"Kuršu" valdes priekšsēdētājs Agnis Bērziņš komentē būvmateriālu tirgu Latvijā un izsaka viedokli, ka jaunam tirgotājam vietas nav

Kāds "Kuršiem" ir bijis pagājušais gads salīdzinājumā ar 2023. gadu?

Ļoti dinamisks! Pavasarī atvērām divus jaunus veikalus - Liepājā un Bauskā, bet vēlā rudenī uz pārbūves laiku aizvērām mūsu pirmo un biznesa ziņā nozīmīgāko veikalu Brīvības gatvē 301. Neskatoties uz to, ka Brīvības gatves veikals bija slēgts, 2024. gadā mums izdevās sasniegt 118 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir tuvu 2023. gada līmenim. Jaunie veikali Bauskā un Liepājā spēja kompensēt Brīvības gatves apjomu, kas ir ļoti labs rādītājs.

Tagad ir atvērts veikals arī Brīvības gatvē. Kādu plānojat šo gadu?

10. aprīlī atvērām Brīvības gatves veikalu, tas nesīs lielu pienesumu apgrozījuma izaugsmei. Mēs ticam un ceram, ka pārējiem veikaliem apgrozījums būs tāds pats vai lielāks nekā 2024. gadā.

Cik lielu īpatsvaru veido Brīvības ielas veikala apgrozījums?

Tas ir līdz 10% no kopējā apgrozījuma. "Kuršiem" šobrīd ir 18 veikali, un Brīvības gatves veikals ir lielākais no veikaliem.

Kādi ir tālākie attīstības plāni? Būs vēl jauni veikali? Pie tirdzniecības centra A7 bija "Kuršu" veikals, kas tagad slēgts. Uz rekonstrukciju?

A7 veikals ir slēgts uz rekonstrukcijas laiku, bet jau šī gada jūlijā tas atkal vērs durvis apmeklētājiem. Veikalam būs jauns izskats, un tas pēc rekonstrukcijas būs pieejamāks klientiem. Gaidīsim klientus jūlija sākumā.

Jums šobrīd ir 18 veikali. Vai tuvākajos piecos gados plānojat vēl kādus jaunus veikalus?

A7 būs 19. veikals. Mūsu plānos ir tuvāko trīs gadu laikā investēt pietiekami daudz līdzekļu esošo veikalu modernizācijā. "Kuršu" pirmie veikali ir attīstīti un celti 2000. gadu sākumā, līdz ar to ir nepieciešams investēt esošo veikalu renovācijā un modernizēšanā. Vismaz tuvāko trīs gadu laikā jauni veikali netiks atvērti.

Cik daudz plānojat investēt modernizācijā?

Tuvāko trīs gadu laikā investīcijas varētu būt līdz 10 miljoniem eiro.

Šogad februārī spērām kardinālu soli, veicām uzņēmuma vizuālās identitātes maiņu, padarot "Kuršu" vizuālo tēlu mūsdienīgu, klientiem saprotamāku un vieglāk uztveramu, kur lielākās izmaiņas skāra tieši "Kuršu" logotipu. Jaunais logo, kas simbolizē metramēru - vienu no būtiskākajiem darba instrumentiem mūsu jomā -, jau tagad redzams uz "Kuršu" jaunā Brīvības gatves veikala fasādes un pakāpeniski parādīsies arī uz pārējiem "Kuršu" veikaliem visā Latvijā.

Kā jūs kā būvmateriālu tirgotājs šobrīd vērtējat būvniecības tirgu Latvijā - pēc Covid-19 laika ir stagnācija vai vērojama izaugsme?

Covid-19 laikā ļoti aktīvi bija privātmāju un dzīvokļu īpašnieki, kuri brīvajā laikā, strādājot attālināti, uzlaboja savu dzīvesvietu, investēja īpašumā, pirka materiālus ļoti daudz. Lielie būvniecības tempi Covid-19 laikā vēl bija pietiekami labi. Pēc Covid-19 sekoja EURIBOR pieaugums, kas sabremzēja arī privātā sektora būvniecību un cilvēku lēmumus par labu jaunai dzīvesvietai. Šobrīd situācija nedaudz uzlabojas, jo EURIBOR likmes samazinās. 

Lielajā būvniecībā iet kā pa viļņiem. Ir gadi, kad ir lielie objekti, būvniecības apgrozījums valstī ir lielāks, bet ir momenti, kad apjomi ir tādi paši kā iepriekšējā gadā vai pat samazinās. Teikšu godīgi, es neapskaužu būvniekus, jo izteiktās prognozes un Eiropas Savienības (ES) fondu apguve nenotiek plānveidīgi, tur valda haoss. Runājot ar būvniekiem, dzirdams, ka arī pēdējā plānošanas periodā 2021.-2027. gadam ir apgūtas ļoti mazas summas. Kāpēc tas tā ir, īsti skaidrojuma nav.

Kā situāciju pašreiz ietekmē globālie tirdzniecības kari, ASV prezidenta haotiskie lēmumi par tarifu ieviešanu, tad atlikšanu un citu valstu pretreakcija ASV tarifiem?

Būvmateriālus lielākoties ražo tepat Baltijas valstīs vai ES - ap 90%. No pārējām valstīm pirktie būvmateriāli - ASV un Ķīnas, kur šie tarifi plānoti, - ir ļoti mazs apjoms, līdz ar to būvmateriāliem strauja cenu paaugstināšanās vai samazināšanās, manuprāt, netiek prognozēta. Cenas tiek prognozētas ļoti stabilas ar nelielu inflācijas sadārdzinājumu līdz 2% kopumā. Tādēļ satraukumam, ka cenas varētu ļoti sadārdzināties, nekāda pamata nav.

Tātad lielu ietekmi jūs savā nozarē neprognozējat?

Vienīgā ietekme varētu būt precēm no Ķīnas, kuru cenām vajadzētu samazināties. Mēs visu pērkam dolāros, dolāra kurss šobrīd ir samazinājies, samazinājušās transporta izmaksas no Ķīnas, tādēļ vajadzētu būt lētāk. Tās gan īpaši neskar būvmateriālus, bet vairāk sezonas, vasaras preces - žogi, ķeras utt. Šīm precēm cenas varētu samazināties, bet kopumā cenas saglabāsies esošajā līmenī.

Jums ir arī "Kuršu" internetveikals - kāda ir proporcija starp fiziskajiem veikaliem un internetveikalu? Vai cilvēkiem patīk nākt uz vietas un izvēlēties preces vai labprāt pērk internetā?

Internetveikala apgrozījums gadu no gada stabili pieaug. Domāju, tas saistīts ar nepārtrauktu darbu un investīcijām internetveikala platformas un klientu servisa attīstīšanā, to parāda atkārtoto pirkumu rādītāji, kuri nemitīgi pieaug. Viens no mūsu klientu augsti novērtētiem pakalpojumiem - iespēja internetveikalā pasūtīt preci un jau tuvāko divu stundu laikā to saņemt sev ērtākajā "Kuršu" veikalā. Tāpat daudzi klienti izmanto iespēju apskatīt preci vai materiālu internetveikalā, kur var arī redzēt konkrētās preces atlikumu veikalā, un tad jau brauc uz veikalu iegādāties preci, jo veikalā var saņemt konsultācijas gan par pašu preci, par uzstādīšanu, montāžu utt.

Bet klātienes iepirkšanos vēl nepārspēj?

Nē, nepārspēj - mūsu nozarē internetveikals nekad neaizstās fiziskā veikala iepirkšanās pieredzi - atbilstošākās preces izvēle ir daudz komplicētāks lēmums nekā, piemēram, apģērbu vai pārtikas iegāde, bieži vien ir nepieciešama profesionāļa konsultācija, ko sniedz mūsu personāls, bet daudzas preces - īpaši apdares materiāli vai, piemēram, dārza mēbeles, ir svarīgi redzēt "dabā", aptaustīt, iemēģināt. Šādas iespējas iepirkšanās internetveikalā pagaidām nevar sniegt.

Kopumā "Kuršos" vairāk pērk privātpersonas vai juridiskās personas? Kāds ir sadalījums?

Vairāk pērk privātpersonas. Privātpersonas no kopējā apjoma ir ap 60%, juridiskās personas - 40%. Ar juridiskajām personām mēs slēdzam līgumus, viņi var iepirkties jebkurā "Kuršu" veikalā apstiprinātā kredītlimita ietvaros, turklāt juridiskajām personām ir patīkama atlaižu sistēma.

Mums ir uzņēmumi, kas ir mūsu klienti jau kopš pirmssākumiem, esam nopelnījuši klientu uzticēšanos šo gadu garumā ar personīgu pieeju, lielisku servisu un pieejamību - pateicoties mūsu veikalu pārstāvniecībai visā Latvijā, būvmateriāli ir smagi, lieliem gabarītiem, to transportēšanas izmaksas dažkārt pat pārsniedz paša materiāla cenu, tāpēc, esot tuvāk objektam, esi konkurētspējīgāks.

Covid-19 laikā būtiski pieauga DIY ["Dari pats"] segments. Vai šobrīd šis segments joprojām ir pieaugošs?

Šis segments ir augošs, un DIY apgrozījums katru gadu aug. Novērojumi liecina, ka cilvēki labprāt dara paši - būvē mājas, remontē dzīvokļus, atjauno lauku īpašumus, neiesaistot profesionālus būvniekus. Mūsu novērojumi liecina, ka bieži tas nav rocības jautājums, bet gan dzīvesveids. Mēs, sekojot līdzi klientu vajadzībām, paplašinām sortimentu ar precēm, kas klientiem ļauj daudz ātrāk un kvalitatīvāk paveikt iecerēto paša spēkiem, piemēram, iekšdarbu krāsas, kas tik ātri nenožūst, ļaujot pielabot neprecizitātes, multifunkcionāli elektroinstrumenti, zāles pļāvēji roboti utt. Katrā no preču kategorijām ir pieejamas alternatīvas DIY segmentā.

Pirmajā Covid-19 vilnī būvmateriālu veikali bija vaļā, un tas tiešām bija laiks, kad bija vērojams tirdzniecības apjomu pieaugums, savukārt otrajā vilnī valdība lēma, ka būvmateriālu veikali būs slēgti, un tad varējām strādāt tikai ar internetveikalu - apjomi strauji saruka.

Vai pircēju paradumos un sortimentu izvēlē ir vērojamas kādas izmaiņas?

Lai gan mūsu veikalos pieejamais preču sortiments pēdējo piecu gadu laikā ir būtiski paplašinājies, bez būvmateriāliem, kas vienmēr ir bijis pamats jeb mugurkauls "Kuršu" sortimentam, esam attīstījuši plašu piedāvājumu arī dārza darbu, aktīvās atpūtas un mājsaimniecības preču kategorijā, tomēr vēl arvien top preces ir būvmateriālu "smagais gals" - bloki, cements, apmetumi, špakteļmasas, kā arī apdares materiāli - flīzes, grīdas segumi, krāsas un kvalitatīvi darba rīki - elektroinstrumenti.

Tai pat laikā liela ietekme ir arī sezonalitātei - vasarā gadu no gada aug klientu pieprasījums pēc dārza un atpūtas precēm. Interese par šo kategoriju straujāko izaugsmi piedzīvoja Covid-19 laikā, kad teju katrs iedzīvotājs atrada zemes pleķīti vai terasi, kur audzēt savus tomātus, turklāt Covid-19 laikā ļoti pieauga dabā pavadītais laiks, kas sekmēja pieprasījumu pēc dārza darbarīkiem un tehnikas, dārza mēbelēm, tūrisma un aktīvās atpūtas precēm.

Savukārt ziemā pieaug kurināmā pārdošanas apjomi - granulas, briketes, malka.

Vai tas nozīmē, ka vairāk tiek uzstādītas individuālās apkures sistēmas vai vienkārši cilvēki maina kurināmā iegādes vietas?

Domāju, ka vairāk maina iegādes vietas, jo kurināmajam materiālam tiek piemērots pazeminātais PVN.

Kā jūs kopumā raksturotu konkurenci būvmateriālu tirdzniecībā?

Būvmateriālu tirdzniecībā konkurence ir pietiekami agresīva, tādēļ domāju, ka arī cenas saglabāsies tādas, kādas tās ir pašlaik. Ļoti daudzas preces mums ir akciju piedāvājumā, īpašie cenu piedāvājumi. 

Vai būvmateriālu tirgu vai bez akciju piedāvājumiem ir vēl kādi veidi, kā konkurējat savā starpā?

"Kuršiem" ir plašākais veikalu tīkls, esam visā Latvijā, un konkurence ir pietiekami nopietna. Katrs mēs strādājam savā segmentā, kāds strādā ar lieliem apjomīgiem veikaliem un ļoti, ļoti plašu sortimentu, mēs vairāk fokusējamies uz profesionālām lietām, lai mums būtu labi instrumenti, lai būtu labs un kvalitatīvs piedāvājums visās sortimenta grupās. Mums ir gan "B2B" klients, gan klienti privātpersonām, tādēļ sortimentam ir jāatbilst abām šīm grupām. Tādēļ mums arī ir jābūt labiem un profesionāliem konsultantiem veikalā, kas māk paskaidrot par konkrēto preci.

Tad konkurence vairāk izpaužas katra veikalu tīkla specifikācijā?

Tā varētu teikt - gan specializācijā, gan kvalitātē, gan zīmolos.

Vai tirgū ir vieta vēl kādam būvmateriālu veikalu tīklam?

Ja man prasāt, tad domāju, ka tādas iespējas nav. Rīgā ir ļoti daudz būvmateriālu veikalu, tāpat Liepājā, Jelgavā, Valmierā. Nedomāju, ka ir iespējas izveidot jaunu tīklu, jo tirgus ir piesātināts.

Vai jums ir aplēses par savas tirgus daļas lielumu Latvijā?

Tirgus daļas izmērīt nevar, jo katrs strādājam nedaudz atšķirīgi. Piemēram, "Depo" ir arī pārtikas mazumtirdzniecības segments, citi tirgo būvmateriālus - pērk un pārdod utt. Ja kopumā ņemam, tad Latvijā ir trīs lieli spēlētāji - "Depo", "K-Senukai" un "Kurši". Ir arī "Būvniecības ABC" un "Rīgas būvserviss", kas būvmateriālus tirgo vairumtirdzniecībā. Skaidras statistikas jau nav, tādēļ tirgus daļas nevar aplēst. Secināt varam vienīgi to, ka, ja Latvijas ekonomika gadā aug par apmēram 2%, bet "Kurši" aug par 10%, tad kādam mēs kaut ko vai nu atņemam, vai citādi kas mainās.

Vai "Kurši" nedomā par Lietuvas un Igaunijas tirgiem? Piemēram, "Depo" attīstās visās trijās Baltijas valstīs, "K-Senukai" ir Lietuvas tīkls, kurš ienāca Latvijā. "Kuršiem" nav plānu?

Tuvākajos trīs gados noteikti tādu plānu nav. Mēs to izvērtējam, bet pagaidām neko nevaru teikt par "starta gatavību".

Bet apsvērts ir?

Ir domāts par to, bet arī konkurence ir pietiekami jaudīga, lai izietu ārpus Latvijas tirgus.

Šobrīd neviens būvniecības veikalu tīkls vairs nav klasisks - tikai būvmateriāli un mājsaimniecības preces, pārdod gan pārtiku, gan ziedus. Kā šī tendence turpmāk attīstīsies?

"Kuršu" politika ir tāda, ka veikali ir apjomā no 2000-3500 kvadrātmetriem tirdzniecības zāles. Mums nav alkoholisko dzērienu, arī pārtika ir ļoti ierobežotā apjomā. Sortiments ir maz segmentēts, bet mums ir viss ap un par būvmateriāliem, dārza un mājsaimniecības precēm.

Neko klāt neliksiet?

Mums veikalu platības īsti to neatļauj. Kā jau minēju, mums ir "B2B" segments, ar ko ir jārēķinās, tādēļ kaut kādas pozīcijas mēs ārā nevaram atļauties ņemt, lai tā vietā sāktu tirgot, piemēram, pārtiku.

Pēc pārdošanas apjomiem, kuras ir pieprasītākās preces?

Tie ir apdares materiāli, krāsas, būvmateriāli - siltumizolācijas materiāli, sausie maisījumi. Tās ir lielākās grupas.

Daudz pērk arī dārza tehniku. Piemēram, zāles pļāvēji kļūst arvien modernāki un modernāki. Ja kādreiz zāles pļāvēji bija ar elektrību, vadu darbināmi, tagad ir ar baterijām, arī roboti. Pērk elektroinstrumentus, trimmerus. Cilvēki maina instrumentus, tādēļ arī šīs preču grupas pārdošanas apjomi aug.

Instrumenti mēdz lūzt. Piedāvājat arī servisa pakalpojumus?

Paši mēs to neveicam, tāpēc ir garantijas servisi. Sadarbojamies ar partneriem.

Vai plānojat ieviest kādus inovatīvus risinājumus veikalos, piemēram, pašapkalpošanās kases?

Šobrīd šādas kases nav plānotas. Mums ir savi iemesli - esam rēķinājuši, cik maksā, un neredzam, ka no tā varētu iegūt ko pozitīvu. Pie pašapkalpošanās kases tāpat ir jābūt konsultantam, tādēļ nav atšķirības, vai strādā divas reālas kases vai viena un viena pašapkalpošanās kase ar konsultantu.

Jāsaprot arī, ka būvmateriālu veikalā preču vērtības ir ļoti dažādas, samainot precēm kodus pie vienāda preču svara, ir liels zādzību risks. Noskenējot preci par 10 eiro, viegli var iznest preci tūkstoša eiro vērtībā. Pārtikas tirdzniecībā tik traki nav, jo, piemēram, dārgākā alkohola pudele maksā 150 eiro, bet mums ir preces tūkstošu eiro vērtībā.

Kā kopumā vērtējat pircēju maksātspēju Latvijā? Tā ir augoša?

Pirkumi ir daudz izvērtētāki. Cilvēkiem ir iespēja salīdzināt preces internetveikalos, pie citiem tirgotājiem, ir izglītotāki par preču cenām, preču pieejamību. Vidējā pirkuma groza vērtība palielinās, jo pieaug arī cenas, bet preču skaits ir līdzīgs kā iepriekš. Cilvēki noteikti arī pērk kvalitatīvākas, dārgākas lietas visās preču grupās.