Kas notiek ar mūsu nākotnes pensijām? Latvijas miljardi pārsvarā silda ASV, nevis pašmāju ekonomiku

Latvijas pensiju 2. līmeņa plāni pēdējos gados ir demonstrējuši ievērojamu ienesīgumu, kas dažos gadījumos pārsniedz pat 17% gadā. 2024. gadā, pēc Latvijas Bankas datiem, vidējais pensiju 2. līmeņa plānu ienesīgums sasniedza 14,9%, augsta riska plāniem uzrādot pat 21,7%. Neskatoties uz to, tikai 6,4% jeb 565 miljoni eiro no kopējā uzkrātā kapitāla apjoma tika ieguldīti Latvijas ekonomikā (tagad šie ieguldījumi pēc Finanšu ministrijas datiem ar par procentpunktu lielāki).

Latvijas miljardi Amerikai

Lai gan iedzīvotāji uzkrājumus veic Latvijā, lielākā daļa no šiem līdzekļiem tiek ieguldīti ārvalstīs, galvenokārt ASV finanšu tirgos. Galvenais iemesls šādai situācijai ir ierobežotās iespējas ieguldīt kvalitatīvās un pietiekami lielās vietējās investīcijās. Latvijas kapitāla tirgus joprojām ir maz attīstīts, un publiski pieejamo ieguldījumu instrumentu ir maz.

Finanšu institūcijas “Altum” vadītājs Reinis Bērziņš saka: ”Šobrīd mums tirgus kapitalizācija ir viena no viszemākajām Eiropā, bet darījumu skaits kapitāla tirgū smieklīgi mazs. Mums vajadzētu daļu otrā līmeņa pensiju kapitāla novirzīt Latvijas uzņēmumiem, kas piedāvā savas daļas publiskajā tirgū. Ja kopējais portfelis ir 8–9 miljardi, uzliekot pensiju pārvaldītājiem kā pienākumu 5–10% novirzīt Latvijas uzņēmumiem, palīdzētu piesaistīt ievērojamus līdzekļus un palielināt publisko piedāvājumu skaitu.”

Tomēr Latvijas iedzīvotāju pensiju uzkrājumi pārsvarā arī tuvākajos pāris gados galvenokārt tiks ieguldīti nevis vietējā ekonomikā, bet ārzemju vērtspapīros. Pirmām kārtām – ASV biržās. Un vai ar jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa nākšanas pie varas tas nav pārlieku riskanti, jo kopš viņa brīžiem neadekvātiem paziņojumiem, ASV biržu kursi lēkā kā pa amerikāņu kalniņiem – augšā, lejā?

Latvijas Bankas prezidents: “Pārāk liela daļa aizplūst uz ārzemēm”

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks norāda: “Nevar teikt, ka Latvijas ekonomikā nav naudas, kuru nevarētu atvēlēt investīcijām. Mēs kā sabiedrība esam uzkrājuši vairāk nekā investējam. Mēs neinvestējam pietiekami daudz Latvijā. Pārāk liela daļa aizplūst uz ārzemēm. Tas nozīmē, ka mēs ar saviem uzkrājumiem finansējam diemžēl ne Latvijas, bet citu valstu izaugsmi.

Lai šī nauda paliktu Latvijā, ir nepieciešams, ka tiek izveidoti instrumenti, kuros ieguldīt. Jāpieņem politisks lēmums valsts un pašvaldību uzņēmumiem ļaut iet kapitāla tirgos - tad iedzīvotāji individuāli vai caur pensiju fondiem daļu no saviem resursiem varēs atstāt Latvijas ekonomikā un palīdzēt tiešā veidā Latvijas ekonomikai augt.”

Latvijas Banka aicina izveidot vietējos investīciju instrumentus, kas piesaistītu pensiju fondu līdzekļus. Tā atbalsta Labklājības ministrijas ierosinātos risinājumus, kas mazinātu tirgus svārstību riskus senioriem, kā arī ir sekmējusi grozījumus likumos, kas paredz ap 100 miljonu eiro ietaupījumu topošajiem pensionāriem nākamajos desmit gados.

Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure papildina, ka ieguldījumi būt jāvērtē ilgtermiņā, jo tirgus svārstības ir normāla parādība.

Ekonomikas ministrija: jāveido pašu kapitāla fonds

Ekonomikas ministrija skaidro, ka vietējais vērtspapīru tirgus ir attīstības stadijā un pašlaik nav pietiekami augstas kvalitātes investīciju iespēju, kuras atbilstu pensiju fondu vajadzībām. Tādēļ pensiju fondi lielākoties iegulda ETF (ieguldījumu fondi, kuri tiek tirgoti fondu biržās) un indeksu fondos, kas tiek tirgoti starptautiskās biržās. Ministrija rosina kompensēt izpētes izmaksas fondu pārvaldniekiem, ja investīcijas tiek veiktas Latvijā. Tādēļ “Altum” uzdots izveidot pašu kapitāla fondu, lai piesaistītu privāto pensiju fondu ieguldījumus vietējos projektos. Līdz ar to, stimulējot pensiju fondu ieguldījumus Latvijā, ir potenciāls piesaistīt liela apmēra investīcijas.

Ekonomikas ministrija “Kas Jauns Avīzei” uzsvēra: “ASV biržas ir saistītas ar globālajām ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām. Tādējādi globālās tirgus svārstības var arī negatīvi ietekmēt akciju cenas. Biržu cenas svārstās arī uz citu faktoru pamata, piemēram, ekonomiskajām izmaiņām, uzņēmumu rezultātiem, procentu likmēm un globālajām tendencēm. Tādējādi ir būtiski izvērtēt arī citus iespējamos riskus biržu cenu svārstībām.”

Finanšu ministrija: svarīga Latvijas ekonomikas attīstība

Finanšu ministrija “Kas Jauns Avīzei” apliecināja, ka lielākā valsts fondēto pensiju sistēmas jeb 2. līmeņa pārvaldītāju uzkrātā kapitāla lielākā daļa tiek ieguldīta ārpus Eiropas Savienības, galvenokārt ASV tirgū: “Tomēr pasaules akciju tirgos ir jārēķinās ar svārstībām un lejupslīdes periodiem, un arī dažādiem makroekonomiskajiem riskiem. Ņemot vērā ASV tirgus nestabilitāti 2025. gada pirmajā ceturksnī, šai brīdī apsverama būtu sabalansēta investīciju stratēģija, īpaši uzsverot, ka nav iespējams prognozēt kāda stratēģija nodrošinās augstāko ienesīgumu īstermiņā. Ilgtermiņā skatoties joprojām attaisnojas izvēlēties plānu atbilstoši personas vecuma posmam, jaunākā vecumā uzņemoties lielāku risku aktīvajos plānos.”

Neapšaubāmi, ka uzkrātā pensiju kapitāla ieguldīšana arvien lielākā apjomā Latvijā ir svarīga Latvijas ekonomikas attīstībai, un ir nosakāma kā augstāks finanšu politikas mērķis, ar pakāpenisku ieguldījuma apjomu pieaugumu -  atbilstoši vietējā kapitāla tirgus veselīgai attīstībai. Ir svarīgi, ka Latvijas uzņēmumi var piesaistīt investīcijas vietējā kapitāla tirgū. Maziem un vidējiem uzņēmumiem vietējais kapitāla tirgus ir sasniedzamākais finanšu avots. Vietējie investori atpazīst savas valsts uzņēmumu un tā produkciju, un būtu labvēlīgi noskaņoti investēt uzņēmuma izaugsmē.

Finanšu ministrija uzsver, ka vietējais kapitāla tirgus ir jāattīsta, jo pensiju fondu investīcijām vietējos uzņēmumos ir ilgtermiņa ekonomiska nozīme: “Vietējais obligāciju tirgus ir ievērojami attīstījies 2023.-2024. gadā.  “Nasdaq Riga” biržas sarakstos iekļauto obligāciju apjoms 2024. gadā pieauga par 40% salīdzinot pret iepriekšējo gadu, sasniedzot 1,4 miljardus eiro apjomu. Pensiju fondi ir būtiski obligāciju tirgus investori. Sagaidām, ka obligāciju tirgus izaugsme turpināsies arī šogad un turpmāk.”

“Swedbank”: “Ilgtermiņā nedos cerēto labumu”

“Swedbank” Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības līdzekļu pārvaldnieks Oskars Briedis “Kas Jauns Avīzei” norāda, ka tās lielākajā pensiju plānā “Dinamika” vairāk nekā 10% tieši vai ar fondu starpniecību bija ieguldīti Latvijā. Tomēr pensiju plānos, kas līdz 100% iegulda akcijās, ieguldījumu īpatsvars Latvijā gan ir mazāks un iemesls tam ir atbilstošu ieguldīšanas iespēju trūkums vietējā biržā. Viņš saka:

“Politikas veidotāji var noteikt dažādus pienākumus, taču ir jāsalāgo pensiju plānu dalībnieku intereses ar jebkurām citām interesēm. Pensiju plāniem ir svarīgi gan gūt iespējami augstāku atdevi, gan atbalstīt vietējo ekonomiku, un vislabāk to var izdarīt brīvas konkurences apstākļos. Ja noteiktu par pienākumu ieguldīt minimālo apmēru Latvijā, tas var veicināt cenu pieaugumu īstermiņā, kas ilgtermiņā nedos cerēto labumu. Ieguldījumus Latvijā veic arī Lietuvas un Igaunijas pensiju pārvaldītāji, līdzīgi kā Latvijas pārvaldītāji iegulda Baltijā, un mākslīga pieprasījuma radīšana un cenu pieaugums varētu mazināt viņu interesi ieguldīt Latvijā. Šāda intereses veicināšana nebūs izdevīgākais risinājums.

Pēdējos piecos gados ir novērots augsts ienesīgums akciju tirgos, it īpaši ASV akciju tirgū. Tas ir atbalsojies arī pensiju 2. līmeņa plānu rezultātos, īpaši tajos pensiju plānos, kas līdz 100% iegulda akcijās – ienesīgums šajos plānos pēdējos piecos gados pārsniedz 10% gadā. Arī pēdējās dienās novērotais cenu kritums rezultātu būtiski nebojā, taču ar svārstībām šādiem ieguldījumiem ir jārēķinās. Ieguldījumi globālos akciju tirgos arī turpmāk veidos nozīmīgu sastāvdaļu pensiju plānu portfeļos.”

SEB:  “Ieguldījumu Latvijā “kvota” nav reāla”

“SEB Investment Management” vadītājs, pensiju pārvaldnieks Jānis Rozenfelds norāda, ka SEB pensiju plāni Latvijā ir ieguldījuši 136,6 miljonus eiro - gan obligācijās, gan uzņēmumos. Viņš saka: “Pēdējo desmit gadu laikā pensiju 2. līmeņa aktīvu apmērs ir desmitkāršojies, taču to pašu diemžēl nevaram teikt par Latvijas kapitāla tirgu. Savulaik izveidojām ieguldījumu plānu, kas sākotnēji 100% ieguldījumu veica tikai un vienīgi Latvijā. Ar laiku šo īpatsvaru nācās pakāpeniski samazināt tikai tādēļ, ka SEB Latvijas plāna aktīvi pieauga no 149 tūkstošiem latu 2003. gada beigās līdz augstākajam punktam 162 miljoniem eiro 2016. gada beigās (1547 reizes). Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šajā laikā pieauga 2,79 reizes. Turpretim Rīgas fondu biržā kotēto uzņēmumu kopējā kapitalizācija šajā periodā ne tikai nav pieaugusi, bet pat sarukusi, jo daļa uzņēmumu ir izvēlējušies atstāt biržu, savukārt tie, kas nākuši to vietā, nav spējuši pilnībā kompensēt aizgājējus.”

Ne velti daudz tiek diskutēts par Latvijas kapitāla tirgus iedzīvināšanu – šobrīd ieguldījumu Latvijā “kvota” nav reāla, jo vienkārši nav tik plašu ieguldījumu iespēju. Būtu nepieciešams sākt aktīvu Latvijas kapitāla tirgus attīstības stimulēšanu, taču šobrīd nejūtam pietiekamu ieinteresētību un atbalstu normatīvo aktu sakārtošanā un finanšu instrumentu pieejamībā no valsts institūciju puses. Ja būs kvalitatīvs piedāvājums, tad pensiju līdzekļu pārvaldītājiem noteikti būs interese ieguldīt klientu līdzekļus. Jau šobrīd piecu SEB pensiju 2. un 3.pensiju līmeņa plānu ieguldījumos Latvijas īpatsvars ir robežās no 8,22% līdz 16,29%, saka Jānis Rozenfelds.

SEB uzskata, ka pensiju plāniem ir būtiski nodrošināt ienesīgumu, ievērojot profesionālu pārvaldību. ASV tirgi, neskatoties uz Donalda Trampa politikas radīto svārstību, ilgtermiņā ir konkurētspējīgi, kas pensiju ieguldītājiem saglabā uzticību.

“Luminor bank” par nogaidošo nostāja

“Luminor bank” investīciju stratēģiju eksperts Igors Lahtadirs “Kas Jauns Avīzei” atzina, ka Latvijas ekonomikā tiek ieguldīts gan caur obligācijām, gan alternatīvās investīcijās. ASV akciju tirgus, lai gan svārstīgs, ilgtermiņā saglabā potenciālu: “Kopš februāra ASV akciju sniegums patiešām ir bijis ļoti svārstīgs, tomēr ASV akcijām noteikti ir potenciāls saglabāt savu investīciju pievilcību ilgākā termiņā.”

Par situāciju tuvākajā nākotnē ASV biržās Igors Lahtadirs saka: “Tuvāko mēnešu perspektīvas ir mazāk skaidras. Paredzams, ka “tirdzniecības karš” un valdības izdevumu samazināšana palēninās ASV ekonomikas izaugsmi un padarīs inflāciju noturīgāku. Jau patlaban notiek patērētāju noskaņojuma pasliktināšanās, par ko liecina Mičiganas universitātes aptaujas dati. Daži ASV uzņēmumi, īpaši mazumtirdzniecības sektorā (“Walmart”, “Target”), kļūst piesardzīgi ar savām prognozēm. Privātais patēriņš veido 69% no ASV IKP, tāpēc jebkuram straujam patērētāju uzvedības kritumam var būt būtiska negatīva ietekme uz izaugsmi. Recesija šobrīd nav bāzes scenārijs un, spriežot pēc datiem, ASV ekonomika pašlaik atrodas labā stāvoklī, taču tālāka trajektorija nav acīmredzama, un tirgiem ļoti nepatīk nenoteiktība. Kamēr nebūs skaidrības par Donalda Trampa darbību ietekmi uz reālo ekonomiku un korporatīvo peļņu, investori izvēlēsies “wait and see” jeb nogaidošu nostāju, un tāpēc svārstīgums finanšu tirgos varētu saglabāties.

Tajā pašā laikā ASV akcijām noteikti ir potenciāls saglabāt savu investīciju pievilcību ilgākā termiņā. (..) Turklāt joprojām pastāv faktori, kas dod priekšroku ASV akcijām salīdzinājumā ar citiem reģioniem. Tie ietver straujāku peļņas pieaugumu, augstāku konkurētspēju un priekšrocības tehnoloģiskā inovācijā. Kopumā šo faktoru kombinācija, visticamāk, turpinās atbalstīt ASV akcijas, taču investīciju ceļš šogad varētu nebūt tikpat gluds kā pēdējos divos gados.

Raugoties uz ieguldījumu plānu ienesīgumu aizvadītajā gadā, jānorāda, ka tas kopumā finanšu tirgiem bijis veiksmīgs,  kopumā  pat pārsniedzot vidēji sagaidāmo rezultātu un ļoti labi ilustrējot tirgu pelnītspējas potenciālu. Februāris ASV akciju tirgiem noslēdzās negatīvi, tikmēr Eiropas akcijas turpināja savu izaugsmi, un svārstīgie rādītāji atspoguļojas arī rezultātos. Taču jāsaprot, ka ienesīguma rādītāji ir svārstīgi, tādēļ objektīvi vērtējami un salīdzināmi kopumā tie ir tikai ilgākā laika posmā – piemēram, piecu vai desmit gadu periodā.”

“Citadele”: “Nervozitāte un svārstīgums ir ievērojami palielinājies”

Bankas “Citadele” meitasuzņēmuma “CBL Asset Management” vadītājs Kārlis Purgailis “Kas Jauns Avīzei” norāda: “Nosakot pienākumu pensiju 2. līmeņa pārvaldniekiem veikt konkrētu apjomu ieguldījumus Latvijā, pastāv ievērojams risks, ka valsts saskarsies ar tiesvedību pret Eiropas Savienību, jo šāds regulējums būtu tiešā pretrunā ar ES dalībvalstu līgumu, kas nosaka brīvu kapitāla plūsmu. Šāds precedents jau bija Polijai, kas bija noteikusi pensiju pārvaldniekiem pienākumu ieguldīt Polijā. Pēc tiesvedības Polijas valdība bija spiesta veikt reformu pensiju regulējumam.

Papildus, jāapzinās, ka iespējas ieguldīt Latvijas ekonomikā ir diezgan ierobežotas, publiskais kapitāla tirgus ir neattīstīts. Būtībā šobrīd vienīgā racionālā iespēja ir ieguldīt caur alternatīvo ieguldījumu fondiem, tomēr jāapzinās, ka šie ieguldījumi ir nelikvīdi, saistīti ar noteiktiem papildu riskiem, kā arī papildu izmaksām. Neraugoties uz to, šādi ieguldījumi bieži sniedz iespēju iegūt salīdzinoši lielāku ienesīgumu, tāpēc vairāki pensiju 2. līmeņa pārvaldnieki, tajā skaitā arī “CBL Asset Management”, diezgan aktīvi izvērtē un veic šādus ieguldījumus.”

Šī gada pirmais ceturksnis finanšu tirgos ir bijis diezgan svārstīgs, lielākās daļas uzņēmumu akciju vērtība, īpaši ASV, salīdzinot ar pērnā gada beigām, ir samazinājušās. Vienlaikus garāka termiņa eiro likmes ir pieaugušas, samazinot obligāciju vērtību. Tas rezultējas arī praktiski visu pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu aktīvu vērtības kritumā. Salīdzinoši mazāks vērtības kritums ir bijis konservatīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu stratēģija neparedz investīcijas uzņēmumu akcijās. 

Donalda Trampa rīcība pēdējos mēnešos ir radījusi lielu globālu ekonomisko nenoteiktību, kā rezultātā nervozitāte un svārstīgums finanšu tirgos ir ievērojami palielinājies, un, visticamāk, tāds saglabāsies arī tuvākajos ceturkšņos. ASV biržas ir lielākais pasaules finanšu tirgus, kas piesaista dažādus investorus no visas pasaules. Lai izveidotu efektīvu un diversificētu ieguldījumu portfeli, bez investēšanas ASV uzņēmumu akcijās neiztikt. Veicot ieguldījumus šo uzņēmumu akcijās brīdī, kad tirgus piedzīvojis vērtību samazinājumu, ieguldītājiem sniedz potenciāli lielāku ieguldījumu atdevi nākotnē. Šobrīd, lai arī globālas nenoteiktības dēļ relatīvi palielinājušies dažādi riski, ne tikai ASV finanšu tirgū, potenciālais ienesīgums gan no akcijām, gan obligācijām ir palielinājies, salīdzinot ar pērnā gada beigām, saka Kārlis Purgailis.

Fakti par 2. pensiju plānu

* Kopējais pensiju 2. līmeņa kapitāls (2025. gada 17. marta dati) ir 8,6 miljardi eiro. To vidējais ienesīgums pērn bija 14,9%, tai skaitā augsta riska plāniem – 21,7%, vidēja riska plāniem – 11%, zema riska plāniem – 5,9%.

* Latvijā izvēlēties, kur ieguldīt 2. pensiju līmenī, nozīmē atrast sev piemērotāko pensiju ieguldījumu plānu, kas atbilst cilvēka dzīves posmam, riska tolerances līmenim un ieguldījumu mērķiem. Interneta vietnē www.manapensija.lv redzami visi pieejamie pensiju 2. līmeņa plāni (“Swedbank”, SEB, “Luminor”, “Citadele”, “Indexo” un citi). Reizi gadā var nomainīt savu pensiju plānu bez maksas.

* Finanšu eksperti iesaka līdz 40 gadu vecumam izvēlēties augsta riska plānu, jo tiem var būt potenciāli lielāka atdeve ilgtermiņā; no 40 līdz 55 gadiem - sabalansētu plānu (kombinācija starp akcijām un obligācijām); pēc 55 gadu sasniegšanas - zema riska plānu (vairāk obligāciju, mazāk svārstību – mazāka iespēja zaudēt īstermiņā).

* Informāciju par savu dalību 2. pensiju fondā var iegūt Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv vai vietnē www.manapensija.lv.