"Sapratām, ka padoties nevaram!" - ģimene dalās aizkustinošā stāstā par pazudušā Hārdija meklēšanu

Šā gada 3. jūlijā portāls Jauns.lv ziņoja par pazudušo suni Hārdiju, kurš bija aizbēdzis no sētas Siguldā, izraisot satraukumu un izmisumu viņa saimnieku ģimenē. Hārdijs ir trīs gadus vecs, ļoti bailīgs sunītis, kurš dzīvo pie Diānas vīra vecākiem. Sākotnēji neviens nevarēja iedomāties, ka viņš aizbēgs, jo viņam nekad nebija bijusi tendence iet prom no mājām.

"Vīra vecāki dzīvo nožogotā privātmājā un ceturtdienas vakarā, kad viņi veica savus ikdienas darbus, kaimiņš paziņoja, ka suns ir manīts ārpus žoga. Vīra vecāki nekavējoties devās viņu meklēt. Visticamāk, viņš bija izlīdis caur kādu sētas spraugu. Suns bija čipēts, taču diemžēl viņam nebija GPS ierīces – lieta, ko, iespējams, neiedomājas iegādāties, kamēr suns tiek uztverts kā "dīvāna suns". Arī mēs līdz šim nebijām to apsvēruši," stāsta Diāna. 

Svarīgi piebilst, ka Hārdijam nekad iepriekš nebija bijusi tendence klaiņot, tādēļ sākotnēji neviens īsti nezināja, kā pareizi rīkoties. Diāna atklāja, ka meklējumi sākās ar tuvāko apkārtni, taču, kad tie nedeva rezultātu, tika izveidots "Facebook" ieraksts. No tās ceturtdienas vakara, kad viņš pazuda, ģimene katru dienu – rītos un vakaros – intensīvi meklēja sunīti. Brīvdienās šie meklējumi ilga visu dienu.

Meklējumi un maldinošas cerības

Diāna stāsta, ka "sestdienas rītā saņēmām zvanu no kādas sievietes Līgatnē – viņa bija redzējusi suni. Uzreiz devāmies turp ar vairākām automašīnām un pat pacēlām dronu, taču, neskatoties uz pūlēm, sunīti atrast neizdevās".

"Tajā pašā vakarā saņēmām jaunu zvanu – Hārdijs esot manīts jau citā vietā, kas atrodas diezgan patālu no Līgatnes. Atkal visi devāmies meklējumos. Jāpiemin, ka Hārdijs ir ļoti bailīgs un baidās no svešiniekiem. Kāds vīrietis mēģināja viņu pievilināt, taču tajā brīdī blakus pīpināja mašīna, un suns nobijās un aizskrēja. Turpinājām pārmeklēt apkārtni, arī ar dronu, vīrs izstaigāja purvu, bet bez rezultātiem," viņa turpina. 

Pēc neveiksmīgās nedēļas nogales ģimene saprata, ka suns var būt aizklīdis tālu, tāpēc sāka apbraukāt arī citas vietas – Mālpili, Allažus, Jūdažus u.c., kā arī pielīmēja izdrukātas afišas ar sunīša foto. Afišu izvietošanu ģimene gan uzsāka tikai trešajā vai ceturtajā meklēšanas dienā, kad jau bija izmisumā.

Klusums un sabiedrības atbalsts

Diāna atklāja, ka "pēdējo ziņu par Hārdiju saņēmām sestdienas vakarā. Tad iestājās pilnīgs klusums – vesela nedēļa bez jebkādas informācijas. Sapratām, ka nepieciešams turpināt informācijas izplatīšanu ārpus sociālajiem tīkliem – ne visi izmanto "Facebook". Paralēli ziņu ievietoja arī Jauns.lv un radio".

Diāna stāsta, ka bija lasījusi, ka dažkārt suni atrod tikai pēc piecām dienām vai pat vēlāk – tāpēc turpināja meklējumus arī bez konkrēta virziena. Lai gan bieži pārņēma bezcerība, ģimene nespēja vienkārši sēdēt un neko nedarīt.

"Saņēmām arī dažas baumas – kāda veikala pārdevēja no Jūdažiem bija dzirdējusi, ka suns, iespējams, ielikts baltā "Audi", taču tas likās neticami, jo mūsu suns svešiem cilvēkiem rokās nedotos," saka Diāna. 

Liktenīgā diena un neticamās sakritības

"Piektdienas vakarā, pirms Hārdiju atradām, bijām pilnīgā izmisumā. Taču sestdienas rītā saņēmām zvanu no Siguldas – kāds bija redzējis suni sēžam mājas pagalmā blakus ķēdē piesietam sunim. Daudzi apgalvo, ka, kad suņa sākotnējā panika pāriet, viņš meklē līdzīgo – arī šajā gadījumā, šķiet, Hārdijs tiecās pie otra suņa," norāda Diāna. 

Zvanu ģimene saņēma, pateicoties "Facebook" ierakstam. "Siguldieši bija ļoti atsaucīgi, un bija sajūta, ka visa pilsēta zina par mūsu pazudušo suni. Aktīvi dalījāmies arī dažādās "Facebook" grupās, kas izrādījās ļoti efektīvi," saka Diāna. 

Pēc zvana saņemšanas ģimene uzreiz devās uz konkrēto vietu. "Kad vīrs mēģināja tuvoties sunim, otrs – ķēdē piesietais – sāka riet, un Hārdijs atkal nobijās un aizskrēja. Vīrs viņam sekoja pļavā, kamēr mēs – trīs dāmas katra ar savu auto – centāmies noslēgt apkārtējo teritoriju. Diemžēl Hārdijs izskrēja uz šosejas. Neticamā kārtā tieši tajā brīdī pa ceļu brauca mana vīra māte, kurai Hārdijs ļoti uzticas. Viņa sauca viņu vārdā, un suns sastinga – tobrīd viņš atradās šosejas vidū, bet, par laimi, satiksme bija lēna, jo notika remontdarbi," atklāj Diāna. 

Tajā brīdī turpat gadījās arī Andris Šics, kurš izlēca no mašīnas, palīdzēja uzlikt kakla siksniņu un ielika Hārdiju bagāžniekā. "Viņš teica, ka sekojis mūsu ierakstiem un pats gribēja palīdzēt," viņa piebilst. 

Laimīgās beigas

Diāna stāsta, ka "kad ievietoju "Facebook" ziņu, ka Hārdijs ir atrasts, saņēmām milzīgu atsaucību. Cilvēki patiešām bija līdzjutīgi un dalījās ar mūsu stāstu. Sajūta bija tāda, ka visa Sigulda meklēja Hārdiju".

Šobrīd sunītis ir nedaudz novājējis – ribas spīd, purniņš nedaudz jēls, ir sakodušas ērces, bet kopumā veselības stāvoklis ir labs. Ģimene baro viņu ar mazām porcijām. 

"Šī pieredze mums iemācīja daudz – galvenais bija nepadoties, pat tad, ja šķiet, ka cerību vairs nav. Palīdzība no līdzcilvēkiem bija nenovērtējama. Viena sveša sieviete rakstīja man privāti un dalījās ar savu pieredzi – viņas suns arī atradās tikai pēc nedēļas. Tas deva spēku turpināt. Un mums arī izdevās – pēc pilnām astoņām dienām Hārdijs ir atpakaļ mājās," nobeigumā atklāj Diāna. 

Ja pazudis suns ir svarīgī: 

• uzreiz uzsākt aktīvu meklēšanu, apbraukājot apkārtni, kurā suns pazudis un iztaujājot satiktos cilvēkus, visiem atstājot savus kontaktus;
• apzvanīt tuvākās patversmes, informēt pašvaldības policiju un vietējos mednieku kolektīvus;
• ielikt informāciju sociālajos tīklos (Dzīvnieku policijas lapā, sludinājumu portālos, u. c.) ar precīzu norādi par suņa pazušanas vietu un laiku;
•  visur (autobusu pieturās, pie veikaliem, citās cilvēku apmeklētās vietās, arī ceļu malās uz stabiem) līmēt informācijas lapas, vēlams, A4 formāta un krāsainas;
• suņa pazušanas vietā atstāt savas mantas;
• lūgt atskaņot informāciju radio stacijām (ne visi cilvēki lieto sociālos tīklus);
• apbraukāt viensētas, visur atstāt savus kontaktus, mest informācijas lapas viensētu pastkastēs;
• ja suns neatrodas uzreiz, veikt aktīvus meklējumus jau plašākā teritorijā ap pazušanas vietu.

Ņemiet vērā, ka suns pirmajā pazušanas dienā var noskriet līdz pat 30 kilometriem lielu attālumu un katrā nākamajā vēl ap 20 kilometriem.

Atcerieties:

• suns var atrasties arī pēc ilgāka laika, nepārtrauciet aktīvu meklēšanu
• ievērojies likumdošanu, čipojiet un reģistrējiet savu suni LDC datu bāzē