Pandēmijas bērniem - pieci gadi: kā krīze ietekmēja viņu attīstību
Agrīnā smadzeņu attīstība lielā mērā nosaka veselību un panākumus mūža garumā. Tomēr nelabvēlīgā vides ietekme var atstāt ilgtermiņa pēdas uz bērna attīstību un nākotni.
Pētījumi liecina, ka katastrofu un pandēmiju laikā dzimušajiem bērniem ir augstāks attīstības aizkavēšanās, garīgās veselības problēmu un anomālas smadzeņu attīstības risks. Mātes stress grūtniecības laikā var caur placentu ietekmēt augļa attīstību, bet stress pēc piedzimšanas apgrūtina vecāku spēju nodrošināt bērnam iejūtīgu un gādīgu aprūpi.
Covid-19 pandēmija radījusi nopietnas kļūmes pirmsdzemdību aprūpē un agrīnā zīdaiņu attīstības vidē, pastiprinot stresu vecākiem pat pēc bērna piedzimšanas.
Pandēmijas ietekme uz bērnu attīstību Kanādā
Covid-19 pandēmijas laikā Kanādā tika uzsākts vērienīgs pētniecības projekts, kas vērsts uz grūtniecības un bērnu attīstības monitoringu. Pētījumā piedalās aptuveni 7000 ģimeņu. Tā mērķis - analizēt, kā krīze ietekmējusi pandēmijas periodā dzimušo bērnu psihosociālo un neiroattīstību, raksta "The Conversation".
Pretēji gaidītajam lielākā daļa pandēmijas laikā dzimušo bērnu ir sasnieguši attīstības vecuma posmus normālos termiņos. Tomēr tika fiksēts bērnu ar attīstības kavēšanās risku palielinājums par 1-2%, salīdzinot ar pirms pandēmijas periodu.
Lai gan lielākajai daļai bērnu valodas prasmju attīstība noritēja normāli, bērniem, kas piedzima pirmajā pandēmijas vilnī bija paaugstināts runas attīstības aizkavēšanās risks. Tomēr šīs atšķirības ir niecīgas.
Pētījums apliecināja, ka pats vīruss nav saistīts ar attīstības problēmām. Drīzāk tās var izskaidrot ar izmaiņām augļa attīstībā, ko izraisa stress grūtniecības laikā. Prenatālais stress pandēmijas periodā bija saistīts ar izmaiņām smadzeņu neironu saitēs zīdaiņiem, kas ietekmē viņu uzvedību un garīgo veselību.
Riski un noturība
Stresa pakāpe agrīnā dzīves posmā ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē bērna attīstību. Lai gan pandēmija kļuva par universālu stresa avotu, tās sekas pastiprināja pastāvošie sociālie un ekonomiskie faktori, piemēram, ienākumu līmenis, pārtikas trūkums, etniskā piederība, kā arī atbalsts no partnera un kopienas puses.
Ģimenes, kurām ir lielāka pieeja resursiem, piemēram, stabiliem ienākumiem un sociālajam atbalstam, spējušas nodrošināt saviem bērniem labvēlīgāku vidi attīstībai. Jo lielāku atbalstu māte saņēma grūtniecības laikā, jo mazāka bija iespēja, ka bērnam radīsies stresa izraisītas izmaiņas smadzeņu attīstībā.
Ģimenēs ar zemiem ienākumiem attīstības aizkavēšanās risks ir palielinājies, un pandēmijas radītās grūtības šo situāciju tikai padziļināja. Tāpat sociālās mijiedarbības iespēju samazināšana varēja bremzēt valodas un sociālo prasmju attīstību bērniem.
Visievērojamākais secinājums bija pārsteidzošā noturības attīstība bērniem. Neraugoties uz agrīnajiem nelabvēlīgajiem vides faktoriem, lielākā daļa pandēmijas laikā dzimušo bērnu turpina normāli attīstīties.
Nākotnes izaicinājumi un risinājumi
Bērniem, kurus pandēmija ir spēcīgi ietekmējusi, joprojām ir iespēja kompensēt atpalicību attīstībā. Svarīgi savlaicīgi apzināt tos, kuru attīstība ir palēnināta, un nodrošināt viņiem pieeju speciālistiem, piemēram, logopēdiem un bērnu attīstības ekspertiem.
Īstā bērnu attīstības aina kļūs skaidrāka, kad viņi sāks iet skolā. Lai gan lielākā daļa pandēmijas periodā dzimušo bērnu ir parādījuši labu adaptāciju, lielam skolēnu skaitam mācību procesā būs nepieciešams papildu atbalsts.
Nākotnē valdībām vajadzētu labāk ņemt vērā vecāku un mazo bērnu vajadzības ārkārtas situāciju plānošanā. Svarīgi ir nodrošināt grūtniecēm pieeju psiholoģiskajam atbalstam, jo stresam ir ievērojama ietekme uz augļa attīstību.
Viens no efektīvākajiem veidiem, kā paaugstināt bērnu un ģimeņu noturību, ir nodrošināt pieejamu un kvalitatīvu pirmsskolas izglītību, kā arī garantēt, ka visu bērnu pamata vajadzības tiek apmierinātas.
