Andris Daugaviņš zaudējis ticību jurista darbam: "Esmu apsūdzēts par to, ka darīju savu darbu"
Jurista un aktiera Andra Daugaviņa dzīve šobrīd ir kā līdzsvara šūpoles – vienā galā apsūdzība krimināllietā, kas draud iznīcināt dzīvi, otrā – slava un skatītāju mīlestība, ko viņš saņem pēc filmēšanās seriālā "Nelūgtie viesi". Andris cenšas noturēt līdzsvaru, kaut gan tas nav viegli. Sarunu ar viņu lasi "Patiesās Dzīves" speciālizlaidumā "Kriminālā Latvija".
Ja nauda nebūtu noteicošais, kādu profesiju tu izvēlētos?
Viennozīmīgi – aktiera. Jurista praksi esmu pametis. Morāli vairs nespēju pieņemt un darīt jurista darbu.
Vai tas kaut kādā ziņā ir saistīts ar tavu kriminālprocesu?
Ne tikai. Jā, tur es to sajutu visspēcīgāk, jo tas attiecās tieši uz mani. Bet arī viss, kas apkārt notiek, arī pirms tā kriminālprocesa, jau bija grūti pieņemams.
Galvenā sajūta ir tāda, ka mums tiesiskums sāk prevalēt pār taisnīgumu. Varai un pārvaldei galvenais ir papīri, aiz kuriem tā neredz vai negrib redzēt cilvēku ar viņa problēmām, viņa rīcības jēgu, mērķi un būtību. Man ir jāpierāda savs nevainīgums, nevis kādam jāpierāda mana vaina. Apsūdzībai pietiek ar formālu pamatojumu. Ir svarīgi tikai tas, vai tu visu esi izdarījis formāli pareizi, vai esi ievērojis visus noteikumus. Mums to noteikumu ir nenormāli daudz – gan Latvijas mērogā, gan Eiropas, gan globāli. Protams, likumi ir vajadzīgi. Mēs dzīvojam sabiedrībā, mums ir jāsaprot, pa kuru ceļa pusi jāiet, lai cits citam netraucētu. Bet tagad likumi tiek izmantoti, kā ir izdevīgi vai ērti varas apveltītajiem, un rezultātā tiek radītas absurdas situācijas. Vara tiek izmantota ar kaifu. Katrs, kuram vara iedota, to izmanto.
Es vairs nespēju veikt jurista darbu... Nevaru vairs atrakstīties atrakstīšanās pēc. Ja man jātaisa līgums nevis tādēļ, lai godīgi vienotos, kas kuram darāms, bet lai atrastu iespējas apčakarēt, vai meklēt, kur mani mēģina apčakarēt… Tas nav normāli.
Arī saistībā ar manu gadījumu. Man tik ļoti patīk tas, ko es tagad daru, – aktiermāksla. Jo tur rezultāts ir uzreiz. Vai nu patīk, vai ne. Varbūt esi losis, varbūt ne, bet tev to pasaka sejā. Ar filmām nevar būt tā – nofilmē, viss ir forši, varbūt pat kāda balva. Paiet pieci gadi, un pēkšņi viedoklis mainās – ā, tomēr slikti, ņemam to balvu nost!
Pastāsti par savu kriminālprocesu – par ko tevi apsūdz?
Tiesas process rit jau vairāk nekā gadu. Es pats visvairāk gribu, lai tas beidzas, taču reizēm šķiet – aiziešu no šīs pasaules ātrāk, nekā tiesa noslēgsies. Process ir ļoti ietekmējis mani fiziski, emocionāli, diezgan sabeidzis mentālo veselību un arī skaudri ietekmējis privāto dzīvi.
Viss sākās ar Zeus maksātnespējas lietu. Tas bija viens no uzņēmumiem, kuram pēc būtības vairs nebija aktīvu, tikai viens – aptuveni miljons skaidrā naudā, kas bija arestēts un atradās policijā. Bet uz šo naudu pretendēja kreditori ar prasībām vairāk nekā trīsarpus miljonu apmērā. Jau tolaik sapratu – viens pats galā netikšu.
Atklāto sarunu ar Andri Daugaviņu, kurā viņš stāsta par apsūdzību, iespējamo sodu, ticības zaudēšanu, kā deviņdesmitajos gados iepazinās ar reketu un kur palicis viņa melnais Mercedes-Benz, kā arī par to, kā viņš kļuva par aktieri un kāpēc seriālā Nelūgtie viesi viņa atveidoto varoni Ričardu nenošāva jau pirmās sezonas beigās, lasi Patiesās Dzīves speciālizlaidumā Kriminālā Latvija. Žurnāls no 6. jūnija pieejams labākajās preses tirdzniecības vietās un Zurnali.lv.
