Gandrīz puse beztabakas nikotīna produktu Latvijā nonāk pelēkajā tirgū
Latvijā pelēkā tirgus īpatsvars vienreizlietojamajām e-cigaretēm no kopējā patērētā apmēra šogad četros mēnešos veidoja 42,4%, piektdien pētījuma prezentācijā par aromatizētāju aizliegumu beztabakas nikotīna produktos sacīja profesors un ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka.
Viņš minēja, ka 2022.gadā aptuvenais pelēkā tirgus apmērs vienreizlietojamajām e-cigaretēm no kopējā patērētā apmēra bija 24,2%, bet 2024.gadā - 31,4%. Pieaugums pelēkā tirgus apmērā kopš 2023.gada ir vērojams arī citiem beztabakas nikotīna produktiem.
Sauka skaidroja, ka beztabakas nikotīna produktus pelēkajā tirgū patērētāji iegādājas "no rokas", piemēram, platformās "Telegram" un "Facebook".
Pētījuma dati liecina, ka gandrīz puse jeb 49% respondentu beztabakas produktus iegādājas pelēkajā tirgū, jo tas ir finansiāli izdevīgāk, savukārt 46% norādījuši, ka viņi produktus iegādājas pelēkajā tirgū, jo legālajā tirgū nevar iegādāties beztabakas nikotīna produktus ar aromātiem. Vēl 12% respondentu minējuši, ka iegādāties produktus pelēkajā tirgū ir ērtāk, bet 7% norādījuši, ka pelēkajā tirgū produktiem ir labāka kvalitāte.
Tādējādi viņš uzsvēra, ka beztabakas nikotīna produktu aprites apmērs legālajā tirgū būtiski samazinās, bet pelēkajā tirgū - pieaug.
Sauka uzsvēra, ka kopš šā gada 1.janvāra, kad stājās spēkā aizliegums tirgot aromatizētos beztabakas nikotīna produktus, izņemot tādus, kas rada tabakas garšu vai smaržu, akcīzes nodokļa ieņēmumi sešos mēnešos samazinājušies par gandrīz trim miljoniem eiro.
Tāpat Sauka atzīmēja, tas, ka jaunieši iegādājas šīs preces "pelēkajā tirgū", rada risku, ka nākotnē viņi varētu pirkt arī narkotikās.
Viņš papildināja, ka šā gada pirmie četri mēneši apliecina, ka izmaiņas normatīvos nesasniedza plānoto mērķi - ierobežot elektronisko smēķēšanas ierīču lietošanu jauniešu vidū.
Sauka uzsvēra, ka, pieņemot izmaiņas normatīvos, nav jūtams, ka vairāk resursu būtu ieguldīts pelēkā tirgus apmēra mazināšanā beztabakas nikotīna produktiem. Tāpat pelēkā tirgus apkarošanai kontrolējošajām iestādēm trūkst resursu.
Pētījuma dati liecina, ka aprēķinātais akcīzes nodoklis par elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamo šķidrumu, tā sagatavošanas sastāvdaļu (e-šķidrumi) un tabakas aizstājējproduktu apriti 2024.gadā bija aptuveni 16 miljoni eiro. Aprēķinātais akcīzes nodoklis par elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamo šķidrumu, tā sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem) 2025.gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar rādītājiem 2024.gadā, mazinājies par 27% jeb 1,6 miljoniem eiro. Proporcionāli vēl lielāks kritums 2025.gada pirmajos sešos mēnešos vērojams aprēķinātajā akcīzes nodoklī tabakas aizstājējproduktiem - par 54,7% jeb 1,2 miljoniem eiro mazāk.
Pētījumā "Latvijas beztabakas nikotīna produktu nozare: pelēkā tirgus apjoma tendences un lietotāju paradumi, 2025" piedalījās 1501 respondents, kas lieto kādu no beztabakas nikotīna produktu veidiem.
