Lielas mazumtirdzniecības ķēdes vadītāja: "Kāpēc gan mums neaizvērt veikalus jau plkst. 20:00?"
Ekonomijas nolūkos, pārtikas veikali varētu slēgties agrāk - ar šādu priekšlikumu nākusi klajā "Rimi Eesti" vadītāja Kristele Meta. Tomēr citu tirdzniecības tīklu vadītāji šo ideju uzskata par nepamatotu un neizdevīgu.
Agrāka veikalu slēgšana ļautu tirdzniecības tīkliem ietaupīt, uzskata "Rimi Eesti" vadītāja Kristele Meta. "Ja valstī tiktu izveidots vienots uzskats, ka pārtikas veikali varētu slēgties jau pulksten 20:00, bet, piemēram, svētdienās - pulksten 17:00, tas sniegtu būtiskus ietaupījumus," viņa uzskata.
"Svarīgi, lai darba laika samazinājums skartu lielāko daļu veikalu visā Igaunijā, un atšķirība būtu vismaz divas stundas darba dienās un trīs līdz četras stundas brīvdienās vai valsts svētku dienās," turpināja Meta.
Pēc viņas teiktā, darba laika samazināšana tikai par stundu nesniegs ievērojamu ietaupījumu - darba stundas jāsamazina būtiski visās tirdzniecības vietās. Galvenie ietaupījumi, pēc Metas teiktā, izriet no darbinieku skaita samazināšanas. To var panākt, ja veikala darba stundas būtiski samazina, ļaujot reorganizēt maiņas.
Pēc viņas teiktā, vidējās izmaksas uz vienu darbinieku uzņēmumā ir aptuveni 1700 eiro mēnesī. Agrāk arī tika diskutēts par veikalu agrāku slēgšanu, taču tirdzniecības tīkli toreiz norādīja, ka tas nesniegs ievērojamu ietaupījumu, jo ledusskapji tāpat jāuztur darboties, un nomas maksas jāsedz jebkurā gadījumā.
Patlaban, pēc "Rimi" konkurentu teiktā, situācija nav mainījusies. Tomēr Kristele Meta ir pārliecināta, ka situācija tomēr ir mainījusies, un pēdējo gadu laikā darbaspēka izmaksas ir strauji palielinājušās, kļūstot par lielāko izdevumu daļu mazumtirdzniecībā, vēsta "Postimees.ee".
Ko tas nozīmē?
Konkurenti sim viedokli nepiekrīt. "Maxima Eesti" pārdošanas un mārketinga vadītāja Jaanika Terasmaa neredz jēgu vienoties par veikalu agrāku slēgšanu. Lai gan sākotnēji tas varētu šķist veids, kādā ietaupīt, praksē efekts būtu nenozīmīgs, un Terasmaa nesaprot "Rimi" pieeju.
Pēc viņas teiktā, galvenie darbības izdevumi tāpat nemazināsies. Pat darbinieku izmaksas gandrīz nemainīsies, jo, strādājot īsāku laiku, darbiniekiem būs jāstrādā intensīvāk - jāizkārto preces un jāapkalpo kasē, jo klienti ieradīsies agrāk.
Nemazināsies arī izdevumi par nomu, mārketingu, loģistiku, apkopi, remontu, kā arī iepakojuma nodoklis.
"Coop Eesti" valdes priekšsēdētājs Rainers Rohtla norāda, ka veikala slēgšana uz dienu vai divām palielinās nenopārdoto preču apjomu.
"Mēs pārdodam daudz Igaunijas ražotāju produkcijas - tā ir svaiga, kvalitatīva un satur mazāk konservantu nekā daudzas importētas preces. Ja veikali būs slēgti, preces būs jāiznīcina, radīsies jauni izdevumi un palielināsies pārtikas atkritumi," viņš uzsver.
Tirdzniecības tīklu pārstāvji arī atzīst, ka darba laika saīsināšanas koordinēšana starp veikaliem ir neiespējama, jo tas būtu līdzvērtīgi cenu kartelim.
"Coop Eesti" pārstāvis Rainers Rohtla atgādina, ka dažās valstīs ir mēģināts samazināt veikalu darba laiku un pat regulēt to valsts līmenī, taču bieži šie pasākumi tika atviegloti vai pilnībā atcelti.
Tomēr Kristele Meta uzskata, ka agri vai vēlu var rasties situācija, kad, lai saglabātu biznesu, tomēr nāksies pieņemt lēmumus par veikalu daļēju slēgšanu.
"Mēs jau tagad redzam, ka mazāk apdzīvotās vietās veikali bieži ir atvērti tikai no deviņiem līdz septiņiem," viņa secina. Vienlaikus Meta atzīst, ka igauņi ir pieraduši pie veikalu darbības no agra rīta līdz vēlam vakaram, un šo ierasto kārtību mainīt ir ļoti grūti.
