Depresīvākā pilsēta un Rīgas klusā atbilde - video, kas liek aizdomāties

Aspektam, ka pārlieku urbanizēta pilsētvide var radīt pārslodzi un nemieru, un pat izolētības sajūtu, pievērsies kāds soctīkla "Instagram" profila autors. Viņš publicējis video, ar pēc savām domām, pasaulē depresīvāko pilsētu - Noriļsku, Krievijā.

Noriļska ir pilsēta Krasnojarskas novada ziemeļu daļā Krievijā. Noriļskā dzīvo ap 180 tūkstošiem iedzīvotāju un tā ir otrā lielākā pilsēta aiz polārā loka pēc Murmanskas. Pilsēta atrodas aiz Ziemeļu polārā loka, Taimiras pussalas dienviddaļā, apmēram 90 kilometrus uz austrumiem no Jeņisejas upes.

Līdzīgās drūmās noskaņās soctīklā "Instagram" nesen parādījies video, kurā vērojamas sniegotas ainavas, bet šoreiz - Rīgā. Lai gan līdz ziemai kāds laiciņš vēl jāpagaida, un kas zina, kad vēl pie mums būs tik daudz sniega, šis diezgan depresīvais video saņēmis 17 tūkstošus atzīmju patīk, kā arī krietnu skaitu komentārus, izvēršot diskusiju par to, ka Rīga atgādina Maskavu 1995. gadā...

Ko par Rīgu saka video komentētāji:

• "Es mīlu Rīgu, bet jūs būtībā parādījāt teritoriju ap dzelzceļa staciju, kas ir diezgan nolaista un joprojām saglabā padomju laika noskaņu. Pārējā pilsēta ir pavisam citāda - Rīga ir skaista un dzīvīga pilsēta."
• "Tā sajūta ir ārkārtīgi padomiska! Pat pēc visiem šiem gadiem."
• "Ar kaut ko līdzinās Krievijai."
• "Malači, noķērāt saulainu laiku! Citādi, kad apmācies, pie mums ir diezgan nomācoši..."
• "Rīga vasarā ir īsta skaistule, īpaši Vecrīga un centrs."
• "Izskatās kā Maskava 1995. gadā. Nē, tā ir Rīga 2025. gadā - brīvas, Eiropas valsts galvaspilsēta, attīstīta visos demokrātijas aspektos."
• "Jā... Šīs apbūves bojā skatu visur, kur parādās. Arī vietējās varas iestādes ir interesantas - kāpēc viss netiek sakopts? Kāpēc joprojām jācīnās ar pagātnes paliekām?"
• "Rīgā nav visur tā. Tur ir arī moderni rajoni, debesskrāpji, Vecrīga ar Eiropas noskaņu. Tiesa gan, ap četriem pēcpusdienā jau sāk krēslot."

PSRS laika apbūve Rīgā

Padomju okupācijas laikā (1940–1991, ar pārtraukumu vācu okupācijas laikā) Rīgā tika aktīvi veidota apbūve, kas atbilda Padomju Savienības ideoloģijai, funkcionālajām vajadzībām un masveida urbanizācijas politikai.

Galvenās iezīmes

Masveida dzīvojamie mikrorajoni - lielākā daļa tika būvēti no 1960. līdz 1980. gadiem, izmantojot paneļu būvniecību (t.s. "hruščovkas" un vēlāk "brežņevkas").
Pragmatisks un vienveidīgs dizains - galvenais mērķis bija nodrošināt pēc iespējas vairāk dzīvokļu, nevis estētiku.
Tipiskās zonas - Purvciems, Imanta, Ziepniekkalns, Pļavnieki, Ķengarags u.c.
Monumentālā arhitektūra centrā - piemēram, Latvijas Zinātņu akadēmija (1947–1961), kas celta "Staļina ampīra" stilā, bieži tiek dēvēta par "Staļina torti".
Plašas ielas un lielas atvērtas telpas - bieži ar nolūku militāriem vai ideoloģiskiem mērķiem (piemēram, parāžu rīkošanai).

Sociālais un ideoloģiskais konteksts

Apbūve kalpoja ideoloģijai - kolektīvs pār individuālo, funkcionālums pār komfortu. Dzīvojamās platības tika piešķirtas centralizēti; daudzas ģimenes pirmoreiz ieguva atsevišķus dzīvokļus.