daudz veselāka un priecīgāka.”