Ainārs Rubiķis ar sievu Rēziju Kalniņu
Diriģents Ainārs Rubiķis ar sievu aktrisi un režisori Rēziju Kalniņu.
"Mums viss ir labi!" Ainārs Rubiķis skaidro, ka krīze laulībā ar Rēziju Kalniņu ir galā
Diriģents Ainārs Rubiķis, kura laulība ar aktrisi Rēziju Kalniņu, kā šķita, ir jau pavisam uz izjukšanas robežas, nu paziņo - attiecības izdevies atjaunot!
Par izcilo mākslinieku Kalniņas un Rubiķa ģimenes dzīvi beidzamajā laikā runāts daudz. Vispirms Rubiķis nāca klajā ar atzīšanos, ka krietnu laiku nācies sadzīvot ar sievas alkoholismu, netiešā veidā paziņojot, ka viņa 11 gadus ilgusī laulības dzīve ar aktrisi un režisori Rēziju Kalniņu, visticamāk, ir galā. Tika runāts, ka attiecību krīzē vainojama arī Rēzijas greizsirdība, pieminēts aktrises Lauras Erdlānes vārds, kura bilda, ka no Kalniņas puses bijis “emocionālais terors, drausmīgs mobings, neslēpts naidīgums”. Tā nu sabiedrību pavisam pārsteidza, ka nesen uz atvadām no ģimenes ārstes Ilzes Aizsilnieces abi “šķirteņi” – Rubiķis un Kalniņa – ieradās, rokās sadevušies.
Žurnālam "Kas Jauns" Rubiķis tagad saka: “Protams, pārdzīvojam, ka mūs joprojām publiskajā telpā ķidā un cilā, bet mums viss ir kārtībā.... Mums viss ir labi, un tas arī viss. Mēs ar Rēziju dzīvojam savu dzīvi.”
Vadīs divus lielus kolektīvus
Diriģentam Rubiķim, neraugoties uz piedzīvotajām privātās dzīves peripetijām, esot ļoti piesātināta profesionālā dzīve, jo ir uzņēmies vadīt divus nopietnus kolektīvus. Viņš Austrijā būs Insbrukas simfoniskā orķestra galvenais diriģents, bet Vācijā vadīs Kaseles operas orķestri, kas esot viens no vecākajiem orķestriem pasaulē. “Man ir prieks atgriezties Kaselē un strādāt ar brīnišķīgu komandu. Turklāt mums ir uzcelta pilnīgi jauna ēka. Darbi sākās janvāra sākumā, un pirms dažām nedēļām pats biju Kaselē un apskatīju jaunceltni – sienas, jumts un grīda ir, viss būs līdz septembra vidum sakārtots. Es kaut ko tādu savā dzīvē pieredzu pirmo reizi, zinot, cik mums Latvijā iet grūti ar koncertzālēm, bet tur astoņu mēnešu laikā ir jauna ēka, jauns teātris! Otrs kolektīvs, kuru esmu uzņēmies vadīt, ir Insbrukas simfoniskais orķestris. Mūsu abpusējā mīlestība ar šo vietu jau ir vairāk nekā desmit gadu garumā. Man prieks, ka šis kolektīvs izvēlējās mani kā savu galveno diriģentu,” savas profesionālās dzīves aizkulises atklāj Rubiķis.
Tāpat arī šovasar, 16. jūlijā, diriģentam priekšā liels notikums Dzintaru koncertzālē, kur viņš "Jūrmalas festivālā" diriģēs orķestri koncertā "Dzimuši Latvijā". Viņš atklāj, ka dalība šajā festivālā viņam radot tādu kā Ziemassvētku sajūtu: “Reizi gadā man ir iespēja satikties ar saviem draugiem uz skatuves – mēs viņus saucam par lielajām zvaigznēm, bet patiesībā viņi ir brīnišķīgi cilvēki, mūziķi un skatuves partneri.”
Dzīve starp Latviju, Vāciju un Austriju
Jebkurā gadījumā Ainārs Rubiķis sola, ka ar vienu kāju paliks Latvijā, jo te taču arī viņa fiziskās mājas. “Drīz sāksies lielā pārvākšanās. Man jau pirms sezonas maiņām – 11. jūnijā – jādodas prom, jo ir mēģinājumi, apbraukāšu kolektīvus Austrijā un Vācijā, atpakaļ Latvijā būšu pēc mēneša. Pirmais lielais cēliens Kaselē ir, sākot no 18. augusta, un tas solās būt garš, jo man ir divas pirmizrādes pēc kārtas. Tad varbūt maza atelpa pirms Ziemassvētkiem, bet jauno gadu sagaidīšu Insbrukā. Vācijā man būs savas mājas, dzīvoklis, bet Insbrukā būs pagaidu dzīvoklis uz to laiku, kamēr tur esmu. Neapšaubāmi, arī Rēzija brauks pie manis, līdzko viņai būs brīvāks laiks un būs, kur atstāt suņus, jo viņi nekad ar mums neceļo.” Runājot par abu izloloto mūzikas un mākslas telpu "OratoriO", Ainārs saka – tā turpinās pastāvēt un pastāvēs: “Mēs jau esam sākuši gatavoties "OratoriO" nākamajai sezonai. Šobrīd domājam, ko mainīt, jo skaidrs, ka pastāvēs, kas attīstīsies. Un mums ir dažnedažādas idejas.”
Apskatījuši skaistas vietas Eiropā un citviet pasaulē
Taujāts, vai laulātajam pārim izdodas arī kopā paceļot, atpūsties un mierpilnas dienas pavadīt, piemēram, sauļojoties un peldoties kādā eksotiskā zemē, Ainārs teic, ka abi ar Rēziju ir ļoti daudz kur braukuši un apskatījuši skaistas vietas tepat Eiropā un citviet pasaulē. “Ja mēs kaut kur lidojam vai braucam atpūsties, tad cenšamies to izdarīt nevis vasarā, bet darba laikā – izzagt sev laiku ziemā, pavasarī un rudenī. Esam arī bijuši siltajās zemēs un atpūtušies kūrortos. Ir arī gadījies tāds atvaļinājums, kad dīki varam gulēt jūras krastā un sauļoties. Tagad gan mums abiem gaidāma darbīga vasara un ceļojumā aizbraukt neizdosies. Mēs atpūšamies savā mājā, dārzā. Mani visvairāk uzlādē mūsu zeme – Latvija.”
