Taisīja filmu sev, bet izdevās pasaulei. Mārtiņš Upītis stāsta, kā miljonu iemīlētā “Straume” tika zīmēta bezmaksas programmā

Animācijas filma, kas pamanīta un jau novērtēta daudzviet pasaulē, ir komandas veikums. Nav nekas neparasts, ja rakstnieki un režisori identificējas ar saviem tēliem, bet “Straumes” vizuālo efektu mākslinieks Mārtiņš Upītis sarunā ar “Kas Jauns Avīzi” sevi salīdzina ar ūdeni: “Ūdens ir mana lieta. Es varu būt nomierinošs un varu būt biedējošs, arī dziļš un sekls, duļķains un dzidrs.”

Sapnis spēlēties ar realitāti

Bērnībā Mārtiņš nevarējis iedomāties sevi par mākslinieku, kurš gleznos un nodarbosies ar datorgrafiku. “Man mācīja, ka kādam taču ir jāpelna nauda, nevis tikai jānodarbojas ar mākslu. Galvenais – mācīties biznesu augstskolā, kļūt par baņķieri vai ārstu. Tomēr es gāju Rozentāla mākslas skolā ar sapni kļūt par datorspēļu izstrādātāju,” stāsta Mārtiņš.  

Savai sirdslietai jaunais censonis neatmeta ar roku, viņu ļoti aizrauj datorspēles un datorgrafika, jo tas liek “meklēt veidus, kā apiet īsto fiziku un atrast dažādus trikus, piemēram, kā panākt reālistisku apgaismojumu”.

2005. gadā Mārtiņš savus darbus publicēja dažādos forumos, un tā viņu atrada ārsts, kurš veidoja medicīnas apmācības virtuālās realitātes simulatorus. “Sāku strādāt pie viņa, fotografēju operācijas, un man datorā bija pēc iespējas reālistiskāk jāattēlo cilvēka orgāni un mediķu instrumenti,” teic Mārtiņš. “Tajā laikā es to visu darīju kā mākslinieks, jaucu ciparus, krāsas, ēnas, kamēr datora ekrānā tas sāka atgādināt to, ko redzu fotogrāfijā.”

Laika gaitā viņš atskārta, ka tas ir nepareizais veids. “Tad sāku mācīties no otras puses, zinātniski mēģināt saprast, ko es redzu, kāpēc tā ir. Un ja tu vairāk analītiski spēj katru dabas fenomenu ielikt matemātiskā aprēķinā, tu jau sāc paredzēt.” Izklausās savā ziņā filozofiski, bet tas ļauj Mārtiņam saprast, vai tā ir krītošā gaisma, ēna vai atspīdums, vai tomēr no kādas virsmas atstarota, izkliedēta gaisma, vai efekts saistīts ar ģeometriju vai vairāk ar fiziku.

Īstajā laikā un vietā

Kovida laikā Mārtiņš un Gints Zilbalodis meklēja biroju, kopā atrada un sāka strādāt vienās telpās. “Gints pirmo pilnmetrāžas filmu uztaisīja viens pats. Pašam nezinot, viņš bija nejauši izmantojis vienu no maniem 3D modeļiem – putnu, ko biju ielicis internetā par brīvu. Gints to vēlāk uzzināja un nāca ar mani parunāties,” atminas Mārtiņš. Tā sākās viņu kopīgais darbs pie “Straumes”, kur Mārtiņš pildīja nopietnu uzdevumu – kā ūdens mākslinieks.

Tas bija lielākais izaicinājums – radīt ūdeni, lai tas patiesi izskatītos pēc ūdens. “Lai visi dabas efekti sēdētu filmā pareizi un neizskatītos, ka ir ārpus konteksta vai no citas pasaules. Skatījos daudzas anime filmas, kur pētīju ūdens efektus,” Mārtiņš bija ļoti uztraucies, bet vēlāk nomierinājās, jo atskārta, ka animācijas filmas vide ir stilizēta, līdz ar to arī ūdens būs stilizēts. “Ūdens atstaro stilizētu kaķi, ēkas, kokus. Un tad arī ūdens šķiet naturālistisks, ne gluži pilnīgi īsts, bet var noticēt, ka kaķis būs slapjš, ka ūdens būs baiss, lai skatītāji ievilktu elpu.”

Pārvarēja pats savas bailes

Izmeklējies datorprogrammas ūdens rakstīšanai, Mārtiņš secināja, ka neviena īsti neder, un nolēma rakstīt pats savu. To viņš īstenoja “Blender”, profesionālā bezmaksas 3D datorgrafikas programmatūrā. “Tas bija kā zinātniski pētniecisks darbs – saprast, kādas ir vajadzības Straumei, ko var un ko nevar izdarīt. Visa filma veidota “Blender” 3D programmatūrā.”

Ūdens filmā ir kā atsevišķs tēls – galvenais labais un sliktais varonis. “Man bērnībā bija bail no ūdens, kur nu vēl peldēties. Man bija jāatceras, kāpēc ūdens radīja man šādas emocijas un kā es pārvarēju bailes. Man bija jāiztēlojas, ka filmā kaķis esmu es un ka kaķim jāmācās nebaidīties no ūdens un to izmantot savā labā,” atklāj Mārtiņš.

To visu viņš iekļāva Straumes ūdenī, kas rada emocijas un liek skatītājiem just līdzi dzīvniekiem. Tas, ko mākslinieks filmā ļoti vēlējās iekļaut, bet neizdevās, bija ūdenim pievienot zaļaļģes. “Piemēram, kad brauc caur zaļaļģēm, aiz laivas veidojas tīrs ūdens ceļš. Būtu izskatījies ļoti brīnišķīgi, bet tas bija arī tehnisks izaicinājums.” Tas netika īstenots, taču Mārtiņš jaunus tehniskos eksperimentus, iespējams, īstenos citā projektā.

Komandas radīta pasaule

“Tas, ko mēs filmā pieliekam klāt, ir mūsu mākslas darbi. Es ielieku ūdeni, mūsu florists augus, animatori savas kustības, skaņu režisors skaņu,” uzskaita Mārtiņš. “Un tas veido milzīgu mākslas darbu no visām disciplīnām, vienu lielu un sabalansētu projektu.”

“Straumes” animatori pat gāja uz zooloģisko dārzu, vēroja dzīvnieku uzvedību un to iekļāva animācijā. Dzīvnieku izdotās skaņas ir īstas, ierakstītas zoodārzā, vienīgi kapibara klusēja, tāpēc izmantots kamieļa mazulis. “Tad, kad tu skaties “Straumi”, tu tici šiem virtuālajiem zvēriem, ka viņi ir ar fiziku. Viņiem sāp, kad viņi nokrīt, viņi ir kā īsti dzīvnieki, kuri patiesībā var eksistēt.”

Kādreiz Mārtiņam pašam mājās bija kaķis. “Tie man ir mīļākie dzīvnieki, man ir sajūta, ka viņus pazīstu instinktīvi, zinu, ko viņš tajā mirklī domā.” Viņš atzīst, ja tagad sev paņemtu kaķi, viens no iemesliem noteikti būtu šī filma, tomēr pašlaik pietiek ar diviem bērniem. “Viņi paņem visu manu enerģiju.”

Mārtiņam gan ir bažas, vai tagad dzīvnieku patversmēs nav sācies īpaši liels pieprasījums pēc melniem kaķiem, gluži kā “Straumes” varonis. Ne viena vien filma ir radījusi dzīvnieku modes bumu, piemēram, “101 dalmācietis”, bet jāsaprot, ka kopā ar dzīvnieku nāk atbildība.

Lai izveidotu “Straumes” pasauli, kokus, senās drupas un citus vides elementus Zilbalodis pat braukāja pa pasauli. “Fotografēja, meklēja faunu, floru, arhitektūru, lai skatītājam tā būtu pazīstama, bet ne līdz galam, lai nevarētu pateikt, kur tieši tas atrodas,” teic Mārtiņš. Dažas vietas filmā varot izskatīties nedaudz latviski, nedaudz no Dienvidamerikas, nedaudz no Āfrikas, bet kopumā tā visa ir Ginta radītā pasaule. “Mēs esam Latvijas komanda, un “Straume” ir ļoti latviska filma ar mūsu rokrakstiem,” uzsver Mārtiņš.

Neplānots pārsteigums

Kopumā pie “Straumes” strādāja ap 50 cilvēku komanda, kamēr Holivudas animācijas filmās nodarbināti tūkstošiem, ir lieli producenti, pieredzējuši mākslinieki, apgrozās naudas kalni. “Straumes” budžets bija 3,5 miljoni eiro, ieņēmumi kinoteātros to jau pārspējuši.

““Straumē” nav tās makro detalizācijas, kāda ir lielākajās Holivudas filmās, kur katra spalva kustās vējā, kur lietus piles paliek pielipušas pie spalvām. Nevajag aiziet galējībās, kur katra koka lapa tiek nedēļām ilgi renderēta*. Tas nav nepieciešams, lai to emociju nogādātu skatītājam. Un tas arī patērētu daudz naudas, kādas mums Latvijā nav,” skaidro Mārtiņš.

Taču viņš negaidīja, ka “Straume” spēs konkurēt ar Holivudu, sacentīsies par “Zelta globusa” un “Oskara” balvām. “Tas ir liels pārsteigums, ka “Straume” var atrasties blakus Holivudai un pelnīt naudu. Mēs taisījām projektu, ko Gints taisīja sev. Un mēs taisījām filmu, ko paši labprāt skatītos, un nedomājām, kāda ir mērķauditorija, kas būs tas, kas ienesīs naudu. Holivuda nekad tā nedomā. Viņiem primāri ir tas, ka filmā jābūt kaut kam, lai tas būtu komerciāls panākums. Tādēļ “Straume” ir īpaša, neviens neprasīja, neviens nevēlējās, bet Gints to izdarīja,” pasmaida Mārtiņš.

* Renderēšana datorgrafikā ir pēdējais process divdimensionāla attēla vai animācijas iegūšanai no jau sagatavotas trīsdimensionālas ainas. To var pielīdzināt fotogrāfijas uzņemšanai vai video filmēšanai pēc tam, kad reālajā dzīvē pabeigta skata uzstādīšana.