"Mīļie tuvinieki, atvadīsimies ar trim saujām smilšu!" Bēru tradīcijas toreiz un tagad
Foto: Shutterstock

"Mīļie tuvinieki, atvadīsimies ar trim saujām smilšu!" Bēru tradīcijas toreiz un tagad

Guna Kārkliņa

"Patiesā Dzīve"

Dzīve ievieš savas korekcijas – gan cilvēku ikdienas ritmā un ieradumos, gan tradīcijās, tostarp atvadās no aizgājējiem. Kurš gan pirms pārdesmit gadiem varēja iedomāties, ka izvadīšanā var atskaņot popmūziku un banketu sarīkot turpat pie kapsētas vai krematorijas? Par bērēm toreiz un tagad lasi žurnāla "Patiesā Dzīve" jaunākajā speciālizlaidumā "Rituāli un Tradīcijas".

Mielasts pie kapiem un atcere tiešsaistē

Pēdējos gados būtiskas izmaiņas bēru tradīcijās ienesa Covid-19 laiks, kad valstī bija noteikti pulcēšanās ierobežojumi. Atvadās varēja piedalīties ierobežots pavadītāju skaits, bija jāievēro distance, bet par kopīgu mielastu jāaizmirst. Tā kā attālinātā komunikācija jau bija sākusi savu uzvaras gājienu un draugi pamanījās sarīkot ballītes, pieslēdzoties kopīgam burziņam katrs no savām mājām, tad – kāpēc gan tā nevarētu sarīkot bēru noslēgumu? Tuvie cilvēki varēja saslēgties tiešsaistē, pieminēt aizgājēju, dalīties atmiņās. Un bija, kas šo iespēju izmantoja.

Arī mielasta tradīcijai tika rasts risinājums – bēriniekus cienāja turpat ārpusē pie kapsētas vai sēru nama. Improvizēto bēru galdu sarūpēt varēja paši tuvinieki, bet arī ēdināšanas uzņēmumi pielāgojās un sāka piedāvāt šādus izbraukuma variantus – uzkodas turpat uz vietas vai arī cienastu iesaiņoja pavadītājiem līdznešanai. Daudzi atminas, ka tas bijis diezgan neparasti vai, precīzāk sakot, nepierasti, taču bēru mielasta nepieciešamība ir dziļi iesakņojusies latviešu – un ne tikai latviešu, bet daudzu tautu – tradīcijās.

Mazā kūciņa un vīns

Sensenos laikos atvadas jeb bedības ilga divas trīs dienas, pirms aizgājējs tika guldīts zemes klēpī. Pulcējās dzimta, cilvēki nāca atvadīties, notika tā dēvētā vāķēšana, un mājās pirms bērēm tika rīkots atvadu mielasts. Mūslaikos tas notiek pēc aizgājēja guldīšanas zemes klēpī, un saskaņā ar tradīcijām un labo toni uz to aicināmi visi pavadītāji. Ja maltīte kafejnīcā, tad piederīgie pirms tam cenšas noskaidrot, kurš atnāks, kurš ne, lai zinātu, aptuveni cik personām klājams galds, jo no tā, protams, atkarīgas izmaksas.