Valsts mežos pērn iestādīti 30 miljoni jaunu meža koku stādu
Aizvadītajā gadā AS “Latvijas valsts meži” (LVM) stādot un sējot atjaunojusi mežu platības 14 780 hektāru apjomā, kopumā iestādot gandrīz 30 miljonus jaunu meža koku stādu. Stādīšanas apjomu ziņā tas bijis ražīgākais gads pēdējo desmit gadu laikā.
Lielākie meža atjaunošanas darbi paveikti Kurzemes pusē, kur ir plašākie priežu un egļu meži. Dienvidkurzemes reģionā mežs atjaunots 3050 hektāru, bet Ziemeļkurzemē – 2400 hektāru platībā. LVM apsaimniekotajās zemēs visvairāk stādīta priede – 17 miljoni stādu. Seko egle ar 8,6 miljoniem stādu, bet trešais stādīšanas apjomu ziņā ir bērzs – 3,3 miljoni stādu. Vēl iestādīti arī 700 tūkstoši jaunu melnalkšņu un 30 tūkstoši ozolu stādu.
Lielākā daļa kociņu ir iestādīti ar rokas darbarīkiem – 13 349 hektāri. Pārējais apjoms atjaunots mašinizēti – sējot 448 hektāros, stādot 979 hektāros. Iemesls, kādēļ vēl arvien dominē roku darbs, ir izmaksas un ražošanas jaudas. “Lai pilnībā pārietu uz mašinizētu stādīšanu, nepieciešams ievērojami lielāks tehnikas vienību skaits, kas pakalpojuma sniedzējiem prasītu lielākas investīcijas, bet no pasūtītāja – pārskatāmākus ilgtermiņa plānus. Turklāt stādīšana ar ekskavatoru sausajos meža tipos kopumā ir dārgāka un nelietderīgāka, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri darbu paveic ar rokas darbarīkiem. Atjaunošanu sausajos meža tipos veic, sagatavojot augsni ar smagajiem disku arkliem, pirms stāda ar rokas darbarīkiem, turklāt mašinizēti var iestādīt tikai ietvarstādus, bet ar rokām –jebkura veida stādus,” skaidro LVM Mežkopības ražošanas daļas vadītājs Kaspars Kristiņš.
Koku augšanu labvēlīgi ietekmējusi aizvadītā mitrā vasara, jo šādos apstākļos stādi iesakņojas labāk un kociņiem novērojams lielāks pieaugums. Speciālisti konstatējuši, ka atsevišķās egļu audzēs pieaugums gada laikā sasniedzis pat vairāk nekā metru. Dažviet gan lietavas ir radījušas problēmas, piemēram, Lubānas pusē, kur stipro lietavu dēļ daļa stādījumu gāja bojā.
Papildu darbu prasīja atjaunotās platības, kurām bija nepieciešama agrotehniskā kopšana, jo zāle un koku atvases auga tik raženi, ka nācās tās kopt vairākkārt. Agrotehniskā kopšana 2025. gadam bija ieplānota 30 000 hektāru platībā, taču faktiski to veica 44 000 hektāru, un tas radīja papildu izmaksas. Jau tagad ir skaidrs, ka šopavasar lielākas izmaksas veidos augsnes sagatavošana 2026. gada stādīšanas sezonai, jo mitruma dēļ aizvadītajā gadā ne visur izdevās laikus sagatavot augsni.
