
Daba kā terapija: Ilzes Ģērmanes stāsts par fitoterapiju un homeopātiju

Ilze Ģērmane ir Latvijā labi pazīstamā akupunktūras un fitoterapijas ārsta Artūra Tereško un homeopātes Baibas Tereško meita, kura gājusi vecāku pēdās. Sarunu ar viņu lasi žurnāla "Ko Ārsti Tev Nestāsta" jaunākajā numurā.
Ilze, jūs esat augusi mediķu Tereško ģimenē. Tas noteikti ietekmēja arī jūsu nākotnes izvēli – turpināt sevi pierādīt tieši šajā jomā?
Jā, tieši tā arī bija. Kad gāju vēl bērnudārzā, ja kāds uzdeva jautājumu, par ko es vēlos kļūt, atbilde vienmēr bija zināma: “Būšu ārste!” Vakaros gaidīju, kad vērsies durvis un mājās pārnāks tētis. Kopā ar viņu ikreiz ieradās arī slimnīcas smarža. Kā es to dievināju! Tolaik viņš strādāja Cēsu slimnīcā, terapeitiskajā nodaļā. Arī mamma manu sajūsmu par medicīnu atbalstīja. Pirka dažādus ārstu rotaļu komplektiņus. Alkas pēc klasiskās medicīnas tikai auga un auga, jo vienmēr esmu vērojusi un apbrīnojusi, ko mani vecāki dara.
Mēs dzīvojām divistabu dzīvoklītī Priekuļos, netālu no Cēsīm. Vecāki dienas sāka ļoti agri – skaistajos rasotajos rītos devās uz Kazu gravas apkārtni vākt ārstniecības augus. Pārnāca mājās ar milzīgām paunām. Tētis balkonā uz dēlīša tos sagrieza, pēc tam krāmēja uz sietiem, lai izžūst, mamma tos sasvēra. Atceros pirmo lielo pasūtījumu uz Rīgu – bija jānogādā 100 tējas paciņu. Mamma cītīgi ar PVA līmi līmēja un gatavoja maisiņus ar atbilstošu krāsu etiķetēm. Tereško tēju iepakojumu krāsas nav izvēlētas nejauši – tās katra atbilst savai orgānu sistēmai.
Vēlāk skolas vasaras brīvlaikos strādāju pie tēta. Par darbu no viņa saņēmu atbilstoši daudz naudiņas. Paunu paunām nokrāvušies, soļojām pa pļavām un mežiem. Iemācījos arī sirpi turēt un pareizi to vicināt. Brīnumainā asinszāļu smarža joprojām jūtama nāsīs. Tik daudz smēlos gudrības sarunās ar tēti. Man šķita tik brīnumpilni un aizraujoši, kā mans tētis, būdams gudrs klasiskās medicīnas ārsts, prata apvienot klasisko medicīnu ar fitoterapiju. Slimnīca ir tā, kas palīdz nodzēst tā saukto “ugunsgrēku”. Taču gadās, ka pēc tam cilvēks tā arī uz “strīpas” vēl netiek, ko gan darīt? Jo, ilgstoši turpinot lietot medikamentus, bieži vien pielavās traucējošas blakusparādības. Lai lielo veselības mašinēriju varētu pilnībā sakārtot, daba var kļūt par lielisku palīgu. Kad studiju gadi sāka tuvoties, nācās vien vecākiem atklāt savu vēlmi – ka medicīna būs mana izvēle.
Pieļauju, ka vecāki bija laimes pārpilni, jo meita ir izvēlējusies sekot viņu pēdās.
Nē, sākumā prieku viņu sejās nemanīju. Tā kā abi vecāki ir beiguši studijas Medicīnas institūtā, zināja, ko tas nozīmē. Mēģināja mani pārliecināt, ka komplicēto studiju dēļ man būšot visa jaunība sabojāta. Tā arī bija – pienāca nedēļas nogales, mani vienaudži devās ballēties, bet ko dara medicīnas students? Sēž pie grāmatām un gatavojas pirmdienas kolokvijam. Kaut gan par jaunības dullumu es sūdzēties nevarētu – spēlēju basģitāru brāļa radītās skaistās mūzikas grupā “Starmetis”. Ar mugursomām un ģitārām plecos izbraucām festivālus, koncertus un pagrīdes ballītes. Gara brīvība man nav pietrūkusi. Brālis Andris Tereško ir pasaulē pieprasīts metālmākslinieks, kurš par sevi un savu darbu neko daudz nestāsta, bet dara ar ķērienu un gaumi.
Vai pārliecība par homeopātijas spēku bija kā ilgi lolots sapnis?
Tā manī radās, vērojot mammas darbu, kā viņa runā un strādā ar pacientiem. Sapratu – cik gan dziļi dabā atrodamās ķīmiskās vielas emocionālā un mentālā līmenī spēj veikt savu brīnumaino ārstēšanu. Mammas stāstītā pieredze bija īpaši iedvesmojoša. Daudzās ģimenēs pēc ilgas gaidīšanas beidzot bija dāvāts bērniņš, un arvien biežāk pacientiem tika veiksmīgi atrisinātas arī hroniskas un akūtas veselības problēmas.
Homeopātija modulē, regulē un līdzsvaro – tā sniedz vieglu impulsu, lai organisms pats spētu atjaunoties un atveseļoties. Visu to redzot, nevarēju tam nesekot. Protams, maniem mīļajiem vecākiem atlika vien pateikt, cik ļoti mani tas interesē, un viņi no sirds sniedza finansiālu atbalstu. Homeopātijas apguve ir ļoti dārga. Latvijas Universitātē pabeidzu divu gadu kursu, kuru vadīja Latvijas labākie homeopāti, kuri arī iedeva pirmos zinību pamatus. Pēc tam sekoja arī divus gadus ilgas studijas Grieķijā Internacionālajā homeopātijas akadēmijā. Tas vēl nebija viss. Vairākus gadus ar mammu rudenī praktizējāmies homeopātijas zinību meistarklasēs Grieķijā.

Par to, ar ko homeopātija atšķiras no fitoterapijas, kā tās savā starpā sadzīvo, kāpēc aizvien vairāk cilvēku meklē palīdzību ne tikai medikamentos, bet arī dabiskos, holistiskos risinājumos? Kas tas bija par preparātu, kas izglāba viņas tolaik piecus mēnešus veco dēliņu, kad klasiskās medicīnas terapija vairs nelīdzēja, vairāk lasi žurnāla "Ko Ārsti Tev Nestāsta" jaunākajā numurā. Pērc to labākajās tirdzniecības vietās visā Latvijā, lasi arī digitāli vai abonē Zurnali.lv.