Kas sargā Putinu

Putina miesassargi attiecas uz prezidenta drošības dienestu (SBP), kas ir "faktiski patstāvīga" Federālā apsardzes dienesta (FSO) vienība. SBP darbinieki gandrīz nekad nesniedz intervijas, tomēr "Dosjē" kļuvis zināms par 2021. gadā uzņemtās un dienesta 30 gadu jubilejai veltītās filmas "Mūsu dienests" eksistenci. Kā apgalvo žurnālisti, droši vien šī filma bija domāta, lai rādītu ierobežotam ar FSO saistītu personu lokam, jo atklātā pieejā filmas nav un televīzijā to nerādīja. Žurnālisti saņēma interviju atšifrējumus no filmas, kā arī izpētīja fotogrāfijas un datus no dažādām bāzēm.

Prezidenta apsardzes dienesta darbinieki redzami blakus Putinam gandrīz visos attēlos un video no prezidenta braucieniem, norāda "Dosjē". Pēc žurnālistu teiktā, miesassargi atrodas blakus Putinam visu diennakti - viņi paliek blakus arī tad, kad pārējie FSO darbinieki tiek lūgti doties prom. Žurnālisti miesassargus raksturo šādi: vidējais vecums ir 36 gadi, lielākoties nāk no reģioniem vai mazpilsētām Piemaskavā; liela auguma ir obligāta prasība. Daudzi nokļuva dienestā, absolvējot FSO akadēmiju Orlā.

Potenciālie miesassargi iziet FSO darbiniekiem standarta procedūras: interviju, pārbaudi poligrāfā, tikšanos ar psihologu. "Tie ir cilvēki pārliecināti, savas dzimtenes patrioti, kuri dodas dienestā aizstāvēt dzimteni, kalpot valstij. Kas šķir darbojošos valsts politiku," filmā saka SBP virsnieks. Pēc "Dosjē" žurnālistu sniegtās informācijas, 2018. gadā Putina personālsargu atalgojums bija aptuveni 80 tūkstoši rubļu (899 eiro). Taču tagad tā ir pieaugusi un pašlaik vairākiem cilvēkiem ir 180 tūkstoši (2024 eiro) līdz 226 tūkstoši rubļu (2541 eiro).

Putina apsargi viņu pavada visos braucienos pa Krieviju un lido kopā ar viņu ar prezidenta lidmašīnu. Tomēr dažkārt pārvietojas arī ar komerciālajām aviolīnijām - un visbiežāk lido uz Sočiem un Simferopoli, noskaidroja "Dosjē" žurnālisti. Tādējādi miesassargi nonāk līdz Putina rezidencēm - konkrēti Valdajā, kur lielāko daļu gada pavada Krievijas prezidenta ģimene. "Dosjē" izskaitļojis trīs cilvēkus, kuri visbiežāk pirkuši biļetes līdz Valdajai, un paredz, ka viņi braucienos pavada Alinu Kabajevu un viņas bērnus.

Pavadīšanas grupa Krievijas prezidenta braucienu laikā dalās divās daļās: vieni brauc tieši ar Putinu, otri ierodas vietā jau iepriekš. FSO nodrošina jebkuru transportu - specdienests nodarbojas gan ar automašīnām, gan bruņutransportu, bet lidojumos prezidenta lidmašīnu pavada kaujas aviācija.

Arī prezidenta ārvalstu vizītēs pavadošā grupa brauc viņam līdzi. Novērtēt grupas skaitu ir sarežģīti, taču, kā izriet no bijušā FSO virsnieka stāstītā, tai ir ap 100 cilvēku.

FSO virsnieks Ņikita Beļeņkijs intervijā filmai "Mūsu dienests" stāstīja, kā notika Putina vizīte Belgradā 2019. gada janvārī, kuras gaitā uzņemošā puse "nepiestrādāja" drošības nodrošināšanas ziņā. Brauciena laikā Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs uzaicināja Putinu apmeklēt Belgradas Sv. Savvas templi, un, izejot no tā, Krievijas delegācijai nācās iziet cauri pūlim. "Labi, pūlis ir draudzīgi noskaņots, tas ir it kā pluss, bet mūsu darbā tas ir pietiekami sarežģīts moments. Ir piemēri ar [Silvio] Berluskoni, amerikāņu piemēri, kad no pūļa kaut kādi priekšmeti izlidoja, nedod Dievs tur ieroči un tā tālāk. Mēs bijām spiesti ciešā aplī ielenkt prezidentu, vest viņu pie mašīnas, mazliet pat atspiežot vietējo garīdzniecību,” stāstīja Beļenkijs.

Kā baro Putinu

Par to, ka Putina pavāri ir "militāristi" un "dažādās pakāpēs", pats prezidents runāja jau 2018. gadā. Filmā "Mūsu dienests", kā raksta "Dosjē", stāstīts, ka katrs pavārs un katrs oficiants patiešām ir "darbinieks, kuram ir noteiktas prasības". "Tās ir uguns, kaujas sagatavošanas, taktiskās sagatavošanas prasības. Mēs arī savā brīvajā laikā ejam uz šautuvi, mēs nodarbojamies arī ar noteiktām taktiskām darbībām," stāsta viens no pavāriem.

Galvenie noteikumi pavāriem ir strādāt cimdos, vairākas reizes dienā mainīt formu un pārbaudīt, lai uz rokām nebūtu iegriezumu. Viss ēdiens tiek rūpīgi pārbaudīts - arī tad, ja Putins vēlas pagatavot paša noķertas zivis vai medībās nogalinātus medījumus. Visus prezidentam pasniegtos ēdienus jebkurā gadījumā pirmie izmēģina FSO darbinieki. "Prezidents noķer un saka: "Es gribu uz vakaru pagatavot šo zivi." Mēs izsaucam ārstus, kas specializējas pārbaudē. Bez pārbaudes nekas netiek dots. Ir izbraukuma laboratorijas, ir eksprestesti, kas parāda svarīgus momentus, lai nebūtu indes, dzīvsudraba pārsniegšanas," stāstīts filmā.

Filmā "Mūsu dienests" Putina preferences aprakstītas šādi: neēd ātrās gatavošanas produktus, vakaros cenšas nelietot gaļu. Viņa iecienītāko ēdienu vidū ir baklažāna uzkoda, Olivjē salāti un savvaļas dzīvnieku aknas. Parasto tēju Putins nedzer - oficiālo pasākumu laikā viņam gatavo mežrozītes un ingveru. Alkoholu viņš tikpat kā nelieto.

Stingras prasības tiek izvirzītas ne tikai ēdienam, bet arī apkārtējai videi. Tā kāds FSO darbinieks, rādot filmēšanas grupai rezidenci Novoogarevā, stāstīja, ka Putins dod priekšroku "noteiktam temperatūras režīmam" un "lai nekur nepūš". Prezidenta darba kabinetu uzkopj katru dienu, izmantojot speciālos līdzekļus, turklāt darīt to sākuši jau pirms pandēmijas, bet telpas vēdina visās dienās, izņemot alkšņa un bērza ziedēšanas periodu. Vai tas saistīts ar prezidenta alerģiju no šo koku ziedputekšņiem, filmā netiek precizēts.

"Mums ir meitenes, kuras uzkopj, tu to skaties, tu seko tīrībai, komfortam, mājīgumam, sekojot visām Vladimira Vladimiroviča dotajām vēlmēm," teica Irina, SDP darbiniece kopš 2004. gada, kura Novoogarevā uzrauga kārtību un kuru darbā pieņēmusi vēl prezidenta pirmā dzīvesbiedre Ludmila Putina. "Mēs ar viņu ierodamies komandējumā, pārvietojam brīžiem mēbeles. Uzmanām tīrību, lai istabenes uzkopj labi, pareizi. Tikai tāpēc, lai ieskatītos katrā vietā. Un, kad satiekam Vladimiru Vladimiroviču, viņš mūs redz un, man liekas, viņš ir mierīgs. Jo viņš saprot, ka viss tiek kontrolēts."

Kāpēc Putins joprojām ir dzīvs

Ar nesagatavotu pūli Vladimirs Putins patiešām saskaras reti, bet ārpus Krievijas, kad viņu neielenc desmitiem specvienību, gandrīz nekad. Turklāt par patiesajiem atentātiem pret Vladimiru Putinu zināms visai maz. Pēdējā publiskā krimināllieta, kas nonākusi līdz tiesai, datēta ar 2012. gadu. Par centieniem nogalināt prezidentu stāstīja pēc kara sākuma Ukrainas aizsardzības izlūkdienesta vadītājs Kirils Budanovs un amerikāņu vadošais Takers Karlsons, taču nekādus pierādījumus nedeva. SDP darbinieki intervijā par briesmām nerunā. Nopietnākais incidents ir vairāku cilvēku aizturēšana blakus Novoogarevo ar nažiem un traumatisko pistoli, kuri sēdējuši automašīnā un nesaprotama iemesla dēļ nav vēlējušies doties prom, stāstīja virsnieks Oļegs Mahalins.

Taču Krievijas līderis ir gatavs jebkurai notikumu attīstībai. Bijušais FSO darbinieks Vitālijs Bridžatnijs, kurš apsargāja rezidenci Krimā, stāstīja, ka Putins uzticas tikai saviem miesassargiem, pārējie specdienesta darbinieki bieži tiek turēti neziņā par viņa plāniem: "Cilvēkiem var pateikt: Viņš atpūšas šajā vasarnīcā," un visi skrien, sargā, bet viņš var būt citur. Gļebs Karakulovs atcerējās, ka Putina atrašanās vieta vairākkārt tikusi slēpta.

Prezidenta braucieni tiek rūpīgi plānoti, bet vietas, kuras viņš gatavojas apmeklēt, pārbauda dažas stundas pirms ierašanās. Ar viņa apsardzi nodarbojas vismaz simt cilvēku vienlaikus - gan vizīšu laikā, gan rezidencēs. Viņu vidū ir gan pārbaudīti miesassargi ar roku cīņas pieredzi, gan snaiperi, specvienības, kinologi un akvalangisti. Viņa ēdienu pārbauda un nogaršo, pirms pasniedz galdā. Šķiet, ka vienīgā neaizsargātā vieta ir rezidence Valdajā. Avots, kas pazīstams ar rezidences darbu, stāstīja, ka teritorijā var iekļūt tad, kad tur nav Putina. Šajā laikā apsardze jūtas nedaudz atslābinātāka un var nepārbaudīt dokumentus pie ieejas un nepieskatīt personīgās mantas.

Par ko kļūst Putina apsargi

"Dosjē" žurnālisti norāda, ka dienests prezidenta apsardzē paver plašas iespējas tās darbiniekiem. Piemēram, viņi var iegūt adjutanta - faktiski prezidenta personīgā palīga - amatu. Tomēr tas nav obligāti virzīties pa karjeras kāpnēm - kā piemēru žurnālisti min bijušo prezidenta apsargu Alekseju Djuminu, kurš, pēc viņa teiktā, adjutants nav bijis.

Damins Putinu apsargāja kopš 1999. gada. Viņš pats savu pienākumu loku atcerējās šādi: "Tev kopējā situācija jāpārvalda pilnībā. Katrs rīts sākas ar ziņojumu prezidentam pa operatīvajiem kopsavilkumiem. <... > nācās reizēm nodot uzdevumu ministram, izvirzīt uzdevumu reģiona vadītājam." 2016. gadā Dimins kļuva par Tulas apgabala gubernatoru, bet 2024. gadā - par prezidenta palīgu un Valsts padomes sekretāru. Prezidenta administrācijai tuvs avots "Dosjē" uzskata Dimina iecelšanu par pārbaudījumu, lai parādītu, cik viņš ir gatavs kļūt par pēcteci. Vēl viens žurnālistu sarunu biedrs, kurš arī strādā ar pa, uzskata, ka tā drīzāk ir goda pensija Djuminam.

Starp citiem slaveniem SBP darbiniekiem "Dosjē" nosauc Viktoru Zolotovu, kurš 2016. gadā savā pārvaldē saņēma Rosgvardi, kā arī Dmitriju Mironovu, Sergeju Morozovu un Jevgēņiju Ziņičevu, kuri bija attiecīgi Jaroslavļas, Astrahaņas un Kaļiņingradas apgabala gubernatori. Augstus amatus ieņēmuši arī bijušie prezidenta drošības dienesta "B" pārvaldes priekšnieki, kas nodarbojas ar rezidenci Valdajā. Viens no viņiem, Aleksandrs Kolpakovs, kopš 2014. gada strādā par prezidenta lietu pārvaldnieku, otrs, Valērijs Pikaļevs, 2019. gadā kļuvis par Sanktpēterburgas vicegubernatoru, bet kopš 2024. gada vada Federālo muitas dienestu.