Latvijā - valsts apmaksāta vakcīna pret vīrusu, kas izraisa vēzi

Konsultē: profesore, bērnu infektoloģe Dace Zavadska, BKUS vakcinācijas centra vadītāja, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja

Kad pirms 15 gadiem Latvijā vakcīnu pret CPV iekļāva valsts apmaksāto vakcīnu kalendārā, to saņēma tikai meitenes – uzskatot, ka galvenā nelaime, ko vīruss pasaulē rada, ir dzemdes kakla vēzis. Tomēr drīz vien pierādījās, ka šis agresīvais vīruss dzīvības laupa ne vien sievietēm, bet arī vīriešiem, turklāt nereti – gados jauniem. Jā, visbiežāk sievietēm CPV izraisa dzemdes kakla vēzi, taču var tikt izraisīts arī vulvas un maksts vēzis, anālās atveres vēzis, kā arī tie, kas raksturīgāki vīriešiem, – galvas un kakla vēzis. Vīriešiem CPV var rosināt arī dzimumlocekļa vēzi. Abiem dzimumiem CPV vainojams arī pie papilomatozes un dzimumorgānu kārpām. Jāuzsver: noteiktā vecuma posmā saņemot vakcināciju pret CPV, tās efektivitāte ir 100 % – šī vakcīna ir mūsdienu sasniegums, tas ir visefektīvākais ierocis cīņā ar CPV vīrusa izraisītiem audzējiem.

Labas ziņas!

Šobrīd valsts apmaksāta vakcīna Latvijā ir nodrošināta vecumposmā no 12 līdz 18 gadiem, taču tuvāko mēnešu laikā gaidāms, ka vakcinācijas aptvere tiks paplašināta līdz 25 (ieskaitot) gadiem.

Inficēties var ikviens

Cilvēka papilomas vīrusam ir vairāk nekā 150 tipu, un 14 no tiem ir ļaundabīgu audzēju izraisītājs. Šī audzēja pamatā tātad ir infekcija, nevis, piemēram, ģenētika vai slikts dzīvesveids. Tāpat kā B hepatīta vīruss izraisa aknu audzēju. Vairāk nekā 80 % populācijas visā pasaulē reizi dzīvē inficējas ar kādu CPV tipu – neatkarīgi, vai tā ir turīga vai nabadzīga valsts. Infekcija ir netipiska – vīruss, ienākot ķermenī caur ādas vai gļotādas mikrotraumām (kuras mums visiem ir!), uzreiz ieperinās ādas dziļākajos slāņos, šūnās, kur mēnešiem ilgi uzturas, organismā uzvedas ļoti klusi, imūnai sistēmai nepamanāmi. Tā kā imūnā sistēma nezina par vīrusa eksistenci, tā necīnās pret to. Kurš organisms ar šo infekciju tiks galā paša spēkiem un kurš nē, nav iepriekš prognozējams, jo šis process nav atkarīgs no cilvēka dzīvesveida. Ir tikai daži pierādītie riska faktori, piemēram, smēķēšana un alkohola lietošana.

Infekciju var iegūt pat dzemdībās

Agrāk bija izplatīts mīts, ka šis ir vīruss, ar kuru tikai inficējas, dzīvojot dzimumdzīvi. Taču inficēties var, jau dzimstot – bērniņam ejot cauri mammas dzimumceļiem! Biežākie tipi, kas šādi var tikt iegūti, ir 6. un 11., kas ir papilomu un kārpu izraisītāji. Jā, tās nav ļaundabīgas, un šie konkrētie CPV tipi nevar izraisīt ļaundabīgu audzēju, taču var ļoti ietekmēt dzīves kvalitāti un labbūtību. Piemēram, ja ir balsenes papilomatoze bērniem un ģenitālās papilomas kārpas sievietēm, par kurām sabiedrībā runā reti. Deviņvalentā vakcīna, kas šobrīd ir valsts apmaksāta, sniedz aizsardzību arī pret 6. un 11. CPV tipu. Ja vakcināciju saņem, mamma ne vien pasargā savu veselību, bet nevar nodot infekciju saviem bērniem. Kopumā infekciju var iegūt āda-āda, āda-gļotāda vai gļotāda-gļotāda kontaktu ceļā. Viegli pieejamas gļotādas ir mutē, zarnu traktā vai dzimumceļos. Tātad infekciju var iegūt, gan saskaroties rokām, gan dzimumdzīves ceļā, attiecīgi – var inficēties kā bērni, tā pusaudži un cilvēki jebkurā vecumā, neraugoties uz to, vai cilvēkam ir vai nav dzimumdzīve, mainās vai nemainās partneri.

Labākais laiks vakcinācijai

Jaunākie pētījumi liecina, ka sievietēm visbiežāk inficēšanās notiek, sākot no pusaudža vecuma līdz aptuveni 40 gadu vecumam – kad cilvēks savā dzīvē ir visaktīvākais. Taču vīriešiem vienlīdz liels inficēšanās risks ir kā 16, tā 60 gadu vecumā; no šī izriet, ka vīriešiem vakcinācija ieteicama visas dzīves garumā. Daudzviet pasaulē valsts apmaksāta vakcinācija pret CPV tiek nodrošināta līdz pat 45 gadu vecumam, jo izvērtēts – ieguvumi no ieguldītajiem līdzekļiem vakcinācijā ir daudz augstāki nekā no cilvēka zaudēšanas vai ārstēšanas no onkoloģiskām saslimšanām. Tās grupas, kas nav iekļautas valsts apmaksāto vakcīnu saņēmēju lokā, var vakcinēties par saviem līdzekļiem.

Austrālija, Kanāda un ASV valsts apmaksātu vakcināciju jaunietēm sāka nodrošināt jau 2006. gadā – gandrīz pirms 20 gadiem. Mērķis bija valstī sasniegt dzemdes kakla vēža saslimstības nulles līmeni. Taču, ņemot vērā CPV vīrusu plašo postījumu vīriešu vidū, drīz vien valsts apmaksātu vakcināciju sāka nodrošināt arī zēniem. Austrālijas ilgie vakcinācijas dati liecina: onkoloģisko saslimšanu skaits ir ievērojami mazinājies, jo vakcinācija pozitīvi ir ietekmējusi arī nevakcinēto populāciju – jo vīrusa izplatība ir ierobežota.

CPV vīruss viltīgi māna imunitāti

Ja notiek inficēšanās ar kādu no CPV tipiem, cilvēks to nevar pamanīt – infekcijai nav simptomu. Esam pieraduši, ka pēc inficēšanās ar kādu vīrusu vismaz kādu brīdi saglabājas imūnā atmiņa. Taču CPV vīruss tikpat kā nemaz neveido imūno atmiņu! Tas imūno sistēmu prot apiet. Pētījumu dati liecina: sievietēm antivielas izveidojas aptuveni 20 % gadījumu, turklāt uz īsu brīdi. Arī pēc inficēšanās ar 16. un 18. tipu antivielas izveidojas uz īsu brīdi, taču tikai 3 % no visiem inficētajiem vīriešiem! Tas nozīmē, ka cilvēks var inficēties, atbrīvoties no infekcijas un inficēties atkal. Tāpat var inficēties ar vairākiem CPV tipiem vienlaikus. Vissliktākie – ar visaugstāko kancerogenitāti – ir 16. un 18. tips, turklāt pastāv iespēja, ka cilvēks inficējies ar abiem šiem tipiem vienlaikus.

Mīts par krustenisko aizsardzību

Kādreiz mēdza uzskatīt: ja esi vakcinējies ar divvalento vakcīnu – kas aizsargā pret diviem CPV tipiem –, tev būs aizsardzība arī pret pārējiem. Taču tā nav, krusteniskā aizsardzība neveidojas. Ja agrāk ir saņemta divvalentā vakcīna pret CPV, noteikti rekomendējams saņemt vienu devu deviņvalentās vakcīnas, lai būtu plašākā iespējamā aizsardzība. Šobrīd pieejamā vakcīna satur aizsardzību pret septiņiem biežāk sastopamajiem kancerogēnajiem tipiem un diviem vienīgajiem, kas izraisa dažādas papilomas un kārpas.

Vīrusa bīstamība

Lai pasargātu sievietes no saslimšanas ar dzemdes kakla vēzi, meitenes no 12 līdz 18 gadiem (drīzumā – līdz 25 gadiem ieskaitot) var saņemt valsts apmaksātu vakcināciju. Vēlākā vecumā valsts reizi trīs gados apmaksā skrīningu, lai konstatētu, vai nav sākušās priekšvēža izmaiņas. Tāpat dzemdes kakla vēža ārstēšanā pastāv plašas un mūsdienīgas terapijas iespējas. Taču ar pārējiem audzējiem, ko izraisa CPV, situācija ir citāda – nav skrīninga iespēju un arī ārstēšana ir ierobežota. Sevišķi tiem audzējiem, kas tipiski vīriešiem, piemēram, galvas, balsenes un kakla audzēji, kuri pēdējos gados arvien biežāk sastopami gados jauniem 30+, turklāt veselīgiem vīriešiem, un tas ir ļoti satraucoši. Tas nozīmē, ka tad, kad vīrietis ar sūdzībām dodas pie ārsta, ir jau izveidojies audzējs. Tās ir daudzu jaunu cilvēku salauztas dzīves. Turklāt dzimumlocekļa, galvas un kakla audzēji attīstās ļoti strauji.

Vakcīnas efektivitāte

Pētījumi liecina: ja vakcīna tiek saņemta 12 līdz 25 gadu vecumā, tās efektivitāte ir 100 %. Tāpat dati rāda, ka pat viena vakcīnas deva sniedz augstu ilgtermiņa aizsardzību; Latvijā gan šobrīd pieturas pie drošākās – divu devu vakcinācijas.

Kad CPV vīruss ieperinās šūnā, tā mērķis ir pēc iespējas ātrāk vairoties. Vairošanās maina šūnas uzbūvi un veselīgu funkciju, deformējot ģenētiskā materiāla kodu un veidojot mutācijas, – tā rodas ļaundabīga audzēja šūnas. Ja mutācijas ir jau sākušās, vakcīna diemžēl vairs nevar to izmainīt – visas vakcīnas pēc būtības ir profilaktiskas. Taču gadījumu ziņojumi liecina: esošas infekcijas gadījumā tā tomēr spēj palīdzēt cīnīties; ir pārtraukta vīrusa vairošanās. Saņemot šo vakcīnu, imūnai sistēmai tiek pateikts: cīnies! Vakcīna ļoti specifiski un skaidri imūnai sistēmai parāda, kā izskatās ienaidnieks un ka ar to ir jācīnās, inficētās šūnas ir jāiznīcina. Tomēr nevar sagaidīt, ka vakcinējoties, piemēram, nokritīs jau esošas papilomas vai kārpas. Taču, ja šīs kārpas un papilomas kosmētiski tiks noņemtas, tad, ja būs saņemta vakcīna, tās neaugs no jauna.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Jaunu cilvēku salauztas dzīves. Tā tam nav jābūt!" saturu atbild SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi.