"Warner Bros. Discovery" viceprezidente skaidro ienākšanu Baltijas tirgū un slavē Latvijas straumēšanas saturu

Drīzumā, pēc dažiem mēnešiem vai nedēļām?

Es nevaru nosaukt konkrētu termiņu, bet mēs strādājam pie tā. "Telia" ir mūsu "HBO" partneris attiecībā uz SVOD licenci [licences veids, kas dod tiesības piedāvāt video saturu skatītājiem par abonēšanas maksu], tāpēc viņu abonentiem ir pieejams ierobežots HBO saturs. Viņiem vēl nav "HBO Max", bet mēs virzāmies uz to pēc iespējas ātrāk.

Kā jūs raksturotu Baltijas tirgu, un cik svarīgs jums ir šis reģions?

Baltijas tirgus mums ir ļoti svarīgs. Protams, tirgi ir dažādi, katram ir savs mērogs, un daļa no šiem tirgiem patiešām ir cieši saistīti ar kultūru. Mēs esam amerikāņu uzņēmums, un lielu daļu "HBO Max" satura veido tas, kas nāk no ASV. Tieši tāpēc ir tik interesanti redzēt, kā šis saturs sasaucas ar skatītājiem visdažādākajos tirgos neatkarīgi no kultūru atšķirībām, no tirgus mēroga vai no valsts.

Mēs rūpīgi sekojam līdzi tam, kas kļūst par skatītāko saturu. Latvijā esam novērojuši, ka pieprasījums ir augsts visos satura veidos, kas nāk no "Warner Bros. Discovery" portfeļa - sākot ar sportu, seriāliem, līdz pat dokumentālajām filmām. Īpaši augsta interese ir par video pēc pieprasījuma sadaļām.

Mūsu partneri regulāri seko līdzi un jautā: "Kādi ir jaunākie seriāli? Ko jaunu mēs varam piedāvāt?" Šī interese ir ļoti līdzīga tam, ko redzam citos tirgos. Abonenti Baltijas tirgū novērtē kvalitatīvo saturu, ko ražojam, viņi skatās un patērē to aktīvi. Ir pat gadījumi, ka izlaižam seriālu, tas noslēdzas, un drīz vien partneri jautā: "Kad būs nākamā sezona?" Tie ir tie rezultāti, kurus vēlamies redzēt, ka skatītāji nevar sagaidīt turpinājumu. Es negribu apgalvot, ka tā notiek ar visu saturu, bet šādu tendenci un atzinību mēs redzam bieži.

Tāpat redzam pieaugošu tendenci, arvien vairāk lietotājiem izvēloties saturu pēc pieprasījuma. Lineārā skatīšanās joprojām ir ļoti, ļoti spēcīga, jo skatītāji saturu var saņemt caur partneriem, turklāt tas viņiem bieži ir pieejams bez maksas. Tomēr šī ir bijusi ļoti laba sinerģija starp to, ko mēs piedāvājam, un, protams, to, kas ir pieejams vietējā līmenī. No mūsu skatpunkta tas ir labs līdzsvars, un, manuprāt, arī citiem satura nodrošinātājiem tas norit veiksmīgi. Skatītāju uzvedības monitorēšana mums ir bijusi ļoti noderīga.

"HBO Max" Baltijas tirgū ir pieejams kopš jūlija. Vai varat jau runāt par pirmajiem rezultātiem, kas bijis skatītākais saturs Latvijā?

Katra pakalpojuma ieviešanā pirmais, ko uzņēmums dara, ir pārbaudīt, vai nav nekā negatīva. Tas ir pats pirmais solis. Mēs nesaskārāmies ar neko negatīvu. Mēs redzējām, ka lietotāji patiešām pieņem pakalpojumu. Ieviešot "HBO Max", "Go3" veica plašu sabiedrisko attiecību kampaņu. Abonenti ir ļoti, ļoti apmierināti, jo var izmantot lietotni un atjaunināt savu plānu, turklāt lietotni var vienkārši izmantot arī tad, ja ceļo - ja tev ir lietotne, tev ir "HBO Max". Tātad jebkurā valstī, kurā esi un kur pakalpojums ir pieejams, tu to vari izmantot. Tās ir lietas, par kurām esam saņēmuši labas atsauksmes.

Ja runājam par skatītāko saturu, tad visos četros jaunajos tirgos (Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Kazahstānā) vislabāk veicas ASV veidotajam saturam, īpaši WBD zīmoliem un "HBO Max" oriģinālražojumiem, piemēram, "Un tā tas laiks paiet…" (And Just Like That...), "Riks un Mortijs" (Rick and Morty), "Draugi" (Friends) un "Lielā sprādziena teorija" (The Big Bang Theory). Īpaši labi rezultāti ir seriāliem, taču arī dažām filmām, piemēram, "Minecraft filma" (A Minecraft Movie) un "Grēkotāji" (Sinners). No mūsu oriģinālajām dokumentālajām filmām Latvijā zināmu uzmanību izpelnījās "Laivlija pret Baldoni: Holivudas strīds" (Lively vs. Baldoni: The Hollywood Feud).

Vai tas nozīmē, ka Latvijas skatītājs neatšķiras no citu valstu?

Es negribētu teikt, ka nav nekā unikāla. Latvijā vietējā satura ražošana ir visai spēcīga. Šogad labākā animācijas filma, proti, "Straume", bija no Latvijas. Latvija ir valsts, kurā cilvēki atzinīgi vērtē kvalitatīvu saturu, un tas ir kas unikāls. To nevar teikt par daudziem citiem tirgiem. Latvija ir maza valsts, bet tā pārspēj daudzus, tāpēc mums ir svarīgi gūt labus rezultātus šajā tirgū. Līdz ar to es nevaru teikt, ka Latvija ir identiska citiem tirgiem. Līdzīgs arī citos tirgos ir tas, ka mēs redzam tendenci un augstu pieprasījumu satura patēriņam.

Mēs darām visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka mūsu saturs ir lokalizēts arī latviešu valodā. Tas mums ir ļoti svarīgi, jo tas palīdz piesaistīt skatītāju, palīdz cilvēkiem no visām sabiedrības grupām iedziļināties saturā.

Vai ir kādi plāni paplašināt saturu latviešu valodā - gan tulkojumu un subtitru ziņā, gan iespējamā vietējā satura ziņā?

Mūsu pašreizējais piedāvājums tirgū ne tikai HBO kontekstā, bet arī dažiem lineārajiem kanāliem ir dublēšanas un subtitrēšanas kombinācija. Mēs zinām, ka tieši tas veicina iesaisti un mūsu satura iepazīšanu. Mūsu mērķis ir turpināt pilnveidot un palielināt lokalizētā satura apjomu, galvenokārt to dublējot, jo tieši to iedzīvotāji novērtē.

Cilvēki patērē saturu arī, izmantojot subtitrus, taču mēs saprotam, ka dublēšana sniedz lielāku komforta līmeni, īpaši vecākās paaudzes cilvēkiem. Mums tā ir prioritāte, jo mēs vēlamies, lai cilvēki varētu baudīt saturu savā valodā un dabiski iesaistīties tajā.

Kā jūs redzat mašīntulkošanas attīstību filmu nozarē un robotu ierunātu saturu? Pagaidām kvalitāte nav diez ko laba.

Šobrīd industrija tiešām iet cauri dažādām pārmaiņām un attīstībai. Protams, es varu runāt tikai par savu pieredzi, bet mēs patiesībā neesam saņēmuši sūdzības par to. Ir dažādi eksperimenti ar mākslīgo intelektu utt., un domāju, ka nākotnē mēs redzēsim arvien biežāk. Daži no risinājumiem, iespējams, neizdosies vai nebūs pārāk veiksmīgi, un, kā jau ar visu jauno, būs nepieciešams turpināt to pielāgot un uzlabot, līdz sasniedzam ideālo rezultātu. Mēs strādājam ar vērtīgiem un lieliskiem partneriem, satura lokalizācijas nodrošinātājiem un mēs ņemam vērā jebkuru atsauksmi. Protams, ka neviens, īpaši filmu dublēšanā, nevēlas, lai kaut kas tiktu pateikts, bet tulkojot tas nozīmē kaut ko pavisam citu. Noteikti ir jābūt kvalitātes kontrolei.

Mēs šobrīd lokalizējam "Discovery" kanālu, kas iepriekš netika darīts. Satura lokalizācija ir svarīga, ja vēlamies pārdot reklāmas blokus TV kanālos un iegūt reitingus, tādējādi nodrošinot, ka cilvēki skatās saturu valodā, ar kuru viņi identificējas. Tāpēc mēs veicam kvalitātes pārbaudes un izskatām visas atsauksmes, kas ir negatīvas, atgriežamies, veicam korekcijas, lai nodrošinātu augstāko kvalitāti, ko varam.

Pirms pieciem gadiem "HBO Europe" iegādājās tiesības izrādīt latviešu filmu "Bille". Vai kopš tā laika ir izveidojusies plašāka sadarbība ar vietējiem filmu veidotājiem? Kādi ir nākotnes plāni šajā jomā?

Jā, mums ir bijuši zināmi panākumi dažos satura projektos ar Latvijas vietējiem producentiem. Pagaidām esam tikai sākuši un redzēsim, kā attīstīsies tirgus. Es nezinu, vai mēs pieņemsim lēmumu veidot kādu vietējo saturu, tādu plānu šobrīd vēl nav, bet no šī reģiona nāk daudz kvalitatīva satura. Mēs šeit esam investējuši jau iepriekš, un ir lieliski redzēt, ka no vietējā tirgus nāk lielisks saturs, ko mēs varam ne tikai apskatīt un izmantot vietējā tirgū, bet arī izrādīt visā pasaulē. Mums tas ir ļoti svarīgi.

Citos tirgos, kur mēs jau kādu laiku darbojamies, mēs iegādājamies vietējo saturu vai sadarbojamies ar vietējiem producentiem, īpaši, ja tas ir nozīmīgs un atbilst mūsu satura stratēģijai. Svarīgi ir arī tas, lai šis saturs ir aktuāls arī citos tirgos un visā pasaulē. Tāpēc es neredzu iemeslu, kāpēc mēs neturpinātu šo stratēģiju arī tagad, kad esam Latvijā.

Kā jau minēju, šī gada labākā animācijas filma ir nākusi no Latvijas. Tās ir lietas, kuras meklējam un kuras mūsu komanda labprāt izvērtē. Jā, mēs esam amerikāņu uzņēmums, bet mums ir vietējās komandas Eiropā, kas patiesībā strādā ar atšķirīgu pieeju - viņiem tiek piedāvāts visdažādākais saturs, vai nu jau pabeigti projekti, vai arī iespēja pievienoties projektiem, kas vēl top.

Tāpat dažos citos tirgos viena no lietām, ko mēs aktīvi darām, ir dokumentālais kino. Dažkārt mēs sadarbojamies un veidojam kopražojumus ar partneriem vai dažādiem producentiem vietējo dokumentālo filmu jomā. Mums ir bijuši pāris šādi projekti Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā. Šādu pieeju mēs īstenosim arī tagad, kad esam uzsākuši darbību šajā tirgū. Tas ir tikai jautājums par to, kāds ir saturs, ko mēs varam veidot, un kāds, mūsuprāt, ir šī satura potenciāls arī ārpus Latvijas.

Covid-19 pandēmijas laikā straumēšanas platformu izmantošana piedzīvoja strauju pieaugumu. Kāda ir situācija pēc pandēmijas, vai izaugsme ir stabilizējusies vai iestājusies pauze?

Es neteiktu, ka ir iestājusies pauze. Neskatoties uz traģiskajām pandēmijas sekām, tas bija izšķirošs brīdis daudziem uzņēmumiem, it īpaši mūsu nozarē, jo tas burtiski vienas nakts laikā mainīja cilvēku uzvedību. Protams, mēs vairs neredzam tik strauju pieaugumu, kāds bija tajā laikā, bet šis ieradums ir palicis un turpinās.

Cilvēkiem ir daudz izvēles iespēju. Pat tie, kuri iepriekš nedomāja izmantot straumēšanas vai video pēc pieprasījuma pakalpojumus, tagad arvien vairāk virzās uz tiem. Tajā pašā laikā viņi turpina skatīties lineāro televīziju. Pasaule ir kļuvusi tāda, kur šie abi formāti var pastāvēt līdzās un darboties kopā. Un tas ir tas, ko mēs vēlamies, jo mēs piedāvājam savu saturu visos kanālos.

Izaugsmes "virsotne" vairs nav tāda, kāda tā bija agrāk, bet evolūcija turpinās. Šī kustība notiek pakāpeniski. Es domāju, ka mūsu pielāgošanās tendencēm ir balstīta saturā, proti, ir jāturpina radīt kvalitatīvs saturs un jāpiedāvā tas dažādos formātos un platformās, lai tas ir cilvēkiem ērti pieejams.

Mēs joprojām gūstam labumu no šīs pieprasījuma pakalpojumu izaugsmes un no tā, ka tirgū ir vairāk straumēšanas partneru. Protams, tas ir tirgus ar augstu konkurenci, ir daudz dažādu straumēšanas pakalpojumu, arī vietējās platformas un vietējie pakalpojumu sniedzēji, kas veido savu saturu. Tas ir piesātināts tirgus, bet mums ir spēcīgs zīmols, un, manuprāt, ja saturs ir kvalitatīvs un saistošs, cilvēki to pieprasīs un skatīsies.

Cilvēki joprojām pakāpeniski virzās uz video pēc pieprasījuma saturu, bet vienlaikus ļoti stingri turas pie lineārās televīzijas. Viņi var pievienot jaunus pakalpojumus, bet ne vienmēr viens pilnībā aizstāj otru. Tas ir sava veida līdzsvars. Katrā ziņā mēs esam priecīgi būt šajā tirgū un esam pārliecināti, ka šī tendence turpināsies un virzīsies augšup.

Pieminējāt konkurenci - kāda ir konkurence Latvijā? Vai Latvijā jūsu lielākais konkurents ir "Netflix", vai arī vietējās platformas ir spēcīgas?

Konkurence globālā mērogā, protams, ir. Vienlaikus ir vairākas straumēšanas platformas, kas arī iet tajā pašā virzienā. Mēs joprojām paplašināmies daudzos tirgos, bet mūsu zīmols ir ļoti spēcīgs. Protams, ir vietējās platformas, tostarp bezmaksas televīzija, kuru uzdevums ir radīt saturu, kas atbilst vietējai kultūrai. Ja esi valstī, kurā vietējā satura radītāji ir spēcīgi, konkurence ir lielāka tādēļ, ka cilvēki ir pieraduši pie kvalitātes. Tas nozīmē, ka ir jārada kvalitāte, pie kuras skatītāji ir pieraduši. Tādēļ domāju, ka vietējie partneri izvirza ļoti augstu latiņu tādiem starptautiskajiem spēlētājiem kā mums. Šim tirgum nevar piedāvāt jebkuru saturu, kas mums ir, tādēļ ir jādomā par kultūras aktualitāti, skatītāju uzmanības noturēšanu.

Manuprāt, tieši šie faktori mūs notur formā. Tās ir lietas, kas mūs disciplinē un kurās mēs spējam būt ļoti spēcīgi. Konkurence ir apstāklī, ka tik daudz satura ir paredzēts konkrētam apjomam skatītāju, konkrētam abonentu skaitam, kuriem mēs prasām par to maksāt un vienlaikus cenšamies noturēt viņu uzmanību. Veids, kā to panākt, ir būt maksimāli labam tajā, ko dari. HBO šajā ziņā ir bijis ļoti spēcīgs. Mēs necenšamies panākt kvantitāti, bet gan rūpīgi izvērtējam, ko mūsu produkts piedāvā un kā saglabāt augstu kvalitātes latiņu. Tā es redzu konkurenci - galu galā saturs runā pats par sevi, un skatītāji izdarīs savu izvēli.

Kādus izaicinājumus jūs redzat Latvijas un arī Baltijas tirgū?

Mēs sekojam līdzi dažādām vietējām regulatīvajām pieejām, kas mūs ietekmēs. Apmēram pirms trim četriem gadiem mēs sākām īpaši koncentrēties uz satura lokalizāciju, lai iesaistītu auditoriju. To iepriekš nebijām darījuši, tāpēc tas bija izaicinājums - sasniegt vajadzīgo līmeni un izdarīt to ātri. Iepriekš cilvēki varēja skatīties saturu krievu valodā, bet tagad situācija ir mainījusies. Mums bija jāpārliecinās, ka skatītāji saņem saturu atbilstošā valodā un kvalitātē. Tas bija viens no aspektiem, pie kura mums patiešām nācās strādāt un ieguldīt resursus, lai to paveiktu.

Otrkārt, viena no lielākajām problēmām visiem satura nodrošinātājiem ir pirātisms. Mēs esam dažādu organizāciju biedri un sadarbojamies ar vietējiem partneriem, lai aizsargātu savu saturu. Viņi strādā kopā ar mums un ziņo par šādiem gadījumiem. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc mūsu stratēģija ietver ciešāku sadarbību ar vietējiem partneriem. Mūsu pakalpojumi ir pieejami, taču mēs zinām, ka vietējie partneri ir kritiski svarīgi, lai saturu piegādātu saviem skatītājiem.

Pirātisms nav tikai skaļa frāze. Lai arī Latvijā to redzam mazāk, citos tirgos tas ir daudz izplatītāks. Šajā ziņā mēs esam ļoti modri. Tas redzams visā satura industrijā, un to veicina tehnoloģiju platformas un citas satura izplatīšanas sistēmas. Diemžēl nav vienota standarta, taču mērķis ir skaidrs - aizsargāt savu saturu un nodrošināt, lai cilvēki, kas par to maksā, saņemtu atbilstošu vērtību.

Latvijā pirms 5-10 gadiem pirātisms bija lielāka problēma. Tagad, pateicoties platformām, situācija ir uzlabojusies.

Jā, Latvijā tā tiešām nav liela problēma. Sociālie mediji ir kļuvuši par galveno veidu, kā cilvēki uzzina par saturu un to atklāj. Attiecībā uz HBO, kur mēs, iespējams, neesam tieši pieejami, cilvēki uzzina par saturu sociālajos tīklos un pēc tam dodas uz platformām vai pie partneriem, lai tam piekļūtu. Tāpēc mūsu mērķis ir padarīt saturu pieejamu visās platformās un ar iespējami vairāk partneru. Jo plašākā mērogā mēs to izplatām, jo mazāk saskaramies ar pirātismu.

Latvija pašlaik gatavo grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz, ka straumēšanas platformām būs vai nu jāiegulda vietējā filmu ražošanā, jāiegādājas tiesības uz Latvijas filmām, vai arī 3,5% no straumēšanas ieņēmumiem Latvijā jānovirza Nacionālajam kino centram. Kāda ir WBD nostāja par šo priekšlikumu? Kurš no variantiem būtu pieņemamākais?

Mums ir pieredze ar šādiem modeļiem, strādājam daudzos reģionos un redzam, ka tā ir kļuvusi par tendenci. Daudzās valstīs tiek ieviesti līdzīgi noteikumi, pielāgojot tos savām vajadzībām.

Ja runājam par trim scenārijiem, kas šobrīd tiek apspriesti Latvijā, mūsu Ētikas un atbilstības komiteja seko līdzi šim jautājumam, un mums ir vietējie juristi, ar kuriem sadarbojamies, lai būtu lietas kursā. Es domāju, ka visiem trim variantiem ir savi plusi, un galu galā mūsu izvēle būs atkarīga no tā, kas ir visreālāk īstenojams, kas vislabāk atbilst mūsu satura stratēģijai un kas radīs lielāko kultūras ietekmi, jo tieši tur slēpjas satura ilgtermiņa vērtība.

Protams, mums kā satura nodrošinātājiem ir svarīgi, lai mums būtu iespēja iesaistīties arī satura veidošanā, ja tas ir iespējams, jo tieši to galu galā redz skatītājs. Tāpēc šobrīd nevaru pateikt, kuram variantam mēs tieši dotu priekšroku, bet mūsu lēmumu noteiks trīs lietas - īstenošanas iespējas, saskaņa ar pašreizējo satura stratēģiju un kultūras ietekme. Manuprāt, arī regulatoru un valstu mērķis nav tikai "iegūt naudu", bet galvenais ir izveidot ilgtspējīgu nozari, kas respektē kultūru, rada vidi kvalitatīvam saturam, saglabā radošo neatkarību un nodrošina pienācīgu finansējumu, lai vietējie satura veidotāji netiktu pilnībā izspiesti no tirgus globālo spēlētāju dēļ.

Tāpēc, manuprāt, ir labi, ka šie varianti tiek apspriesti. Redzēsim, kurā virzienā mēs dosimies, ņemot vērā parametrus, kurus pieminēju.