
Latvija no 1. oktobra pāriet uz 15 minūšu elektroenerģijas uzskaiti. Ko tas nozīmē patērētājiem?

Sākot ar 1. oktobri, elektroenerģijas tirgus Latvijā un visā Eiropā pāries no 60 minūšu tirdzniecības uz 15 minūšu tirdzniecību. Tas nozīmē, ka elektroenerģijas patēriņa dati un biržas cenas patērētājiem būs pieejamas ar 15 minūšu intervālu, nevis katru stundu. Vienlaikus joprojām tiks rādīta vidējā stundas cena, ziņo AS “Augstsprieguma tīkls”.
Lai nodrošinātu plašu atjaunīgās enerģijas ģenerācijas attīstību un ieviestu plašāku konkurenci, gan paplašinot tirgu ģeogrāfiski, gan ieviešot jaunus pakalpojumu veidus, Eiropas pārvades sistēmu operatori un elektroenerģijas biržas vairāku gadu garumā ir strādājuši pie elektroenerģijas tirgus modeļa pilnveidošanas. Viena no izmaiņām - tirdzniecības precizitātes un detalizācijas paaugstināšana, ko panāk ar pāreju no 60 minūšu tirdzniecības uz 15 minūšu tirdzniecību gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos. Šajā procesā nākamais solis - pāreja uz 15 minūšu tirdzniecības periodu elektroenerģijas nākamās dienas tirgū visā Eiropā notiks 2025.gada 30.septembrī ar pirmo elektroenerģijas piegādes dienu jaunajā režīmā 1.oktobrī, informē AS "Augstsprieguma tīkls".
Kopš elektroenerģijas tirgus liberalizācijas, kas Eiropā sākās pirms 30 gadiem, elektroenerģijas vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, piesaistot cenu mainīgai biržas cenai, notikusi pa 60 minūšu periodiem. Arī elektroenerģijas skaitītāji līdz šim reģistrēja patēriņu pa 60 minūšu periodiem, lai patērētāji un ražotāji varētu norēķināties par cenām, kas elektroenerģijas biržā tiek noteikta katrai diennakts stundai.
"Elektroenerģijas tirgus modelis ir galvenais instruments, ar kuru pārvades sistēmas operators koordinē energosistēmas darbību. Energosistēmā arvien plašāk ienākot saules un vēja elektrostacijām, baterijām un aktīviem patērētājiem, energosistēmas darbības koordinēšanai nepieciešama augstāka precizitāte un labāka prognozējamība. Pāreja uz 15 minūšu tirdzniecību to nodrošina, kā arī veicina ekonomisku interesi tirgus dalībniekiem attīstīt spēju elastīgi reaģēt uz tirgus cenu izmaiņām, tādējādi gūstot ekonomisku ieguvumu sev un vienlaicīgi piedaloties energosistēmas balansēšanā," norāda AST valdes loceklis Gatis Junghāns.
Līdz ar izmaiņām elektroenerģijas nākamās dienas tirgū arī Baltijas balansēšanas jaudu tirgū tiek ieviests 15 minūšu tirdzniecības periods. Šī izmaiņa ļaus Baltijas pārvades sistēmas operatoriem precīzāk plānot un iepirkt balansēšana jaudas rezerves, kā arī veikt elektroenerģijas sistēmas balansēšanai nepieciešamo starpsistēmu jaudu rezervēšanu. Balansēšanas jaudas tirgus dalībniekiem, jo īpaši tiem, kuru portfelī ir atjaunīgie energoresursi vai resursi ar augstu elastību, tas sniegs iespēju piedāvāt jaudas uzturēšanu īsākiem periodiem un precīzāk plānot jaudas nodrošināšanas periodus.
Šī pāreja ir daļa no plašākas Eiropas enerģijas tirgus integrācijas, kuras mērķis ir nodrošināt vienotus principus un efektīvāku tirdzniecību visās dalībvalstīs. Īsāks tirdzniecības intervāls ļaus vienotajā tirgū labāk koordinēt elektroenerģijas plūsmas, precīzāk salāgot piedāvājumu un pieprasījumu, kā arī uzlabot pārrobežu savienojumu izmantošanu. Vienotā pieeja visās valstīs ir būtiska priekšnoteikums, lai Eiropas energosistēma kļūtu elastīgāka un drošāka.
Īsāks tirdzniecības periods veicina investīcijas elastīgu resursu attīstībā, un veicinās elektroenerģijas sistēmas balansēšanas efektivitāti. Turklāt tirgus cenas, izmantojot īsāku tirdzniecības periodu, labāk atspoguļo reālo piedāvājumu un pieprasījumu - jo mazāka laika vienība, jo precīzāk tirgus dalībniekiem jānosaka apjomi un jo precīzāk tiek noteiktas cenas. Pāreja uz 15 min. tirdzniecības intervālu tirgotājiem nozīmē nepieciešamību pēc lielākas prognozēšanas precizitātes, elektroenerģijas plānošanu un tirgošanu četros īsākos posmos katras stundas ietvarā. Tas ietver iekšējo IT sistēmu pielāgošanu, lai atbalstītu 15 min. datu apstrādi, tirdzniecību un uzskaiti.
Lai nodrošinātu visu dalībnieku gatavību vienotai 15 min. pārejas ieviešanai visās iesaistītajās valstīs, nominētie elektroenerģijas tirgus operatori (NEMO) un pārvades sistēmas operatori (PSO) ir veikuši sistēmu un procesu pilnveidi un veiktspējas testus, pārbaudījuši arī tirgus dalībnieku gatavību. Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus un "Nord Pool" biržas Baltijas apgabala pāreja uz 15 minūšu elektrības uzskaites un tirdzniecības periodu nozīmē, ka elektroenerģijas patēriņa dati un elektrības biržas cena klientiem būs redzama nevis stundas, kā tas bijis līdz šim, bet 15 minūšu intervālā. Šīs izmaiņas ļaus vēl detalizētāk sekot līdzi patēriņam un elektrības cenas izmaiņām. Vienlaikus tiks turpināta vidējās stundas cenas attēlošana.
Pārejot uz 15 minūšu tirdzniecību, sistēmu operatori pakāpeniski ieviesīs arī elektroenerģijas uzskaiti pa 15 minūtēm. AS "Augstsprieguma tīkls" klientiem 15 minūšu elektroenerģijas uzskaite jau ir ieviesta. Sadales sistēmu operatori to izdarīs pakāpeniski.
Lai sagatavotos izmaiņām un nodrošinātu 15 minūšu uzskaiti, arī sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls", kas uzskaita elektroenerģiju ap 800 tūkstošiem klientu (un vairāk nekā 1 milj. objektu), jau kopš pērnā gada rudens veic plānveidīgu viedās uzskaites infrastruktūras un IT sistēmu pielāgošanu.
Jāņem vērā, ka sākotnēji (pārejās periodā) "Sadales tīkla" klientiem stundas patēriņa dati tiks atspoguļoti aritmētiskā 15 minūšu dalījumā jeb stundas laikā uzskaitītās kilovatstundas tiks sadalītas četrās vienādās daļās.
Faktiskie 15 minūšu patēriņa dati būs pieejami nākamā gada laikā, kad būs pilnībā pielāgota visa uzskaites infrastruktūra, vienlaicīgi un līdzvērtīgi nodrošinot jauno datu sadalījumu visiem klientiem. Šāda pieeja ir arī citās valstīs, piemēram, Lietuvā un Igaunijā.
Pāreja norisināsies automatizēti, saglabājot nepārtrauktu elektroapgādi un datu uzskaiti, klienti šī procesa tehnisko norisi nemanīs. Tāpat kā līdz šim, dati stundas un 15 minūšu intervālā būs pieejami gan elektroenerģijas tirgotāju portālos, gan "Sadales tīkla" klientu portālā e-st.lv.
Paralēli tiek veikti arī darbi datu platformā "Step", pielāgojot to četras reizes lielākam datu apjomam. Sagatavošanā aktīvi iesaistās arī elektroenerģijas tirgotāji un citi tirgus dalībnieki, kas izmaiņām pielāgo savas sistēmas un pakalpojumus.