Visi pie viena liela galda un bez dejām - kā savas kāzas deviņdesmito stilā svinēja Artis un Beāte Dvarionas

Kas lēni nāk, tas labi nāk – pasmaida Artis, kurš 51 gada vecumā beidzot apprecējies. “Atceros, kad man bija ap 30, iekšējā sajūta vēstīja: ja es vispār kādreiz apprecēšos, tad tas būs 50 gadu vecumā. Vienkārši tādām lietām ir jānobriest! Patiesībā pēc rakstura esmu “septiņreiz mērītājs” – vispirms kārtīgi visu pārbaudu un tikai tad rīkojos. Tas attiecas arī uz cilvēkiem, vispirms ir pamatīgi jāiepazīst vienam otru, abiem jāsarīvējas un tikai tad var spert šādu soli,” skaidro Dvarionas.

Kā vēsta žurnāls "Kas Jauns", Artis savu mīļoto bildināja pirms pusotra gada, un tas notika gluži kā romantiskās kinofilmās. “Beāti bildināju Berlīnē viņas dzimšanas dienā. Berlīne mums abiem ir ļoti mīļa pilsēta. Kas interesanti – lai arī esmu publiska persona, man nekad nav patikuši publiski pasākumi, izrādīšanās. Izņemot tos brīžus, kad kāpju uz skatuves, tad es pieņemu savu alter ego, bet ikdienā patiešām nevēlos atrasties cilvēku pūlī, būt uzmanības centrā. Un Beāte ir tieši tāda pati, atceros, kad pirms vairākiem gadiem abi pārspriedām bildināšanas procesus, runājām, ka mums negribētos, lai tas notiktu publiski. Bet, kad tiešām nolēmu bildināt Beāti, izlēmu rīkoties pilnīgi pretēji. Tas notika Berlīnē, kādā restorānā, kur līdzīpašnieki ir latvieši. Restorāns bija pārpildīts, apkārt kādi 50 mums pilnīgi sveši cilvēki, protams, biju jau pabrīdinājis oficiantus, ka ko tādu veikšu, un tad vienā brīdī nometos Beātes priekšā uz ceļa un lūdzu viņas roku. Beāte, maigi sakot, bija šokā! Ne jau par to, ka tiek bildināta – viņa jau nojauta, ka tas varētu kaut kad notikt –, bet par to, ka tas notika publiski. Gribēju, lai šis mirklis būtu atmiņā paliekošs, un tā arī bija – pārējie restorāna viesi mums aplaudēja, apsveica, novēlēja laimi, uzsauca dzērienus. Visa vakara garumā bijām uzmanības centrā,” atceras Dvarionas.

Kāzas Artis un Beāte izlēma rīkot savas iepazīšanās desmitajā gadadienā. Laulību ceremonija notika Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā esošajā Usmas baznīcā. Jauno pāri laulāja mācītājs Videmars Rumpēters. “Šo Usmas baznīcu izvēlējos tāpēc, ka zināmā mērā tā bija sasaiste ar manu dzimto pusi Kuldīgu, jo baznīca, pirms pārvietota uz Brīvdabas muzeju, atradās Kuldīgas novadā, Usmas ezera krastā,” skaidro Artis, sakot, ka kāzās piedalījās vien padsmit viesu – jaunā pāra vecāki un liecinieki, kā arī Arta un Beātes suņuks minipinčers Yoko. Savukārt kāzu svinības notika šaurā radu un draugu lokā Arta drauga vīnziņa Jāņa Volkinšteina vīna baudītavā. “Viņš nodarbojas ar patiešām interesantu dabīgo vīnu importēšanu, viņa vīna prezentācijas telpa iekārtota nelielā dzīvoklītī. Sākumā gribējām svinības sarīkot kādā restorānā, bet izlēmām, ka gribam kā 80.–90. gados, kad svētki parasti tika svinēti dzīvoklī pie viena liela galda. Un tā mūsu kāzās notika, visu vakaru nosēdējām pie galda, laiku pavadot vakariņojot, baudot izmeklētu vīnu un runājoties. Pat dejām neatlika laika, vienkārši jauki pavadījām laiku sarunās, izvairījāmies arī no klasiskajām kāzu tradīcijām, piemēram, mičošanas. Un visu šo pasākumu iemūžinājām ar 90. gadu fotoaparātu. Nupat attīstīju pirmās bildes, un skatos, ka fotogrāfijās patiešām izskatās, ka ballīte notikusi 90. gadu stilā,” stāsta Artis Dvarionas.