Kā senioriem novecojot ilgāk saglabāt neatkarīgu dzīvi pašu mājās, stāsta eksperti
Liela daļa cilvēku vēlas novecot mājās un pēc iespējas ilgāk saglabāt savu neatkarību ikdienas dzīvē un mājas solī. Eksperti dalās ar risinājumiem, kas palīdzēs uzlabot vidi un ikdienu mājās.
Gandrīz pusei vecāka gadagājuma iedzīvotāju ir grūtības veikt vismaz vienu personiskās aprūpes vai mājsaimniecības darbību, liecina Eurostat apkopotie dati. Sabiedrība turpina novecot: katrs piektais Latvijas iedzīvotājs jau ir sasniedzis vismaz 65 gadu vecumu, un nepieciešamība pēc vecumdienām piemērotas vides arvien palielinās.
“Līdz šim dažādi speciālie palīglīdzekļi un pielāgojami risinājumi ir bijuši dārgi un grūti pieejami. Tomēr mūsdienās tie kļūst arvien pieejamāki un ievērojami atvieglo ikdienas dzīvi pat gadījumos, ja mājas iemītniekiem nav funkcionālu traucējumu vai ierobežojumu. Telpas bez sliekšņiem, naži ar ergonomiskiem spaliem, pudeļu un burku attaisāmie, neslīdoši paklājiņi, pie vannas vai dušas piestiprināti rokturi ir tikai daži no risinājumiem, ko ikdienā izmanto arvien vairāk cilvēku neatkarīgi no vecuma,” saka ergoterapeite Dita Rituma.
Viņasprāt, tāpat kā ikdienā domājam par savu emocionālo, fizisko un finansiālo labklājību, mums būtu jāpievērš uzmanība arī sev komfortablas vides nodrošināšanai. Dažādi vienkārši risinājumi var būtiski uzlabot vidi un padarīt to pieejamāku, mazinot riskus un ierobežojumus. Tā mums rodas iespēja savu enerģiju un intereses vērst uz daudz patīkamākām ikdienas lietām un baudīt dzīvi bez hroniskām sāpēm, fiziska diskomforta vai dažādiem veselības riskiem.
Kā veicināt neatkarīgu dzīvi mājās?
“Pieejama mājas vide pozitīvi ietekmē labsajūtu un veselīgas dzīves ilgumu, atbalstot mobilitāti, neatkarību un sociālo līdzdalību. Vajadzība pēc iekļaujoša dizaina ir dažādām grupām, tai skaitā senioriem un personām ar īslaicīgiem vai ilgstošiem fiziskiem ierobežojumiem, piemēram, traumām un kustību traucējumiem, vai atveseļošanās procesā. Tāpēc mājas videi ir jābūt atbilstoši pielāgotai un aprīkotai ar mērķi risināt izaicinājumus ar pārdomātu iekārtojumu, kas palielina drošību un komfortu, kā arī atbalsta neatkarīgu dzīvi,” norāda IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītājs Darjus Rimkus.
Eksperti uzskata, ka, veidojot drošu un ērtu mājas vidi senioriem vai cilvēkiem ar īslaicīgiem vai ilgstošiem fiziskiem ierobežojumiem, būtu jāveic šādas galvenās darbības.
1. Uzstādi rokturus un margas. Rokturi un margas pie kāpnēm, gaiteņos un vannasistabā, īpaši tualetes poda tuvumā, kā arī pie dušas vai vannas ļauj noturēt līdzsvaru, novērst kritienus un droši pārvietoties.
2. Novērs paklupšanas risku. “Izplatītākie traumu riski mājas vidē ir saistīti ar paklupšanu un aizķeršanos aiz dažādiem priekšmetiem. Ir svarīgi pārliecināties, ka starp mēbelēm ir pietiekami daudz vietas, kas nodrošina stabilu un drošu pārvietošanos, kā arī ceļā nav šķēršļu, piemēram, vadi, dekori, rokdarbu piederumi vai mājdzīvnieku rotaļlietas. Pārskatot mājas vidi, rūpīgi jāpārdomā mēbeļu izvietojums. Mēbelēm jābūt stabilām, un starp priekšmetiem jābūt pietiekami lielai atstarpei, lai starp tiem varētu pārvietoties ar palīgierīci vai pieturēties,” piebilst ergoterapeite.
3. Uzlabo apgaismojumu. Papildini telpu ar vairākiem spilgtiem gaismas avotiem, piemēram, galda lampām vai stāvlampām, kas novietotas viegli sasniedzamā attālumā no gultas, dīvāna vai atpūtas krēsla. Gaiteņos vai pie kāpnēm uzstādi nakts apgaismojumu, kā arī pārliecinies, ka gaismas slēdži ir izvietoti pieejamās vietās vai ir aprīkoti ar sensoriem. Izmanto ilgmūžīgas LED spuldzes, jo tās jāmaina retāk. Ergoterapeite īpaši iesaka izvērtēt apgaismojumu vannasistabā – tur parasti nav dabiskās gaismas avota, turklāt gaismas spožumu var apslāpēt arī tvaiks. Atbilstošs apgaismojums ļaus atrast un nesajaukt nepieciešamos higiēnas līdzekļus, laikus pamanīt uz grīdas nokritušus dvieļus, drēbes vai čības un novērsīs uzkāpšanu uz šiem priekšmetiem vai paklupšanu.
4. Pielāgo vannasistabu. Lai uzlabotu drošību un komfortu, bez atbalsta rokturu uzstādīšanas dizainers sniedz papildu padomus: “Lai novērstu paslīdēšanu, uz grīdas novieto neslīdošus paklājiņus un pie vannas vai dušas uzstādi plauktu, kur higiēnas līdzekļi būs viegli sasniedzami. Tāpat iespējams izmantot speciālu dušas krēslu vai vannas dēlīti, lai mazgāšanās būtu droša un ērta. Piemēram, IKEA nesen laida klajā iekļaujoša dizaina BÄSINGEN sēriju, kas ietver dušas krēslu, pakāpšanās soliņus ar margu un citas parocīgas preces. Radot šīs preces, dizaineri īpašu uzmanību pievērsuši funkcionalitātei – noapaļotas malas, izturīgas un neslīdošas kājas, drenāžas atveres, kā arī atturīgs, ikvienā interjerā iederīgs dizains. Šādas nelielas, bet efektīvas izmaiņas uzlabo ikdienas dzīvi, neprasot lielus remontdarbus, kurus nav iespējams veikt, piemēram, īrētos īpašumos.”
5. Uzlabo pieejamību un ērtības. Izvēlies mēbeles ar noapaļotām malām, lai samazinātu traumu risku, un dod priekšroku cietākiem dīvāniem un matračiem, kas atvieglo sēdēšanu un piecelšanos, kā arī novieto spilvenus papildu atbalstam. Izmanto krēslus ar regulējamu augstumu, atzveltni un roku balstiem uzlabotai ergonomikai. Pārliecinies, ka ikdienas priekšmeti tiek glabāti viegli sasniedzamā vietā – uz galda vai naktsskapīša, bet, vēlams, ne zemāk par 60–80 cm. Pārāk zema liekšanās vai tupšanās var palielināt kritienu risku. Ja priekšmeti tomēr novietoti grūtāk sasniedzamā vietā, var izmantot drošu pakāpšanās soliņu ar margām. Neliels, bet noderīgs padoms būtu virtuvē vai citur izvietot tāfeli ar kalendāru, piezīmju lapiņām, lai vizuāli atgādinātu par veicamajiem uzdevumiem un atvieglotu to atcerēšanos.
