Cilvēka vidējā ķermeņa temperatūra samazinās - tā vairs nav 36.6
Jaunais Stenfordas Universitātes veiktais pētījums atklājis pārsteidzošu faktu: cilvēka ķermeņa vidējā temperatūra pēdējo divu gadsimtu laikā ir samazinājusies. Šis atklājums apšauba ilgu laiku pieņemto un vispāratzīto priekšstatu, ka normālā ķermeņa temperatūra ir 36,6 °C.
Šis rādītājs gadu desmitiem ticis uzskatīts par standartu medicīnā, taču jaunie dati liecina par būtisku pārmaiņu cilvēka fizioloģijā.
Pētījumu vadīja infekcijas slimību eksperte Dr. Džūlija Pārsoneta. Viņas komanda analizēja ievērojamu datu apjomu, aptverot laika periodu, kas sniedzas gandrīz divus gadsimtus atpakaļ. Rezultātā tika secināts, ka plaši pieņemtā vidējā ķermeņa temperatūra 36,6 °C ir novecojusi un neatbilst mūsdienu realitātei. Pētījumā konstatēts, ka cilvēka normālā ķermeņa temperatūra patiesībā variē no 36,2 °C līdz 36,8 °C. Tas liecina, ka mūsdienu cilvēka fizioloģija ir ievērojami mainījusies, salīdzinot ar pagātnes paaudzēm.
Lai sasniegtu šos secinājumus, komanda izmantoja mūsdienīgas tehnoloģijas un algoritmus, kas ļāva identificēt un izslēgt datus, kas varēja būt neprecīzi slimību vai citu ārēju faktoru dēļ. Šī pieeja nodrošināja lielāku precizitāti, analizējot cilvēka ķermeņa temperatūras izmaiņas.
Pētījums tika publicēts zinātniskajā žurnālā "eLife", kur tas izpelnījās ievērojamu uzmanību no medicīnas un zinātnes sabiedrības. Šie atklājumi ne tikai maina mūsu priekšstatu par normālo ķermeņa temperatūru, bet arī sniedz ieskatu tajā, kā cilvēka fizioloģija pielāgojas mainīgajai videi.
Dr. Pārsoneta komentēja šo pētījumu, sakot: “Fizioloģiski mēs esam būtiski mainījušies salīdzinājumā ar iepriekšējām paaudzēm. Vide, kurā dzīvojam, ir pilnīgi citāda. Temperatūra mūsu mājās, mūsu saskarsme ar mikroorganismiem un uzturs, kas mums ir pieejams, – tas viss ir ievērojami mainījies un atstājis ietekmi uz mūsu ķermeni.”
Šis pētījums sniedz jaunu skatījumu uz cilvēka veselību un norāda uz nepieciešamību pārskatīt dažus no tradicionālajiem medicīnas standartiem. Tas arī aktualizē jautājumus par to, kā ārējie vides apstākļi un dzīvesveida izmaiņas turpina ietekmēt cilvēka fizioloģiju nākotnē.
