Mednieki un zemju īpašnieki vienojas par sadarbību
Latvijas mežsaimnieku, mednieku un lauksaimnieku organizācijas šovasar ir parakstījušas memorandu, vienojoties par sadarbību savvaļas dzīvnieku skaita regulēšanā. Vienošanās mērķis ir mazināt dzīvnieku nodarītos postījumus mežiem un lauksaimniecībai, vienlaikus saglabājot dzīvnieku populācijas daudzveidību.
Jau vairākus gadus mežsaimnieki un lauksaimnieki ceļ trauksmi par postījumiem, kas rodas arvien pieaugošā savvaļas dzīvnieku skaita dēļ. Piemēram, staltbrieži ir savairojušies tik ļoti, ka šiem dzīvniekiem rodas problēmas ar barības bāzi, tā ir noplicināta, tādēļ tie barojas jaunaudzēs, nodarot tām būtiskus postījumus. Ar līdzīgām problēmām saskaras arī lauksaimnieki, kuriem papildu problēmas rada vilku populācija, kas kļūst arvien lielāka. Nereti tiek uzskatīts, ka mednieki ir gatavi šaut katru zvēru, kas gadās stobra galā, bet tā nebūt nav, jo medību kolektīvi ir ieinteresēti, lai dzīvnieku populācija nepārtraukti būtu pietiekami liela un kādā brīdī nebūtu ievērojami jāsamazina medījamo dzīvnieku skaits. Tādēļ visām ieinteresētajām pusēm nācās meklēt kompromisu, kas panākts ar šo memorandu.
Staltbriežu un vilku ir par daudz
Iepriekš līdzīgs memorands tika parakstīts 2017. gadā, taču tagad tā dalībnieku skaits ir palielinājies, jo mežsaimniekiem (akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” un Latvijas Meža īpašnieku biedrībai) un medniekiem (Latvijas Mednieku asociācijai, Latvijas Mednieku savienībai un Latgales Mednieku un makšķernieku biedrībai) pievienojušies arī lauksaimnieki (Zemnieku saeima un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome), zivsaimnieki (biedrība “Mazjūras zvejnieki”) un Zemkopības ministrija. Ministrijas dalība ir svarīga tādēļ, ka tā veido attiecīgo likumdošanas bāzi, bez kuras nekāda praktiska darbība nav iespējama.
“Esam panākuši tādu status quo, kas ir pieņemams gan no saimnieciskā, gan no medību viedokļa. Skaidri esam vienojušies par staltbriežu populācijas vēlamo lielumu Latvijas mērogā – tie ir 35 000. Pēc Valsts meža dienesta dzīvnieku populāciju novērtējuma datiem zinām, ka pērn Latvijā bija 68 000 staltbriežu, bet šogad ir 60 000, tātad skaidrs, ka skaits būs ievērojami jāsamazina. Labā ziņa – beidzot esam panākuši šādu vienošanos, jo līdz šim mežsaimniecības un medniecības nozarēm viedokļi bija atšķirīgi, proti, mednieki uzskatīja, ka daudz dzīvnieku ir labi, savukārt mežsaimniekiem pārāk liela dzīvnieku populācija rada nopietnas problēmas, tāpat arī lauksaimniekiem,” skaidro akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) medību eksperts Guntis Ščepaniks.
Pētījumi liecina, ka optimālais staltbriežu skaits uz 1000 hektāriem meža ir vidēji 20 dzīvnieku (atkarīgs no augsnes auglības), taču LVM mežos veiktā uzskaite rāda, ka atsevišķās vietās, kurās ir būtiski mežaudžu postījumi, reāli patlaban ir 57–60 staltbriežu uz 1000 hektāriem. Tik lielam skaitam dzīvnieku ir grūtības sagādāt sev barību, tādēļ arvien biežāk cieš jaunaudzes.
Līdzīgi nepieciešams samazināt arī vilku populāciju, kas ir ievērojami pieaugusi un sagādā arvien vairāk problēmu lopkopjiem. Tādēļ ir iecerēts vilku skaitu samazināt līdz apmēram tādam apjomam, kāds bija pirms desmit gadiem. Tas ļautu samazināt plēsēju uzbrukumus lauksaimniecības dzīvniekiem par 70 procentiem salīdzinājumā ar 2024. gada līmeni. Uztraukumam, ka tagad izšaus visus dzīvniekus, nav pamata, jo memorandā īpaši uzsvērts, ka populācija regulējama tajās vietās, kur ir nodarīti postījumi lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, vienlaikus apņemoties saglabāt medību resursu sugu daudzveidību un atjaunošanas spēju.
Mežu īpašnieki no savas puses ir apņēmušies lielāku uzmanību pievērst dzīvnieku barības bāzes saglabāšanai, piemēram, saglabāt daļu to koku, krūmu un puskrūmu, ko līdz šim, tīrot jaunaudzes, novāca. Arī šķeldai paredzētās koksnes kaudzes ziemas periodā uz ilgāku laiku paliks cirsmā, kur tām varēs piekļūt un mieloties dzīvnieki. Vēl viens memoranda punkts paredz, ka lauksaimnieki lauku malas atstās neapstrādātas, lai tās varētu izmantot mednieki, transportējot medījumu.
Liela interese par medību platībām
Medību jomā ir vēl kāds jaunums – LVM nule ar labiem panākumiem medību tiesību nomas tiesību izsolē piedāvāja septiņas medību platības, kas tika izsolītas uz desmit gadiem. “Pirmo reizi izmantojām Tiesu administrācijas portālu un izsoli rīkojām elektroniski, kas ļāva to noorganizēt maksimāli caurspīdīgi un godīgi. Rezultāts bija pārsteidzošs, jo pieprasījums ievērojami pārsniedza piedāvājumu – uz septiņām platībām pieteicās vairāk nekā 50 unikālo dalībnieku – gan fiziskas, gan juridiskas personas. Jāsecina, ka, lai gan mednieku saime skaitliski kļūst mazāka, pieprasījums pēc medību platībām gan nemazinās,” stāsta Guntis Ščepaniks.
LVM šogad izmēģināja arī kādu jaunumu – piedāvāt izsolē ne tikai medību platības, kas medību tiesību ieguvējam pēc tam uzliek par pienākumu pašam Valsts Meža dienestā reģistrēt medību iecirkni un izņemt noteikto skaitu medību atļauju, bet arī jau gatavu komplektu – medību platību kopā ar medību atļaujām. “Esam izveidojuši piedāvājumu, izdarot arī to darbu, ko parasti darīja mednieki paši. Tas darīts tāpēc, ka pēdējos gados saņēmām diezgan daudz iesniegumu no medniekiem, kuriem nav savu medību iecirkņu, taču viņi gribētu medīt LVM mežos un palīdzēt risināt tik aktuālo postījumu problēmu. Izsole bija par tiesībām slēgt medību līgumu limitēto un nelimitēto medījamo dzīvnieku medīšanai LVM medību iecirknī, un tā bija publiska. Atšķirībā no lielajām izsolēm te līgumu termiņš ir īsāks – divas medību sezonas.” Arī par šo izsoli interese ir ļoti liela, un vienai lotei sākotnējā summa tika pārsniegta pat vairāk nekā piecpadsmit reižu. Pagaidām šādā veidā izsolītas tikai trīs platības. Pēc izsoles rezultātiem LVM speciālisti izvērtēs, vai ir vērts šo pilotprojektu attīstīt arī turpmāk.
