Atklāts precīzs vecums, kad smēķēšana, alkohola lietošana un fizisko aktivitāšu trūkums sāk graut ķermeni
foto: Pexels.com
Kā liecina pētījuma dati, par smagu dzērāju uzskata vīrieti, kurš gadā patērē aptuveni 269 litrus 5% alu.
Esi vesels

Atklāts precīzs vecums, kad smēķēšana, alkohola lietošana un fizisko aktivitāšu trūkums sāk graut ķermeni

Veselības nodaļa

Jauns.lv

Cilvēki, kuriem dzīves sākumā bija neveselīgas attiecības ar smēķēšanu, alkohola lietošanu un sportu, līdz 30 gadu vidum saskaras ar garīgās un fiziskās veselības likstām, liecina jauns Somijā veikts pētījums.

"Mūsu atklājumi izceļ to, cik svarīgi ir pēc iespējas ātrāk cīnīties pret riskantu uzvedību veselības jomā, piemēram, smēķēšanu, stipru alkohola lietošanu un fizisku bezdarbību, lai novērstu to, ka kaitējums, ko tas nodara, veidojas gadu gaitā," ziņu izlaidumā 24. aprīlī sacīja vadošā pētījuma autore doktore Tīa Kekelainena. 

Sliktu ieradumu izraisītas veselības problēmas var rasties jau 36 gadu vecumā, noskaidrots pētījumā. Pētnieki atklāja, ka pastāv paaugstināts risks iedzīvoties depresijā, ja persona ilgākā laika posmā smēķē, lieto alkoholu un ieslīgst fiziskā bezdarbībā, raksta "New York Post". 

Pētījumā tika konstatēts, ka smēķēšana ir saistīta ar sliktu garīgo veselību, vingrošana mazāk nekā reizi nedēļā - ar sliktu fizisko veselību, bet alkohola lietošana noved pie garīgās un fiziskās veselības pasliktināšanās. Pētījumā sekoja vairāku simtu 1959. gadā dzimušu cilvēku garīgajai un fiziskajai veselībai Somijas dienvidu pilsētā Jiveskilē.

Kā liecina pētījuma dati, par smagu dzērāju uzskata vīrieti, kurš gadā patērē aptuveni 269 litrus 5% alu, un sievieti, kura gadā patērē aptuveni 182 litrus 5% alu. 

"Neinfekcijas slimības, piemēram, sirds slimības un vēzis, visā pasaulē izraisa gandrīz trīs ceturtdaļas nāves gadījumu," piebilda Tīa Kekelainena. "Taču, ievērojot veselīgu dzīvesveidu, indivīds var samazināt savu risku saslimt ar šīm slimībām un samazināt izredzes uz drīzu nāvi." 

Lai gan pētījumā secināts, ka "novērst šo uzvedību agrīnā vecumā un pusmūžā ir izšķiroši svarīgi, lai izvairītos no sekojošiem veselības riskiem," Tīa Kekelainena norādīja, ka cilvēki arī vēlāk var veikt pozitīvas pārmaiņas, kas varētu ietekmēt visu turpmāko dzīvi. "Nekad nav par vēlu pāriet uz veselīgākiem ieradumiem. Veselīgāku ieradumu ieviešana pusmūžā dod labumu arī vecākiem cilvēkiem," iedrošināja Tīa Kekelainena.