Trombs, kurš biedē daudzus. Kā risināt problēmu, pirms tā kļūst dzīvībai bīstama

Lielākoties ir iespējams prognozēt un profilaktiski novērst divas nopietnas trombu izraisītas saslimšanas – infarktu un insultu. Šajā gadījumā strausa politika vai pārliecība, ka lode trāpa tam, kuram tā domāta, nepalīdzēs. Nozīme ir vienīgi rīcībai savas veselības labā, jo tādējādi nodrošināsi, lai lode tev netrāpītu. Par trombu veidošanās iemesliem un profilaksi stāsta RSU Medicīnas fakultātes Veselības studiju prorektors, Profesora Skrides sirds klīnikas vadītājs, asociētais profesors kardiologs Andris Skride.

Trombs ir asins šūnu receklis, kas var veidoties artērijās un vēnās. Tās var būt galvas smadzeņu artērijas, artērijas, kas apasiņo sirdi un kājas, kā arī kāju dziļās vēnas. Ja trombs atrāvies no galvas smadzeņu artērijas, tas izraisa insultu; trombs sirds artērijās ir vainojams pie infarkta; no kāju dziļajām vēnām trombs var ceļot uz plaušām, izraisot plaušu artēriju trombemboliju.

Trombu veidošanās un atraušanās no asinsvadu sieniņas gan arteriālajā, gan venozajā sistēmā ir vienlīdz bīstama, tomēr veidošanās izcelsme un iemesli ir atšķirīgi.

Sirds artērijās veidojas aizkaļķojumi, kas pamatā sastāv no sliktā jeb zema blīvuma holesterīna. Ja problēmu nerisina, aizkaļķojums var pilnībā nobloķēt artēriju. Ir situācijas, kad holesterīna plāksnīte pārplīst un virzās uz priekšu pa asinsriti, nobloķējot asinsvadu citur. Holesterīna plāksnītes mēdz būt mīkstas vai cietas, un pirmās ir bīstamākas, jo tieši tās visbiežāk plīst. Līdzīgs process var notikt arī galvas un kāju artērijās.

Trombu veidošanos kāju dziļajās vēnās var izraisīt virkne dažādu iemeslu, piemēram, mazkustīgums, šķidruma nepietiekama lietošana, tādējādi padarot asinis biezākas, vēnu varikoze, hormonālā kontracepcija, onkoloģiskas saslimšanas, lūzumi, pēc kuriem cilvēks nekustina kāju, operācijas un citi.

Bīstamie simptomi

Par to, ka kaut kur organismā atrāvies trombs, liecina dažādi simptomi, pēc kuriem iespējams noteikt tā atrašanās vietu. Par trombu kājas vēnā liecina piepampusi, sarkana un sāpīga kāja, savukārt trombs kājas artērijā rada izteiktas sāpes, un šādos gadījumos kāja ir auksta un balta. Visbīstamākā ir tromba nonākšana no kājas plaušās, kur tas izraisa plaušu artēriju trombemboliju. Ja tā noticis, ir pēkšņs elpas trūkums, ātra sirdsdarbība, reizēm var būt asins spļaušana, izteikti zems asinsspiediens, kas izraisa ģīboni.

Ja trombs ir sirds artērijās un izraisījis infarktu, tad ir spiedošas, žņaudzošas, dedzinošas sāpes krūtīs, kas turpinās vairāk nekā piecas minūtes un nepāriet arī pēc tam. Sāpes var izstarot uz kreiso roku, vēderu, žokli. Mainot pozu, sāpes nepāriet. Šos simptomus var pavadīt auksti sviedri un baiļu izjūta.

Ja trombs ir galvā, kur izraisījis insultu, var būt traucēta valoda, pēkšņs redzes zudums, izmainīta mīmika sejas vienā pusē, nekustīga roka vai kāja, vai abas.

Nevienā no šīm situācijām nedrīkst gaidīt – nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Ja ir sirds infarkts, mediķi izsaukuma laikā veiks kardiogrammu, kurā tas būs redzams. Ja trombs ir galvā, izvērtēs neiroloģisko stāvokli. Arī situācijās, kad trombs ir plaušā, to var redzēt kardiogrammā; par plaušu trombemboliju liecina arī skābekļa mērījums. Šajās situācijās cilvēku uzreiz ved uz slimnīcu un trombu izņem mazinvazīvas operācijas ceļā vai šķīdina ar speciāliem medikamentiem.

Cilvēki pārāk bieži mirst

Plaušu trombembolija 50 % gadījumu beidzas letāli, tāda pati statistika ir reizēs, kad trombs atrāvies no sirds artērijas. Abos gadījumos nāve visbiežāk iestājas uzreiz, bet ir situācijas, kad cilvēks intensīvās terapijas nodaļā vēl kādu laiku pavada komā, no kuras tā arī nepamostas. Ja cilvēks piedzīvo infarktu ar sirdsdarbības apstāšanos un nekavējoties saņem palīdzību – sirds masāžu un atdzīvināšanu, izmantojot defibrilatoru, – tad viņu glābt ir iespējams. Tieši tāpēc ir tik svarīgi apgūt prasmes sniegt pirmo palīdzību.

To var paredzēt!

Tomēr mūsdienās, kad medicīna attīstās tik strauji, lielāko daļu šo situāciju iespējams novērst, ja pēc 40 gadu vecuma pie kardiologa nosaka infarkta un insulta desmit gadu attīstības risku. “Šim nolūkam izmanto speciālu medicīnisko kalkulatoru, kurā ievada cilvēka vecumu, dzimumu, valsti, kurā viņš dzīvo, holesterīna un asinsspiediena skaitli, kā arī to, vai cilvēks smēķē. Ja risks ir palielināts, nozīmē medikamentus, kas šo slimību risku samazina un nākotnē ļauj no tām izvairīties,” skaidro profesors Andris Skride.

Cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma reizi 1–3 gados būtu jāveic arī holtera izmeklējums – pie ķermeņa piestiprina nelielu iekārtu, kas diennakts garumā fiksē sirdsdarbību, proti, tā ir diennakti gara kardiogramma. Ja izmeklējumā atklājas mirdzaritmijas lēkmes, jāsāk lietot speciālas zāles pret trombiem, kas no sirds priekškambariem var migrēt uz galvu.

Diemžēl krietni retāk iespējams prognozēt plaušu artēriju trombemboliju.

Slimību novērš ar zālēm

Lai arī insulta un infarkta pacientu skaits mūsu valstī pēdējos gados ir samazinājies, diemžēl netrūkst tādu cilvēku, kuri ārsta izrakstītās zāles pret augstu holesterīnu un asinsspiedienu lieto neregulāri vai nelieto nemaz. Viņi zāģē zaru, uz kura paši sēž. “Ja pirms 100–200 gadiem cilvēki vidēji dzīvoja līdz 40–50 gadiem, tad mūsdienās, pateicoties medikamentiem, mums ir iespēja kvalitatīvi dzīvot 80, 90 un vairāk gadu,” pamato kardiologs.

Nereti cilvēki baidās lietot zāles, jo šie medikamenti jādzer visu mūžu, bet mūsdienās zāļu lietošana ir droša. “Ir jābaidās no infarkta un insulta, nevis no medikamentu lietošanas,” atgādina Andris Skride un atklāj, ka pasaules pētījumi liecina – trešā daļa pacientu zāļu lietošanu vai nu pārtrauc, vai arī medikamentus lieto neregulāri. Iemesli ir visdažādākie – izpratnes trūkums, aizmāršība, domas, ka zāles jāizdzer tikai kursa veidā. “Mana pieredze liecina, ka, piedzīvojot insultu vai infarktu, cilvēki zāles sāk lietot kārtīgāk. Diemžēl nereti infarkts un insults jau ir atstājis sekas, ko novērst vairs nav iespējams, tāpēc ir svarīgi medikamentus sākt lietot profilaktiski.”

Ārkārtīgi svarīga zāļu savlaicīga lietošana ir cilvēkiem, kuriem ir ģenētiski noteikts paaugstināts holesterīns un/vai asinsspiediens. Ja vīrieši infarktu var piedzīvot vidēji 50–60 gadu vecumā, bet sievietes pēc 60 gadiem, tad ģenētisku faktoru noteiktas trombu izraisītas saslimšanas var neaicinātas klauvēt pie durvīm jau krietni ātrāk.

Rīkojies, lai tas nenotiktu!

* Regulāri veic profilaktiskas pārbaudes – asins analīzes, veloergometriju, doplerogrāfiju kakla artērijām, ehokardiogrāfiju. Ar izmeklējumu rezultātiem dodies pie ārsta un nepieciešamības gadījumā lieto izrakstītos medikamentus.

* Kusties. Katru dienu dodies stundu garā pastaigā vai izvēlies jebkuras citas kustības. Mazkustība, ilgstoša sēdēšana veicina kāju dziļo vēnu trombu rašanos, tāpēc reizi stundā ieteicams piecelties, lai izkustētos – aizietu uz tualeti, izdzertu glāzi ūdens. Cilvēkiem, kuri bieži dodas komandējumos un ir spiesti vairākas stundas sēdēt lidmašīnā, lidojot ieteicams regulāri piecelties un pastaigāt.

* Veselīgi ēd. Lieto vairāk dārzeņu un augļu, bet mazāk slikto (piesātināto) tauku un sāls.

* Dzer daudz ūdens.

* Izgulies. Pietiekami daudz miega stundu (8–9 stundas naktī) nodrošinās arī labu garastāvokli.