Vai tavam mājdzīvniekam ir alerģija? Kā palīdzēt, skaidro veterinārārsts
Ja tavam mājas mīlulim izkrīt spalva, tas sācis šķaudīt, kasās, smagi elpo, un ir skaidri redzams, ka dzīvnieks jūtas slikti, iespējams, tā ir alerģija. Mājdzīvnieki tāpat kā cilvēki var ciest no dažādām alerģijām, tāpēc svarīgi laikus atpazīt pazīmes un palīdzēt.
Skaidro Zemgales veterinārā centra veterinārārsts Oskars Tambergs
Kādas alerģijas var būt?
Pārtikas alerģija rodas, ja mājdzīvnieka organisms nepanes kādu konkrētu pārtikas sastāvdaļu, piemēram, lipekli, piena produktus, burkānus, vistas gaļu vai soju.
Vides alerģija saistīta ar ārējiem faktoriem – putekšņiem, putekļu ērcītēm, smaržām, vīraku, aromatizētām svecēm, pelējumu vai zāli.
Blusu alerģiskais dermatīts ir izplatīts gan kaķiem, gan suņiem, jo daži dzīvnieki ir īpaši jutīgi pret blusu kodieniem. Blusas var dzīvot apkārtējā vidē un uz dzīvnieka tikai baroties. Parasti tās lokalizējas krustu apvidū un ap asti. Pretblusu līdzekļi visbiežāk ir skausta pilieni, kaklasiksnas, šampūni, iekšķīgi lietojamas tabletes vai košļājami līdzekļi. Tos var kombinēt ar pretērču līdzekļiem.
Kontakta alerģija rodas, ja mājdzīvnieka āda saskaras ar sadzīves ķimikālijām, kairinošām vielām, piemēram, noteiktiem audumiem, tīrīšanas līdzekļiem vai plastmasas priekšmetiem.
Kādi simptomi norāda uz alerģiju?
* Alerģija bieži izpaužas kā ādas kairinājums – dzīvnieks pastiprināti kasās, tam ir apsārtusi un iekaisusi āda, pārmērīgi izkrīt spalva, parādās bezspalvas laukumi, mēdz būt izsitumi, āda ir ar krevelēm.
* Ja mājdzīvniekam ir alerģija pret putekšņiem vai citiem gaisā esošiem alergēniem, tas šķauda, klepo vai sēc, acis ir apsārtušas un asaro, parādās iesnas.
* Pārtikas alerģija bieži iet soli solī ar kuņģa un zarnu trakta problēmām – caureju, biežu vēdera izeju, vemšanu, pārmērīgu gāzu veidošanos, apetītes zudumu.
* Ja mājdzīvniekam regulāri ir ausu iekaisums, kas izraisa niezi un nepatīkamu smaku, arī tas var būt saistīts ar alerģiju. Suņiem un kaķiem ar garām ausīm šī problēma ir īpaši izplatīta.
Kā diagnosticēt alerģiju?
Ja pamani jebkādus alerģijas simptomus, konsultējies ar veterinārārstu. Diagnostikas procesā var izmantot:
* eliminācijas diētu – mājdzīvniekam dod ierobežotu pārtikas klāstu, lai identificētu iespējamo alergēnu;
* ādas testus, lai pārbaudītu reakciju uz dažādiem alergēniem;
* asins analīzes, lai noteiktu imūnsistēmas reakciju uz dažādām vielām;
* alergēnu testus, lai asinīs noteiktu rādītājus pret konkrētiem alergēniem. Vadoties pēc tiem, iespējams atrast medikamentus, kas organismu mazās devās pieradinās pie alergēna.
Vai alerģiju var izārstēt?
Alerģiju pilnībā izārstēt nevar, taču to iespējams kontrolēt, izvairoties no alergēniem. Ja ir identificēts konkrēts kairinātājs, tas jāizslēdz no mājdzīvnieka vides vai uztura
Ieteicama hipoalerģiska diēta – īpaši izstrādāta barība, kas nesatur biežāk sastopamos alergēnus. Var lietot medikamentus – antihistamīnus vai steroīdus, kas palīdzēt mazināt simptomus. Atceries – tie jālieto tikai veterinārārsta uzraudzībā! Ļoti svarīgi ir kopt dzīvnieka ādu, lietot nomierinošus šampūnus, mitrinošus līdzekļus, kas mazina niezi un iekaisumu.
Rīkojies pareizi!
Mājdzīvnieka alerģija var būt ļoti apgrūtinoša, taču, pareizi rīkojoties, tu vari atvieglot sava mīluļa dzīvi. Galvenais – uzmanīgi seko līdzi viņa veselībai un laikus reaģē uz jebkādām izmaiņām.
