Nikotīns - atkarību izraisoša viela, cigarešu dūmi - īpaši nāvējoši
Puse no iedzīvotāju nāves gadījumiem Latvijā ir veselību ietekmējošu paradumu izraisīti. To starpā – 25 % nāves gadījumu ir cigarešu smēķēšanas izraisītu slimību rezultāts. Līdz ar to cigarešu lietošanas ieraduma mazināšana ir viena no prioritātēm, lai atslogotu gan veselības aprūpes sistēmu, gan arī uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un ilgtspēju.
Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauja parāda, ka tabaku un nikotīnu saturošus produktus Latvijā kopumā lieto 35 % iedzīvotāju. Tostarp tipiskais smēķētājs Latvijā joprojām ir tradicionālo cigarešu lietotājs – apmēram divas trešdaļas no visiem tabakas un nikotīna produktu lietotājiem smēķē tieši cigaretes. Savukārt tabakas un nikotīna alternatīvas lieto salīdzinoši mazāks iedzīvotāju skaits.
Kūpoša cigarete – kaitīgākā nikotīna uzņemšanas forma
Jārēķinās, ka smēķēšanas atmešana ir ļoti sarežģīta, jo nikotīna radītā atkarība tikai nedaudz atpaliek, piemēram, no kokaīna atkarības. Vairākums smēķētāju šo kaitīgo ieradumu mēģina atmest, tomēr realitātē lielākā daļa pēc kāda laika atkal atsāk smēķēt. Taču te būtiska ir vēl kāda nianse – nikotīns un tā uzņemšanas process “sagūsta” cilvēku ne vien fizioloģiski, bet arī psiholoģiski.
Būtiski ir arī tas, ka ne gluži tikai pats nikotīns, bet īpaši arī tā patērēšanas veidi nosaka kaitējuma līmeni. Lai arī nikotīns, līdzīgi kā citas narkotiskas vielas, visai ātri izraisa atkarību, tomēr tas nav galvenais cēlonis ar smēķēšanu saistītajām slimībām. Nozīmīgākais kaitējuma avots ir cigarešu dūmi un tabakas degšanas radīto blakusproduktu izdalīto vielu ieelpošana.
Nikotīns ir piridīna grupas alkaloīds - bezkrāsains, eļļains šķidrums. Pašam nikotīnam nav ne krāsas, ne smaržas, un visbagātīgākais nikotīna avots ir tieši tabaka. Šī auga dzimtene ir Ziemeļamerika. Sausa tabaka var saturēt līdz 5% nikotīna. Nikotīna biosintēze notiek tabakas saknēs, bet uzkrāšanās - lapās. Vēloties uzņemt nikotīnu, cilvēki smēķē tabaku, kā arī patērē citus tabakas izstrādājumus. Tostarp, cigaretes ir uzskatāmas par viskaitīgāko nikotīna uzņemšanas veidu, jo to degšanas laikā dūmos izdalās līdz pat 7000 dažādu ķīmisko vielu, no kurām vairāk nekā 100 ir kancerogēnas un var izraisīt vēzi.
Nikotīns tiek raksturots kā bioloģiski aktīva viela ar ļoti plašu iedarbības spektru: no dabīga pesticīda funkcijas līdz atkarības izraisīšanas tās lietotājiem. Ziemeļamerikas iedzīvotāji tabakas lapas plaši izmantoja arī rituāliem un ārstnieciskām ceremonijām. Nikotīnam piemīt arī stimulējošas funkcijas, tas izraisa asinsvadu sašaurināšanos, asinsspiediena un sirdsdarbības ātruma palielināšanos.
Smēķēšanas alternatīvas tiecas izslēgt kaitīgo tabakas dedzināšanas procesu
Arī tehnoloģiju jomā pēdējos gados parādās dažādas inovācijas, kas piedāvā tradicionālās cigaretes pilnībā aizstāt ar jauniem alternatīviem nikotīna produktiem. Kā svarīgākā šo jauno produkti priekšrocība tiek minēta atteikšanās no dūmiem un tabakas dedzināšanas procesa, kas ir galvenais cigarešu lietotāju slimību cēlonis.
Jārēķinās gan, ka arī šie alternatīvie produkti nav bez riska veselībai un pagaidām vēl nav uzkrāti pietiekoši dati, lai spriestu par šo jauno produktu ilgtermiņa ietekmi uz cilvēka organismu. Tomēr esošajiem cigarešu smēķētājiem tas ir potenciāli mazāk kaitīgs nikotīna lietošanas veids.
Attiecīgi tie, kuri atmest cigarešu lietošanu pavisam nespēj vai nevēlas, dažkārt pāriet uz bezdūmu alternatīvām, piemēram, nikotīna spilventiņiem vai karsējamo tabaku. Bezdūmu alternatīvas nededzina tabaku un nerada dūmus, tādejādi samazinot arī ķīmisko vielu apmēru. Bet atkārtoti jāuzsver, ka arī bezdūmu alternatīvas nav bez riska, jo satur nikotīnu un var izraisīt atkarību.
Ceļš projām no kaitīgā ieraduma – smēķēšanas – Latvijai vēl gan ir tikai priekšā. Statistika rāda, ka esam vieni no cītīgākajiem smēķētājiem ES. Vēl 2021. gadā, atsaucoties uz SPKC datiem, tika ziņots, ka Latvijā ikdienā smēķē 25% iedzīvotāju - 38% vīriešu un 12% sieviešu.
Vidēji Eiropā (saskaņā ar Eiropas Komisijas 2019. gada datiem) ikdienā smēķē 18,4% iedzīvotāju. Skaudri, taču Latvijā ir arī statistika par ar smēķēšanu saistītu slimību izraisīto nāvi vecuma grupā 15-49 gadi. Veselības metrikas un novērtēšanas institūta (IMHE) dati liecina, ka 2021. gadā, lielākoties respiratoro infekciju, audzēju un kardiovaskulāro saslimšanu dēļ mirušie sastāda 6,21% no kopā mirušajiem iedzīvotājiem. Lieki piebilst, ka šī statistika kļūst vairākkārt sliktāka vecuma grupā 50-69 gadi (13,1%).
