FOTO: “Lielais dzintars” svin valsts svētkus ar izstādi un vērienīgu koncertu

Koncertā diriģents Ainārs Rubiķis un Liepājas simfoniskais orķestris aicināja klausītājus priecāties, atskaņojot spilgtākās latviešu simfoniskās dejas.

Koncertzāles mākslas telpā “Civita Nova” apmeklētājiem līdz 2025. gada 2. martam ir pieejama LNRMM mūzikas instrumentu kolekcijas izlase 44 instrumentu apjomā, kas aptver laiku no 18. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Tie kārtoti sešās instrumentu veidu grupās – taustiņinstrumenti, stīgu instrumenti, lociņinstrumenti, pūšaminstrumenti, sitaminstrumenti un inovatīvie instrumenti. Dažiem no instrumentiem blakus novietoti sensori, ar kuru palīdzību apmeklētāji var dzirdēt šo instrumentu skanējumu, virzot plaukstu virs sensora. Pieejami arī seši audiovizuāli stāsti par katru no izstādē izceltajām instrumentu grupām ar instrumenta skanējuma digitālām demonstrācijām. Pie “Meistaru sienas” iespējams uzzināt par mūzikas instrumentu būvētājiem Latvijā. Ikviens var darboties un izmantot maņas, pārbaudīt praktiski, cik sver instruments, veidot skaņu spēles uz “Skaņu sola”, izmēģināt sajūtu vērošanas trenažieri “Trīsskanis” un darboties ar “čamdāmiem” instrumentiem.

Vakara noslēgumā klausītājiem klātienē un tiešraidē “Digitālajā dzintarā” visā pasaulē bija iespēja baudīt svētku koncertu, kur tika celtas godā latviešu komponistu simfoniskās dejas. Programmu atklāja skatuves dejas klasika – Jurjānu Andreja četrdaļu cikls, kur goda vietā ir slavenās pāru dejas “Jandāls” un “Ačkups”. Ar savu raksturīgo humoru skanēja Pētera Plakida “Dziedošā prelūdija un dancojošā fūga”, noslēgumā uzplaiksnījot “Tūdaliņ, tagadiņ” motīvam. Daudzkrāsainas ainas iz Mērdzenes gadatirgus Latgalē izgaismojās Edmunda Goldšteina spilgtajos “Mērdzenes dančos”, kam sekoja Jāņa Ķepīša versija “Latvju dejām”, kuru vainago teju ikvienam zināmā meldija “Es mācēju danci vest”. Mūziku caurvija koncertzāles mākslinieciskā vadītāja Oresta Silabrieža rakstītas etīdes par deju Latvijas un latviešu likteņos. Koncerta otrajā daļā lielo zāli izgaismoja iespaidīgas videomākslinieka “-8” radītas videoprojekcijas, kuras veidotas īpaši šim koncertam ar mērķi radīt klausītājam sajūtu it kā viņš pats atrastos kustībā, dejā. “Brīžiem ļaujoties galvu reibinošām piruetēm, citkārt slīdot lēnā valsī, skatītājs izdejo ceļu cauri dažādām Latvijai raksturīgām ainavām, kas izsapņotas ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību,” vizualizācijas raksturo mākslinieks.

Elegantas dāmas un iznesīgi kavalieri sveču tūkstošu gaismā satikās gaisīgā dejā Imanta Kalniņa Sestās simfonijas III daļā “Balle pilī”. Spožas deju ainas izgaismojās Tālivalža Ķeniņa “Tautas dejā un fūgā nr. 2”. Cildeni un svinīgi ritmi atbalsojās Jāņa Mediņa “Polonēzē” un Jāzepa Mediņa “Fantastiskā valsī”. Tam sekoja Ģederta Ramana pirmās iemīlēšanās svaigums “Valsī ekspromtu” un Romualda Kalsona “Tango” no Dzidras Ritenbergas filmas “Šīs bīstamās balkona durvis”. Pateicībā par klausītāju vētrainajām ovācijām mūziķi kā muzikālu piedevu atskaņoja Emīla Dārziņa “Melanholisko valsi”, kuru papildināja vizualizācijas ar “dejojošiem” jūras viļņiem.