Cik latviešu patiesībā dzīvo no minimālās algas? Dati atklāj negaidītus rezultātus
Aptuveni 13 miljoni strādājošo 21 Eiropas Savienības valstī saņem minimālo algu vai pat mazāk, ziņo Eurostat. Taču kurās valstīs minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir visaugstākais, un kur — viszemākais?
Kā raksta Euronews, pēc Eurostat aplēsēm 2022. gadā to darbinieku īpatsvars, kuri pelna mazāk nekā 105% no minimālās algas, svārstījās no 2,6% Čehijā līdz 13% Bulgārijā.
Tā kā jēdzieni, kas tiek lietoti minimālās algas definīcijā un algu apsekojumos, atšķiras, Eurostat izmanto slieksni 105% no minimālās algas (tātad 5% piemaksu virs minimuma), lai aptuveni novērtētu to darbinieku daļu, kuri saņem minimālo atalgojumu.
Dati attiecas uz 2022. gadu, taču publicēti tikai 2025. gada beigās, jo Eurostat šādus novērtējumus publicē reizi četros gados — lai izsekotu ilgtermiņa tendencēm un sniegtu skaidrāku priekšstatu par situāciju.
Darbinieku īpatsvars, kas saņem minimālo algu vai mazāk, sasniedz 10% vai vairāk septiņās ES valstīs. Līderpozīcijā ir Bulgārija (13%), tai seko Francija (12,7%), Slovēnija (12,6%), Rumānija (10,5%), Grieķija (10,2%), Polija (10,1%) un Ungārija (10%).
Savukārt otrā spektra galā — ar zemākajiem rādītājiem, kas ir zem 4% — ir Čehija (2,6%), Portugāle (3,1%), Igaunija (3,3%), Nīderlande (3,5%), Malta (3,5%) un Spānija (3,6%).
Latvijā minimālo algu saņem 5,6% strādājošo. Mazāks īpatsvars ir tikai astoņās ES valstīs — tostarp Igaunijā, kur tas ir 3,3%.
