Kam būs priekšroka? Jaunieši, vīrieši, “savējie” - Latvijas darba devēju izvēles
Būtiska daļa darba ņēmēju Latvijā jeb gandrīz 80% apšauba darba devēju objektivitāti kandidātu izvēlē un taisnīgumu atalgojumā. Tāpat nozīmīga daļa respondentu norāda, ka konfliktsituācijas un diskriminācijas gadījumi viņu pārstāvētajā darbavietā tiek ignorēti un vispār netiek risināti.
Darba devējiem pārmet tendenci dot priekšroku noteiktām grupām
Jaunākie interneta personāla atlases uzņēmuma "Alma Career Latvia" un profesionālo pakalpojumu un konsultāciju uzņēmuma "PwC" Latvijā veiktās aptaujas dati liecina, ka starp Baltijas valstīm Latvijas un Igaunijas darba ņēmēji viskritiskāk vērtē vienādas priekšrocības darba tirgū, daudz pozitīvāk noskaņoti ir Lietuvā strādājošie. Turpat 80% Latvijā un Igaunijā, bet Lietuvā 64% aptaujāto darba ņēmēju uzskata, ka darba devēji bieži dod priekšroku konkrēta veida kandidātiem.
Aptaujas rezultāti atklāj, ka Latvijā 29% respondentu novērojuši, ka darbavietā priekšroka tiek dota jaunākiem darbiniekiem, 13% – savas tautības pārstāvjiem, bet 11% – noteiktu augstskolu absolventiem, tāpat katrs desmitais uzvēra, ka prioritāte biežāk tiek dota vīriešiem. Tikai 21% aptaujāto atzina, ka, viņuprāt, visiem kandidātiem darba tirgū ir vienlīdzīgas iespējas.
Atalgojuma taisnīgums un iekļaušana rada šaubas
Arī atalgojuma situācija Baltijas valstīs rada jautājumus par tā taisnīgumu, ievērojamam skaitam darba ņēmēju norādot, ka tas nav taisnīgs. Tomēr, salīdzinot rezultātus Baltijas valstīs, jāsecina, ka darba ņēmēji Latvijā biežāk norāda, ka atalgojums ir balstīts uz darbinieka prasmēm un pieredzi, to atzīmēja katrs ceturtais jeb 26%, kamēr Lietuvā un Igaunijā tikai katrs piektais jeb 20%.
Katrs otrais darba ņēmējs Latvijā jeb 50% aptaujāto daļēji piekrīt apgalvojumam par taisnīgu darba atlīdzību, savukārt 24% uzskata – atalgojums viņu darbavietā nav godīgs un taisnīgs.
"Aptaujas dati norāda uz nepieciešamību pēc mērķtiecīgām izmaiņām, lai veicinātu iekļaujošāku un produktīvāku darba vidi organizācijās Baltijas reģionā. Iekļaušanas jautājumi darba vidē mūsdienās nav tikai ētikas vai reputācijas jautājums – tie kļuvuši par stratēģisku nepieciešamību, kas būtiski ietekmē darba devēju konkurētspēju un darbinieku lojalitāti. To protams veicina arī taisnīgs atalgojums – nodrošinot darbinieka atbilstīgu novērtēšanu atbilstoši viņu prasmēm un paveiktajam – situācijai šajā jomā vajadzētu uzlaboties līdz ar Taisnīga atalgojuma direktīvas ieviešanu nākamā gada vidū," norāda Irēna Arbidāne, PwC personāla un organizāciju pārveides pakalpojumu vadītāja Baltijā.
Arī jautājums par iekļaušanu darbavietā izgaismo ievērojamu neapmierinātību – tikai 29% aptaujāto Latvijā jūtas pilnībā iekļauti un novērtēti, kamēr 27% respondentu norāda, ka nejūtas piederīgi vai jūtas nepietiekami novērtēti savā darbavietā.
“Aptaujas rezultāti spilgti apliecina, ka darba taisnīguma un iekļaušanas jautājumi joprojām ir būtiski izaicinājumi Latvijas darba tirgū. Gandrīz 80% darba ņēmēju apšauba vienlīdzīgas iespējas un objektīvu attieksmi, kas nozīmē – darba devējiem ir svarīgi pārskatīt gan atlases procesus, gan ikdienas komunikāciju uzņēmumā. Vienlīdzīgas iespējas, atbalsts un skaidri attīstības ceļi arvien vairāk nosaka darba ņēmēju lojalitāti, tāpēc aicinām darba devējus šos jautājumus uztvert kā prioritāti un meklēt risinājumus kopā ar saviem darbiniekiem. Ilgtermiņā darba vide, kurā valda uzticēšanās un vienlīdzība, kļūs par būtisku organizācijas konkurētspējas priekšrocību,” komentē “Alma Career Latvia” mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa.
Darbinieku vērtējumā konfliktsituāciju un diskriminācijas gadījumu pārvaldība uzņēmumos bieži vien ir nepietiekama: tikai 22% Latvijas darba ņēmēju atzīst, ka viņu darbavietā šie jautājumi tiek risināti efektīvi. Turpretim 19,5% uzskata, ka tas notiek drīzāk neefektīvi, bet 10,5% norādīja, ka šādas situācijas un gadījumi vispār netiek risināti.
“Cilvēkkapitāla un darba vides aptauja” tika veikta tiešsaistē, laika posmā no 2025. gada 4. līdz 24. aprīlim. Aptaujā piedalījās kopumā 324 darba devēji un 2620 darba ņēmēju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Aptaujātie uzņēmumi pārstāv tādas nozares kā ražošana, IT un telekomunikācijas, būvniecība, lauksaimniecība, izklaides industrija, finanses, tirdzniecība, veselības aprūpe u.c.
