Kā uzburt pavasari ziemā? Iestādi burvjulazdu, kas ziedēs jau februārī
Burvjulazdas lielākais trumpis ir agrā ziedēšana – ar skaistajiem dzeltenajiem ziediem, kas atgādina mazus, spurainus pušķīšus lapu žāklēs, tā priecē jau februārī, kad visapkārt vēl sniegs. Savukārt rudenī krūms krāsojas skaistos dzelteni oranžos toņos.
Kas krūmiņam patīk?
Ja vēlies savā dārzā audzēt burvjulazdu, atrodi tai atrast no vējiem pasargātu vietu ar auglīgu un labi drenētu smilšmāla augsni. Par skādi nenāks arī tas, ja šī vieta būs pietiekami saulaina. Ņem vērā, ka burvjulazda ir diezgan lēnaudzīga, tāpēc pirmajos gados var šķist, ka tā neaug vispār, taču tā nav!
Krūmiņu regulāri formē, lai gaisma piekļūtu arī tā apakšējai daļai. To panāksi, krūma augšējo daļu veidojot šaurāku par apakšējo. Izgriez arī sausos un bojātos zarus. Ziedēt burvjulazda sāk 3–4 gadu vecumā.
Kuru izvēlēties?
Latvijā var audzēt trīs variantus – Virdžīnijas, Japānas un mīksto burvjulazdu. Nedaudz atšķiras augsnes skābums, kādu vēlēsies katra suga. Virdžīnijas burvjulazda labāk aug kaļķainā augsnē, bet Japānas un mīkstajai labāk tīk skābāka augsne. Latvijā visiecienītākās ir trīs Virdžīnijas burvjulazdas šķirnes
‘Aphrodite’. Izaug 2–3 m augsta, zied ar dzeltenoranžiem ziediem. Lapas zaļas, rudenī iekrāsojas oranžas.
‘Feuerzauber’. 2–3 m augsta burvjulazda, kas priecē ar sarkanoranžiem, spurainiem ziediem.
‘Westerstede’. Var sasniegt 2–4 m augstumu. Lapas vasarā zaļas, rudenī kļūst dzeltenoranžas. Ziedi gaiši dzelteni, spuraini.
Zināšanai
Burvjulazda tikai pēc lapu formas atgādina lazdu, tāpēc ieguvusi tādu nosaukumu, bet patiesībā ar īsto lazdu tai nav nekādas saistības.
