"Vai tiešām brīvdienas jāpiešķir visām sievietēm?" Speciālisti par mēnešreižu ietekmi uz darbaspēju
Kā tad ir patiesībā – vai sievietes bieži sūdzas ārstiem par to, ka mēnešreižu laikā produktivitāte ir zemāka un diskomforta dēļ būtiski grūti strādāt? Ar saviem novērojumiem Jauns.lv dalījās veselības speciālisti.
Jautājums, vai sievietēm ir nepieciešamas divas apmaksātas brīvdienas menstruāciju laikā, šobrīd ir ļoti plaši apspriests. Ir tie kuri atbalsta iniciatīvu, un tie, kuri uzskata, ka nekādas izmaiņas nav nepieciešams ieviest, sakot, ka var, piemēram, paņemt slimības lapu ārkārtas gadījumos. Jauns.lv sazinājās ar dažādiem speciālistiem, lai labāk izprastu situāciju.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Nicmane-Aišpure norāda, ka pacientes reti sūdzas par samazinātu produktivitāti menstruāciju laikā vai par grūtībām strādāt diskomforta dēļ. Speciāliste saka: "Tuvu 20 gadu praksē ar šādu sūdzību pacientes nav vērsušās. Ir ierobežojoši apstākļi menstruālās asiņošanas radītas anēmijas dēļ."
Atbildot uz jautājumu, kā viņa pati vērtē šo iniciatīvu, speciāliste skaidro, ja: “Gadījumos, kad sūdzības un ārsta objektīvās apskates rezultāti pacientei ir tādi, kas rada darba nespēju, ir pamatota darbnespējas lapas atvēršana uz konkrētajām dienām līdz atjaunojas darbspējas.” Viņasprāt, papildu regulējuma ieviešana nav nepieciešama. Vai šis temats Latvijā joprojām ir “neērts”, tabu? Speciāliste uzskata, ka tā nav.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs dalījās, ka sāpes mēnešreižu laikā ir viena no biežākajām sūdzībām, ar kurām pacientes vēršas pie ārsta. Vienlaikus viņš norāda, ka 80–90 % gadījumu fizioloģiski normāli noritošām mēnešreizēm nav būtiski traucējošu simptomu. Var būt nespēks, galvassāpes, vēdersāpes, taču šie simptomi nav tik izteikti, lai būtiski ietekmētu darbaspējas.
Apmēram 10–15 % pacientēm ir izteiktāki un traucējošāki simptomi (dismenoreja jeb pārmērīgi sāpīgas mēnešreizes). Šādos gadījumos ārsts uzsver, ka ir jāmeklē simptomu cēloņi. Sāpīgu mēnešreižu iemesli var būt hormonālās svārstības, kā arī tādas slimības kā endometrioze, miomas un citas.
Pacientes, kuras sūdzas par spēcīgām un izteiktām sāpēm mēnešreižu laikā, nonāk gan ģimenes ārstu, gan arī ginekologu redzeslokā. Ārstējoties un ejot uz terapijām, situāciju varot uzlabot.
Ārsts Dzalbs neizslēdz arī iespēju, ka mēnešreizes var būt sāpīgas pat tad, ja organismā nav konstatējamas fizioloģiskas izmaiņas, kas liecinātu par kādu slimību. Šādos gadījumos viņš uzskata, ka var apsvērt iespēju izsniegt darbnespējas lapu uz dažām dienām.
Kādā vecuma grupā pacientes par šo sūdzas biežāk? Ģimenes ārsts norāda, ka, balstoties gan uz literatūras datiem, gan novērojumiem praksē, galvenokārt par mēnešreižu simptomiem sūdzas gados jaunākas sievietes – pirms grūtniecības un dzemdībām. Šādos gadījumos gan ģimenes ārsts, gan prakses māsa var sniegt padomu, palīdzību, izrakstot uz noteiktu laiku lietojamus medikamentus, kā arī ar terapijas palīdzību būtiski atvieglot simptomus.
“Vai tiešām ir mērķtiecīgi dod brīvdienas pilnīgi visām sievietēm?”
Atgādinot par statistiku, ka vairumam sieviešu mēnešreizes nerada saslimšanas simptomus, ārsts Dzalbs uzdod jautājumu: vai tiešām ir mērķtiecīgi piešķirt brīvdienas pilnīgi visām sievietēm?
Runājot par iniciatīvu ieviest Darba likumā normu, kas paredz tiesības sievietēm saņemt līdz divām apmaksātām brīvdienām menstruāciju laikā, Dzalbs uzsver, ka vajadzētu runāt ne tikai par strādājošām sievietēm, bet arī meitenēm, kuras mācās, - skolnieces, vidusskolnieces, jo viņām mēnešreizes ir simptomātiskākas nekās sievietēm, kuras strādā. Tādā gadījumā, viņš saka, skolām un augstskolām vajadzētu dot iespēju savām audzēknēm divas dienas mēnesī, pilnīgi dažādos datumos, izņemt šīs brīvdienas.
“Tām, kuras mācās – vidusskolniecēm un studentēm –, mācību slodze ir krietni lielāka nekā sievietēm 30–40 gadu vecumā,” norāda ārsts. “Jo ir studijas, darbs, vidusskolā – pulciņi, mūzikas skolas. Tieši tur bieži rodas lielākās problēmas.” Viņš turpina, ka, iespējams, tieši par to būtu jādiskutē – ka jauniešiem, t.i., gados jaunākai populācijai, būtu jāpievērš lielāka uzmanība un jāpiedāvā plašākas palīdzības iespējas. Ārsts uzsver, ka daudzu jauniešu zināšanas par reproduktīvo un seksuālo veselību ir nepietiekamas, viņi var justies vientuļi, bez atbalsta, kā arī kautrēties runāt par savām problēmām, tostarp sāpīgām mēnešreizēm.
Kā jūs kā profesionālis vērtējat šo iniciatīvu? Dzalbs neatbalsta šo iniciatīvu. Viņš norāda, ka mūsdienās darbs vairs nav tik fiziski smags kā agrāk, un darba devēji kļuvuši saprotošāki un saudzīgāki pret saviem darbiniekiem. Tas ļauj padarīt darba vidi elastīgāku, dot iespēju sievietēm pielāgot darba grafiku vai strādāt attālināti.
"Bet, ja situācija patiešām klasificējas kā saslimšana, tad noteikti ir jāvēršas pie veselības aprūpes speciālistiem un jāmeklē risinājums," uzsver Dzalbs. "Bieži vien, runājot ar šīm sievietēm, atklājas, ka mēnešreizes ir ļoti problemātiskas, taču par to netiek runāts un netiek meklēti risinājumi."
"Ja mēnešreizes ir tik nopietnas, tās ietekmē ne tikai darba attiecības, bet arī dzīves kvalitāti kopumā," viņš turpina.
Ārsts norāda, ka gadījumos, kad simptomi ierobežo cilvēka funkcionālās spējas, tiek izsniegta darbnespējas lapa.
Vai šis temats Latvijā joprojām ir “neērts”, tabu? "Jūtu, ka jaunā paaudze ir gatava par to runāt. Bet ne vienmēr jautājums ir tieši par mēnešreizēm, jo bieži vien tur ir cita slimība, piemēram, migrēna, kas var būt saistīta ar hormonālām izmaiņām," saka Dzalbs.
Speciālists norāda, ka par šo jautājumu būtu jārunā, akcentējot traucējošos simptomus un citas izpausmes, kas parādās mēnešreižu laikā. “Runājot caur slimību prizmu, varbūt ne tik sensitīvu jautājumu, gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem ir vieglāk komunicēt,” turpina ārsts.
Dzalbs uzsver, ka, runājot par šiem simptomiem, rodas iespēja labāk izprast veselības aprūpes speciālistu skatījumu, viņu piedāvātos risinājumus, kā arī to, cik elastīgi ir darba devēji, viņu spējas pielāgoties.
Par iniciatīvu
26. martā sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" tika publicēta iniciatīva par divu apmaksātu brīvdienu piešķiršanu sievietēm menstruāciju laikā. Jau ir savākti vairāk nekā 10 000 parakstu, un iniciatīva ir iesniegta Saeimā.
Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Marija Uškanova, kura vēlas panākt, lai Darba likumā tiktu ieviesta norma, kas paredz tiesības sievietēm saņemt līdz divām apmaksātām brīvdienām menstruāciju laikā, lai uzlabotu sieviešu veselību, labsajūtu un darba vidi, kā arī samazinātu stigmu par menstruācijām.
Šīs brīvdienas būtu piešķiramas pēc darbinieces izvēles un vajadzības, lai garantētu privātuma ievērošanu un vienkāršotu procesu. Darba devējam būtu pienākums šīs brīvdienas nodrošināt, saglabājot darbiniecei vidējo izpeļņu par šo periodu, līdzīgi kā tas tiek darīts slimības dienās, piedāvā Uškanova. Šo brīvdienu izmantošanu varētu fiksēt darba laika uzskaites sistēmā kā īpašu atzīmi - "menstruāciju atvaļinājums". Šāda sistēma jau darbojas vairākās valstīs, un to varot pielāgot arī Latvijas tiesiskajam regulējumam, nepārslogojot administratīvos resursus.
Idejas autore pārliecināta, ka rezultātā sievietes varētu atjaunot spēkus un atveseļoties no menstruāciju izraisītā fiziskā un emocionālā diskomforta, mazinot nepieciešamību lietot pretsāpju līdzekļus vai strādāt ne savā labākajā stāvoklī. Tāpat darbinieces justos novērtētas un saprastas, kas veicina lojalitāti, darba ražīgumu un pozitīvu attieksmi pret darba devēju. Vēl varētu cerēt uz mazāku izdegšanu un stresa līmeni, jo iespēja atpūsties īstajā brīdī palīdz novērst ilgtermiņa veselības problēmas un mentālo izsīkumu. Tāpat tas veicinātu stigmas mazināšanu - šādas pārmaiņas veicinātu sabiedrības atvērtību un sapratni par sievietes bioloģiskā cikla īpatnībām, mazinot tabu un stereotipus par menstruācijām.
