Melnis: populisms var iedzīt Latvijas iedzīvotājus daudzu desmitu miljonu parādu jūgā
Saistībā ar likuma “Par piesārņojumu” grozījumos ietverto ar Emisiju tirdzniecības sistēmu saistīto normu nepieņemšanu, pret Latviju ir ierosinātas jau 3 pārkāpumu procedūras. Nepārņemot regulējumu par Eiropas Savienības Emisiju tirdzniecības sistēmas direktīvas ieviešanu, Latvijai iespējamas tiesas piemērotas soda sankcijas daudzu desmitu vai pat simtu miljonu apmērā, var pieaugt siltumenerģijas tarifi, izmaksas lidošanai, tiesvedības no ārvalstu kuģniecības kompāniju puses.
Laiks skaidri pateikt, ka tā ir nauda, ko ar opozīcijas uzkurinātu melu kampaņu, būs jāsamaksā iedzīvotājiem, mazinot valsts atbalsta iespējas ģimenēm, valsts drošībai, izglītības sektoram, medicīnai.
Ir viegli populistiski izrādīt šķietami stingru nostāju – sargājam valsti no nesamērīgām prasībām. To ir īpaši viegli darīt tad, ja par sekām jāatbild kādam citam. Gribu gan norādīt – “tas kāds cits” būsim mēs visi.
Ko likumprojekts paredz – tieši tāpat kā citām dalībvalstīm no kurām teju visas to jau ir izdarījušas nacionālā regulējumā pārņemt Eiropas vienotās prasības attiecībā uz emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu. Atšķirībā no ambiciozākām valstīm, Latvijā sagatavotajā likumprojektā esam paredzējuši izmantot maksimālo atkāpi – prasības neattiecinās uz lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību. Tāpat piedāvātajā Piesārņojuma likumprojektā esam skaidri noteikuši, ka Latvijā šī emisiju kvotu sistēma netiek ieviesta, ja vien to nevieš visās Eiropas valstīs.
Ko nozīmē šo likumu nepieņemt:
- represīvas rīcības no Eiropas Savienības par saistību (tas ir prasību) nepārņemšanu. Līdzīgās situācijās Eiropas tiesa piemērojusi soda naudas pat vairāku desmitu miljonu apmērā. Soda naudu samaksa nekādi neatbrīvos Latviju no saistību izpildes. Tās būs jādara šā vai tā. Šobrīd pret Latviju uzsāktas jau trīs tiesvedības un šī likumprojekta atlikšana paātrinās pārkāpuma lietu virzību no skaidrojumu pieprasīšanas uz sodu piemērošanu;
- zaudēsim iespēju piešķirt bezmaksas kvotas aviokompānijām, kas padarīs dārgākus mūsu lidojumus;
- nesakārtotas ziņošanas sistēmas dēļ, nebūs iespējas pieņemt kvotas no starptautiskajām kuģniecības kompānijām, kuras pēc izlases principa savas kvotas nodod Latvijā. Tādas ir 14 un to darbība Eiropas Savienībā šī regulējuma neesamības dēļ būs būtiski apdraudēta, kas nozīmē, ka tām būs pamats vērsties pret Latviju tiesas ceļā;
- siltumapgādes uzņēmumi nesaņems papildus kvotas investīcijām, negatīvi ietekmējot siltumenerģijas tarifus;
- pazaudēt Eiropas fondu finansējumu, kuru Latvija pieteikusi caur Sociālā klimata fonda mehānismu. Šeit esam izcīnījuši vairāk nekā 460 miljonus, kuri tiktu izmantoti mūsu aizsargājamajām iedzīvotāju grupām un maziem uzņēmumiem. Šonedēļ esam saņēmuši pirmo vēstuli no Eiropas Komisijas, kas norāda, ka finansējumu prasām, taču ar saistību pārņemšanu kavējamies;
- varam zaudēt Liepājas zaļās aviācijas degvielas projektu - Ziemeļeiropā lielāko aviācijas degvielas rūpnīcu ar potenciālo investīciju zaudēšanu nepilna pusmiljarda eiro apmērā.
18. septembrī Briselē aizstāvēšu Latvijas pozīciju attiecībā par 2040. gada kopīgajiem mērķiem – aizstāvot mūsu malku un šķeldu, vēršot uzmanību uz aizsardzības prioritātēm un pārtikas drošību, atgādinot, ka visās Eiropas valstīs labklājības līmenis vēl nav vienots. Aicināšu rūpīgi vērtēt 2030. gada rezultātus un nepaļauties uz nepamatotu optimismu. Ar pragmatisku un piezemētu pieeju mums izdevies sasniegt daudz kompromisu, taču darbs, vēl turpinās.
Gribu aicināt mūsu opozīcijas deputātus, kas tik nadzīgi vārdos izrāda šķietamu stingrību, būt godīgiem par to, ko tad viņu aicinājums “visu noraidīt” reāli nozīmē. Papildus izmaksas mūsu sabiedrībai. Tiesvedības pret valsti no Eiropas un uzņēmējiem un nekādu ieguvumu latviešiem.
