Dakteris Funka ar dūrienu kaulā ārstē 80 slimības
foto: Rojs Maizītis
Marģers Funka.

Dakteris Funka ar dūrienu kaulā ārstē 80 slimības

Antra Krastiņa

"Ko Ārsti Tev Nestāsta"

Marģers Funka ir viens no retajiem ķirurgiem traumatologiem, kurš praktizē iedarbīgu, bet Latvijā maz populāru metodi - osteorefleksoterapiju. Ar to var ārstēt ne vien kaulu un locītavu slimības, bet pat depresiju un skumjas. Par to dakteris pārliecinājies pats – viens dūriens plaukstā viņu atbrīvojis no milzu sērām pēc dēla zaudējuma. “Daudzus, kas gadiem ilgi nevar atģisties pēc piedzīvotām traģēdijām, pa kapiem vien dzīvojas, šādi esmu atgriezis normālā dzīvē,” žurnāla "Ko Ārsti Tev Nestāsta" jaunākajā numurā stāsta ārsts.

Osteorefleksoterapijas būtība – lai izdarītu uz kaulu smadzenēm kairinājumu, ar injekcijas adatu caurdur kaula struktūras un ar spiedienu ievada fizioloģisko šķidrumu. Tādējādi notiek kaulos esošo nervgalu mehāniska kairināšana, un tas izraisa refleksus, kas pa nervu šķiedrām nonāk muskuļos, kaulos, asinsvados, iekšējos orgānos. Paplašinās asinsvadi, uzlabojas asinsrite, tiek noņemtas spazmas, un slimnieka stāvoklis uzlabojas, nostiprinās kauli un locītavu skrimšļaudi. Pateicoties unikālajam nervu šķiedru darbības mehānismam, osteorefleksoterapijas lietošana ir zinātniski pamatota vairāk nekā 80 dažādu slimību un sindromu ārstēšanā, sākot ar kaulu un locītavu vainām: deformējošo osteoartrozi dažādās locītavās, osteohondrozi, osteoporozi, pleca un lāpstiņas periartrītu, elkoņa epikondilītu, grūti dzīstošiem kaulu lūzumiem, Osguda-Šlatera slimību un beidzot ar vieglāku depresiju, atkarībām. Ar labiem rezultātiem osteorefleksoterapiju var izmantot arī pie iekšķīgām saslimšanām, piemēram, bronhiālās astmas lēkmju novēršanā, insulta gadījumos. Tāpat migrēnas, trejzaru nerva neiralģijas, enurēzes un citu slimību ārstēšanā. Būtiski uzsvērt, ka šī metode ir nemedikamentoza, neizraisa blaknes.

Izklausās gluži vai neticami – pēc dūriena kaulā pazūd depresija, tieksme iedzert vai uzsmēķēt…

Nekā neticama. Profesors Georgs Jankovskis un Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta zinātnieki, pētot kaulu sensoro sistēmu, atklāja, tieši kurā kaulā jāizdara kairinājums, lai notiktu attiecīgu smadzeņu zonu aktivizēšana. Piemēram, depresijas gadījumā dur vienā kauliņā plaukstā. Un jāatzīst, ka vieglākas depresijas slimniekam reizēm izdodas palīdzēt pat ar vienu procedūru, tādējādi atbrīvojot viņu no antidepresantu lietošanas, kuriem var būt dažādas blaknes un kuri var radīt atcelšanas sindromu. Mēs pacientus, kam šādu vai citu problēmu novēršanai tiešām pietiek ar vienu dūrienu kaulā, saucam par zelta pacientiem.

Atkarību gadījumos rezultāts, protams, būs noturīgs tikai tad, ja cilvēks pats gribēs mainīt dzīvi. Jo neviens ārsts, arī visi narkologi un psihologi kopā nevienam nevar aizliegt iedzert, uzsmēķēt vai aiziet uz spēļu zāli. Es savus pacientus pēc procedūras vienmēr brīdinu: svarīgākais ir neizdzert pirmo glāzīti, nepaņemt rokās cigareti! Jo es jau nevienam nevaru aizsiet muti vai sasiet rokas. Ja cilvēks būs motivēts dzīvot no atkarībām brīvu dzīvi, tad osteorefleksoterapijas dotais efekts saglabāsies, kamēr vien viņš dzīvos. Gadījumos, kad cilvēks jūt – tūliņ norausies, dūrienu attiecīgajā vietā var atkārtot.

foto: Rojs Maizītis

Kā vienkāršā valodā izskaidrosiet, kāpēc dūriens kaulā darbojas tik efektīvi?

Tāpēc, ka organismā viss ir saistīts. Auglim attīstoties, veidojas cilvēka orgāni un sistēmas, un tās savā starpā saista nervu šķiedras, kas saistītas ar galvas smadzenēm. Tātad jebkurā vietā, kur tiek izdarīts kairinājums, impulss no tās pa nervu ceļiem aiziet līdz galvas smadzenēm, galvenajam komandierim, kur saņem komandu, tad atgriežas atpakaļ uz orgāniem un sistēmām un to izpilda. Turklāt tas notiek sekundes simtdaļā, tūkstošdaļā.

Kāpēc šī metode joprojām nav iekarojusi popularitāti?

Iemesls ļoti distancētai attieksmei pret osteorefleksoterapiju ir cilvēku galvā. Viņiem šķiet, ka dūriens kaulā ir kaut kas tāds, ko varētu pieļaut tikai ārkārtējā situācijā, un ir ļoooti sāpīgs. Tikai tā ir alošanās. Nenoliedzami, kaula kairinājums rada īpašu, agrāk neizjustu ne visai patīkamu sajūtu, ir mazāk vai vairāk sāpīgs – tas atkarīgs no katra indivīda sāpju sliekšņa –, bet sāp taču arī tad, kad dur pirkstā vai vēnā, lai noņemtu asins analīzes. Un galu galā – tas taču ir viens mirklis, bet tas var atbrīvot sāpēm, ar kurām dažādu veselības problēmu dēļ esi bijis spiests sadzīvot jau nez cik ilgi un, lai tās samazinātu, regulāri dzert zāles. Es mīlu teikt, ka būtībā bailes no dūriena ir vienīgā osteorefleksoterapijas kontrindikācija, bet, ja tās tiešām nevar pārvarēt, tad jāraugās pēc cita speciālista palīdzības.

Kā vispār zināt, kurā vietā durt?

Kaulu sāpju gadījumā dūriens tiek izdarīt vietā, kur pacientam sāp, un, protams, ir izstrādāta ārstēšanas metodika. Bet ne vienmēr viss ir tik vienkārši. Piemēram, cilvēkam notirpušas vai sāp rokas vai kājas. Viņš tās masē, berzē un purina, bet būtībā problēmas cēlonis ir vietā, kur nervi nāk laukā no muguras smadzenēm – mugurkaulā izveidojušies kaula izaugumi kairina nervu saknītes. Tāpēc, lai to novērstu, jādur attiecīgā mugurkaula skriemelī. Bez zināšanām anatomijā, nervu ceļiem un tā, kā viss saistīts, nu nekādi neiztikt!

Osteorefleksoterapija vistiešākajā nozīmē ir kaulu ārstēšana, jo, kad tie sāk novecot, nosēsties, uzrodas buķete visdažādāko vainu. Bez tam arī kauls ir dzīvs orgāns. Kad tajā notiek izmaiņas, tiek kairināti kaulos esošie nervi, kas izsauc sāpes un rada diskomfortu.

Cik bieži dūrieni kaulā jāizdara?

Pēc metodikas procedūru iesaka veikt vienu līdz divas reizes nedēļā un no vienas līdz desmit reizēm. Bet katrs gadījums ir individuāls, ir pacienti, kam varbūt vajadzēs veikt vairāk. Savā praksē rekomendēju procedūras izdarīt ne biežāk kā vienu reizi nedēļā, jo dūriena vieta pāris dienu pēc tam ir jutīga.

Un cik ilgi saglabājas efekts?

Pētījumos pierādīts, ka katra kaula kairinājuma iedarbība turpinās 60 dienas, jo nervu impulss uzturas līdz pat brīdim, kamēr atjaunojas kaula struktūra jeb kaulā radītais bojājums, kas veidojas adatas un fizioloģiskā šķīduma izraisītā spiediena ietekmē. Parasti slimības izpausmes (un lielākoties tās ir sāpes) pakāpeniski samazinās, līdz izzūd.

Katrs gadījums ir individuāls, gadās pacienti, kuriem atveseļošanās var ilgt pat gadu un ilgāk. Ir jāsaprot, ka atveseļošanās prasa laiku un ne jau dūrieni vien uzlabos dzīves kvalitāti. To ietekmē arī ēdiens, kustību daudzums. Ar veselību ir tāpat kā ar ūdeni – strautiņā tas dzidrs, bet dīķī duļķains.

Es osteorefleksoterapiju ļoti ieteiktu jauniem cilvēkiem, kas ilgstoši sēž pie datora, sasprindzinot plecus, un tāpēc bieži sūdzas par sāpēm kakla daļā, plecos. Tā šīs sāpes noņems ļoti veiksmīgi, jauniešiem nevajadzēs sevi bojāt ar tabletēm.

Dūrieni neietekmē kaulu turpmāko veselību?

Kas gan kaulam ir viens dūriens, tas taču sadzīst arī pēc lūzumiem!

Tīri praktiskas dabas jautājums – cik osteorefleksoterapija izmaksā?

Kā pie kura ārsta. Sākot no 20–30 eiro un uz augšu. Valsts šīs procedūras neapmaksā. Savukārt apdrošināšanas kompānijas, ja polisē iekļauta attiecīga programma, apmaksā.

Ir kāda veselības problēma, par kuras pieveikšanu ar dūrieniem kaulā jums īpašs prieks?

Podagra jeb ģikts. Tradicionālā medicīna tai lieto medikamentozu ārstēšanu, bet tāpat galā netiek. Man gadījies strādāt tikai ar dažiem podagras slimniekiem, bet varu palepoties, ka sāpes un iekaisuma reakcija strauji samazinājās jau pēc pirmā kaulu kairinājuma. Tāpat prieks, ka osteorefleksoterapija veiksmīgi palīdz migrēnas ārstēšanā.

Savas ģimenes locekļus arī ārstējat ar dūrieniem kaulā?

Protams. Sievai kā dejotājai sāpēja celis. Magnētiskajā rezonansē konstatēja meniska plīsumu. Man osteorefleksoterapijā tolaik vēl nebija lielas pieredzes, vedu sievu uz Rīgas 2. slimnīcu pie kolēģa, nu jau nelaiķa Romāna Prozoroviča, un viņš piedāvāja veikt operāciju. Abi ar sievu saskatījāmies: varbūt tomēr pamēģināt ar osteorefleksoterapiju? Un izdevās, viņai celis vēl līdz šai dienai netraucē!

Es visiem saviem pacientiem ar meniska bojājumiem saku: ja tev meniska pusmēnesīts nav pārstiepts un galiņš neplenderē starp augšstilba un apakšstilba kauliem, draudot starp tiem ieķīlēties, sekojoši – celim nobloķēties un bojāt skrimsli, ar menisku var sadzīvot ilgi. Pie ceļa problēmām dūrieni kaulā tiešām palīdz ļoti labi. Tikai šajā gadījumā gan jārēķinās, ka tie būs sāpīgi, – visizteiktāk sāp tieši celī. Sāpīgi ir arī depresijas un atkarību punkti.

Jaunākā meita pati uzprasa: tēt, iedur man atkal! Un parāda uz sprandu, kur ik pa laikam uzrodas sāpes. Jo ilgstoši sēž pie datora, sasprindzinot plecus. Es tad arī duru – septītajā kakla skriemelī.

Cik jums bērnu kopā?

Palikušas trīs meitas. Bija arī dēls… Gāja manās pēdās, studēja medicīnu, izmācījās un strādāja par gastroenterologu, taisīja endoskopijas. Es dēlu augstu vērtēju, ieklausījos viņa domās. Sapņi un plāni dēlam bija lieli, bija jau atvēzējies, tāpēc, cerot nopelnīt vairāk, aizbrauca uz Angliju. Novērtēt viņa zināšanas specialitātē tur novērtēja, bet pie darba nepielaida nepietiekamu angļu valodas zināšanu dēļ. Kaut gan zināja viņš to labi. Un, kad viss neizdevās, kā domāts, dēls izlēma šķirties no dzīves… Kas viņam tajā brīdī uznāca, kas to lai zina. Es pēc tam jutos… Nu, kā pēc kaut kā tāda pārdzīvota var justies? Bija grūti savākties. Nenormālas skumjas. Un tad uz savas ādas pārbaudīju, cik ļoti palīdz ieduršana tā sauktajā skumju punktā labajā plaukstā. Ticiet vai neticiet, bet kā akmens no sirds novēlās. Uzreiz, momentā, par ko pats ļoti brīnos. Pēc tam daudzus, kas gadiem ilgi nevar atģisties pēc piedzīvotām traģēdijām, pa kapiem vien dzīvojas, šādi esmu atgriezis normālā dzīvē. Starp citu, agrāk depresijām bija izdalīts arī šifrs “tuvinieka zaudēšana”.

Bet gana par skumjo. Nu jau man ir četri mazbērni. Vecākajai meitai divi bērni, dēla dēls un vidējā meita šobrīd dzīvo pa māju, audzina jaunāko mazbērnu. Nevienam no viņiem durt vēl nav nācies, nav bijusi nepieciešamība. Un cerams, vēl ilgi nebūs.

Visu interviju lasiet žurnāla “Ko Ārsti Tev Nestāsta” jaunākajā numurā. Vēl žurnālā atzītās amerikāņu onkoloģes Lī Ērinas Konelijas ieteikumi, kā saglabāt veselu aizkrūtes dziedzeri, kuram ir svarīga loma imunitātē un vēža profilaksē, un britu fizioterapeita Vila Hārlova padomi, kā ar elementāriem vingrojumiem tikt vaļā no kakla stīvuma un sāpēm. Numura galvenā tēma – svara zaudēšana ar medikamentiem. Izlasiet, pirms tos iekārojat!

Žurnāls nopērkams preses tirdzniecības vietās visā Latvijā. Lasi arī digitālo versiju vai abonē Zurnali.lv