Ekonomisti skaidro, kā Donalda Trampa uzsāktie tarifu kari ietekmēs Latviju

Donalds Tramps savas otrās prezidentūras pirmajās nedēļās sējis lielu neskaidrību, nosakot ievedmuitu vai solot to noteikt vairākiem amerikāņu tirdzniecības partneriem. Sabiedroto apgalvojumi, ka šāda politika labumu nedos ne tiem, pret kuriem ievedmuitu noteiks, ne arī pašiem amerikāņiem, dzirdīgas ausis Baltajā namā nav sasnieguši. Februārī ASV prezidents paziņoja, ka no 12. marta tērauda un alumīnija importam no visām valstīm ASV noteikta 25% muitas nodeva. Eiropas Savienība (ES) uz to reaģējusi no 1.aprīļa tarifus piemērojot no ASV importētajiem rūpniecības un lauksaimniecības produktiem. Visi šie tarifu kari var negatīvi ietekmēt gan Eiropas, gan Amerikas ekonomiku. “Kas Jauns Avīze” skaidro, kāda šī ietekme varētu būt.

Pārvarams izaicinājums vai trieciens ekonomikai?

Bankas “Citadele” galvenais ekonomists Kārlis Purgailis: “Neapšaubāmi tirdzniecības spriedze starp ASV un ES atkal ir nonākusi globālās ekonomikas dienaskārtībā. Taču, kā dažādi tarifu scenāriji ietekmētu Eiropas un Latvijas ekonomiku, šobrīd vēl ir pāragri apgalvot un var tikai izteikt prognozes. Lai arī preču ārējās tirdzniecības bilance Latvijai ar ASV ierasti ir pozitīva, tas ir - mēs eksportējam preces vairāk kā importējam no ASV, tomēr ASV nav svarīgāko desmit tirdzniecības partneru sarakstā. Tas ļauj uzskatīt, ka tieša ietekme Latvijas ekonomikā no iespējamiem ievedmuitas tarifiem būs nenozīmīga, tomēr netiešā ietekme var būt samērā izjūtama.

1. scenārijs: 10 % tarifs ES precēm – pārvarams izaicinājums. Salīdzinoši neliels 10 % importa tarifs Eiropas precēm pats par sevi neradītu būtisku apdraudējumu ES ekonomikai. Nebūtu iemesla pārskatīt iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes. Eiropas ražotāji, cenšoties saglabāt piekļuvi ienesīgajam un augošajam ASV tirgum, visticamāk, absorbētu papildu izmaksas, samazinot peļņas normas, nevis atsakoties no eksporta.

Šis scenārijs varētu radīt iespējas Latvijai. Vācijas un Skandināvijas ražotāji, meklējot veidus, kā samazināt izmaksas un kompensēt tarifu radīto slogu, varētu vēl aktīvāk uzticēt komponentu ražošanu un citas ražošanas funkcijas Baltijas uzņēmumiem, kas piedāvā konkurētspējīgu cenas un kvalitātes attiecību. Turklāt eiro vērtības kritums attiecībā pret ASV dolāru, kuru novērojam kopš pērnā gada rudens un ir daļēji saistīts ar tirdzniecības nenoteiktību, palīdz kompensēt daļu no tarifa ietekmes, padarot Eiropas eksportu pievilcīgāku globālajos tirgos.

2. scenārijs: 25 % tarifs – trieciens Eiropas izaugsmei. Ja tiktu ieviests 25 % tarifs ES precēm, tas būtu ievērojams ekonomisks šoks. Eiropas Centrālā banka (ECB) lēš, ka šāds solis varētu samazināt eirozonas IKP pieaugumu par aptuveni vienu procentpunktu. Tā kā pašreizējā ECB prognoze paredz 1,1 % izaugsmi šogad, 25 % tarifs praktiski novestu eirozonas ekonomiku stagnācijā. Vai Latvija šajā scenārijā piedzīvotu būtiskus zaudējumus? Ne obligāti. Vairāki faktori varētu mazināt negatīvo ietekmi. Latvijas uzņēmumi ES mērogā ir nelieli, un tiem nav nepieciešama strauja eirozonas izaugsme, lai saglabātu stabilus eksporta apjomus. Augstāki tarifi vēl vairāk varētu paātrināt ražošanas pārcelšanu no Rietumeiropas uz rentablākām vietām, tostarp Latviju. Stagnācija Eiropas lielākajās ekonomikās, visticamāk, spiedīs ECB turpināt samazināt procentu likmes, un tās varētu nonākt zem 2 % līmeņa. Tas dotu momentānu pozitīvu efektu Baltijai un Somijai, kur kredīti ar peldošām procentu likmēm ir visaugstākajā īpatsvarā starp eirozonas valstīm. Interesanti, ka Donalds Tramps ir norādījis uz iespējamu Lielbritānijas izņēmumu no šiem tarifiem. Ja tas īstenotos, daļa ES eksporta uz ASV varētu tikt novirzīta caur Apvienoto Karalisti, apejot tiešo tarifa slogu. Rezultātā stagnācija Latvijas ekonomikā tomēr būtu ticams scenārijs.

Lai gan Donalda Trampa retorika par tarifiem var kļūt agresīvāka, vēsture rāda, ka šāda nostāja bieži vien ir taktika sarunu uzsākšanai, nevis īstas tirdzniecības kara priekšvēstnesis. Visreālākais scenārijs ir kompromiss starp ASV un ES, kas novestu pie mīkstākiem importa tarifiem, nekā sākotnēji draudēts.

Ir arī signāli, ka ASV administrācija vairāk vēlas panākt tirdzniecības piekāpšanos, nevis radīt konfliktu. Donalds Tramps ir norādījis, ka sagaida lielāku ASV energoresursu eksportu uz Eiropu, kā arī plašāku piekļuvi ES tirgum amerikāņu lauksaimniecības un automobiļu produkcijai. ES, visticamāk, būs ieinteresēta palielināt ASV energoresursu importu, un tas varētu būt izdevīgs kompromiss, lai izvairītos no stingrākiem tarifiem. Turklāt pieaugošie ES militārie iepirkumi no ASV var kalpot kā papildu instruments sarunās.

Lai gan tarifu draudi joprojām pastāv, ticamākais scenārijs ir sarunu rezultātā panākts vienošanās variants, kas novērsīs smagas ekonomiskās sekas. Latvijai šīs pārmaiņas var pat pavērt jaunas iespējas, nostiprinot tās lomu Eiropas piegādes ķēdēs. Starptautiskās tirdzniecības lielajā šaha spēlē pēdējais gājiens vēl nav veikts, taču, visticamāk, diplomātija gūs virsroku pār ekonomisko konfrontāciju.”

“Konfrontācija tikai uzņem apgriezienus”

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis: “ASV un pārējās pasaules konfrontācija tikai uzņem apgriezienus. Attiecībā pret ES esam tikai pie pirmā raunda beigām, bet cik tādu priekšā, nav nekādas skaidrības. No tā, cik plaša izvērtīsies tarifu cīņa, arī būs atkarīga to ietekme uz ekonomiku. Turklāt tā var būt neproporcionāla un nekonsekventa. Jau šobrīd ir pazīmes, ka Donalda Trampa politika sāk bremzēt ASV ekonomiku, ko izjutīs arī ES.

Pašreizējo tarifu pieaugums tēraudam un alumīnijam būtiskas sekas ES un Latvijas ekonomikai neradīs. Šo produktu Latvijas eksports uz ASV ir niecīgs un arī lielās valstis varētu sekas pārvarēt, ja ar to viss aprobežosies.

Sekas var izpausties tieši – Latvijas preces paaugstinātu tarifu dēļ zaudē konkurētspēju tirgū. Tomēr šaubos vai tas apturēs visu Latvijas preču nonākšanu ASV tirgū. Daļa tarifu būs jāuzņemas ražotājam, daļu būs spiests apmaksāt ASV patērētājs. Grūtības eksportētājiem var rasties netieši, jo ir preces, kas tiek sūtītas uz citām valstīm un ir daļa no piegādes ķēdes, kur gala punkts ir ASV. Caur tirdzniecības partneru izaugsmes iespēju sarukumu tiešā un netiešā veidā tiks ietekmētas Latvijas izaugsmes izredzes.

Atkarībā no to apmēra, tarifu tiešā ietekme var izrādīties arī salīdzinoši neliela. Tā vietā vispārēja neskaidrība par tirdzniecības politiku un ietekme uz finanšu nosacījumiem, tostarp augstākas procentu likmes, reizē ar imigrācijas kritumu var radīt lielāku negatīvo ietekmi uz ASV izaugsmi un tālāk uz ES un Latviju. Cik lielā mērā tas notiks, šobrīd pateikt nav iespējams. Ņemot vērā Donalda Trampa visaptverošo agresivitāti daudzās politikas jomās, negatīvā ietekme uz Eiropu var akumulēties arī caur ASV ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, drošības un fiskālo politiku.

Sekas var mazināt, pārceļot eksportu uz citām valstīm. Taču, ja Ķīna, Kanāda, Meksika vai kādai citai valstij radīsies problēmas ASV tirgū, tās meklēs vietu citu valstu tirgos, tai skaitā arī ES, no kā sekas izjutīs vietējais tirgus.

2024. gadā Latvijas eksports uz ASV bija 531 miljonu eiro vērts, ieņemot 11. vietu. TOP 3 lielākās eksporta preces ir kokmateriāli – 147 miljoni, mašīnas un mehānismi – 126 miljoni un optiskās ierīces – 72 miljoni eiro. ASV tirgus loma ir nemitīgi augusi, taču apjomi nav kritiski.

Nepārtraukto pārbaudījumu laikos Latvijas uzņēmēji ir nonākuši ne tādu vien izaicinājumu priekšā, tādēļ nav šaubu, ka atrastu veidus kā pielāgoties arī šoreiz - vai nu atrodot apkārtceļus, lai nonāktu ASV vai rodot jaunus tirgus. Taču tas paņemtu laiku un resursus. Eksporta izaugsme ir svarīgs un pastāvīgs attīstības virziens, kuras atslēga ir inovācijas un konkurētspēja. Ja pie šiem jautājumiem tiek strādāts, spēja tikt galā ar izaicinājumiem būs. Šobrīd īpaši svarīgi plānot izaugsmi tirgos, kuros ir prognozējama politiskā vide un Latvijai saderīgs ģeopolitiskais virziens.”

Nenoteiktības pieaugums

“Luminor” bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš: “Lielākā tā saucamo tarifu karu ietekme uz Eiropas ekonomiku līdz šim ir bijis nenoteiktības pieaugums. Ir ieviesti tarifi atsevišķiem produktiem, pirmkārt tēraudam un alumīnijam. Ir bijuši ES atbildes pasākumi atsevišķiem produktiem (viskijs), kam sekoja Donalda Trampa draudi par vēl lielākiem tarifiem Eiropas alkoholam. Šie pasākumi paši par sevi nevar krasi mainīt Eiropas ekonomisko situāciju. Ja būs augsti un visaptveroši tarifi, tad situācija mainīsies.

Līdzīgi kā pirmās Donalda Trampa prezidentūras laikā, viņa viedoklis un lēmumi mainās ļoti strauji. Kopumā apstiprinās pieņēmums, ka šīs sarunas par tarifiem lielā mērā ir instruments citu mērķu sasniegšanai. Varbūt šis mērķis ir aktīvāka kaimiņvalstu sadarbība kopējo robežu kontrolē. Varbūt mērķis ir publicitāte, popularitātes vairošana, kas ir jebkura politiķa mērķis. Daļēji tas tiek sasniegts, piemēram, to amerikāņu īpatsvars, kuri domā, ka valsts kopumā dodas pareizā virzienā, kopš Donalda Trampa atkārtotas ievēlēšanas ir pieaudzis. Cits mērķis, kas jau tiek sasniegts – aug ārvalstu ieguldījumi ASV rūpniecībā, uzņēmumiem tādējādi cenšoties mazināt nenoteiktību par pieeju tirgum. Spilgtākais piemērs – Taivānas uzņēmuma “TSMC” 100 miljardu investīciju programma.

Paziņojumi par tarifiem ir jāvērtē kā daļa no vispārēja ASV un Eiropas attiecību atsaluma. Tas mudina ES valstis mainīt savu drošības politikas stratēģiju. Eiropa vairāk ieguldīs aizsardzības spēju stiprināšanā, jau ir mainīti fiskālās politikas noteikumi, ļaujot palielināt budžeta deficītus, ja tas tiek darīts drošības labā. Tas ir mainījis Eiropas makroekonomiskās perspektīvas un jau atspoguļojas akciju tirgos, kur šogad Eiropas akciju indeksu sniegums ir daudz labāks nekā ASV, pretēji iepriekšējo gadu tendencēm. Pārapbruņošanās programma var palīdzēt Latvijas mašīnbūvei un elektronikai - nozarēm, kuras šobrīd piedzīvo krīzi. Taču, ja īstenosies tarifu karu sliktākais scenārijs, tam savukārt būs nozīmīga negatīva ietekme, jo ASV tirgus Latvijas elektronikas uzņēmumiem ir nozīmīgs.”

“Valda milzīga neskaidrība”

“Swedbank Latvija” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija: “Šobrīd uz ES tiešā veidā attiecas ASV tarifi alumīnija un tērauda importam, bet Donalds Tramps paziņojis par to, ka aprīļa sākumā gaidāmi augstāki tarifi arī citu ES preču importam ASV. 

Konkrētākas informācijas nevienam nav, bet skaidrs, ka tarifi vēl pieaugs. To ietekmi uz Latvijas ekonomiku noteiks virkne faktoru, un ap tiem visiem ir milzīga neskaidrība. Faktorus varam dalīt trīs lielās grupās.

* Pirmā grupa ir tiešie efekti, kas atkarīgi no tarifu līmeņa, skartajām precēm un tā, cik būtisks tirdzniecības partneris konkrētajā preču grupā ir ASV. 

* Otrā faktoru grupa saistīta ar to, cik lielā mērā ES atspēlējas ASV, un vai pirmajam tarifu vilnim seko nākamie. Ja esam tarifu kara apstākļos, tad neskaidrības periods ieilgs. Neskaidrība paralizē investīcijas un biznesa lēmumus, tādēļ ietekme uz ekonomiku var būt ļoti negatīva.

* Trešā grupa – netiešie efekti, kas varētu spēlēt ļoti lielu lomu. Netiešie efekti būtu, pirmkārt, tādēļ, ka Latvija ir daļa no piegāžu ķēdēm, kam gala patērētājs ir ASV. Otrkārt, iespējama konkurences saasināšanās: palielinoties tarifiem daļa preču, kas kādreiz bija domātas ASV tirgum, varētu meklēt noieta tirgus citur – tostarp Eiropā, tādēļ mūsu ražotāji varētu saskarties ar augstāku konkurenci citos tirgos. Treškārt, augstāki tarifi samazina mūsu tirdzniecības partneru ekonomikas izaugsmi kopumā, kas savukārt nozīmē mazāku pieprasījumu šajās valstīs arī pēc Latvijas eksporta.
 
Skatoties uz tiešajām saitēm – ASV ir nozīmīgs Latvijas tirdzniecības partneris – taču nav pirmajā desmitniekā. Uz ASV eksportējam aptuveni 2,9% no mūsu preču eksporta – tostarp kokapstrādes produktus (OSB, garumā sazāģēti kokmateriāli), mehānismus un elektriskās iekārtas (iekārtas datu uztveršanai un pārraidei), kā arī optiskās ierīces.
 
Ir atsevišķi produkti, kuriem ASV ir ļoti nozīmīgs noieta tirgus. Piemēram, uz ASV eksportējam teju pusi no visa orientēto kokskaidu plātņu (OSB) eksporta. Pērn uz ASV tika eksportēti teju 60% no teleskopisko tēmekļu eksporta. Tādēļ noteikti būs atsevišķas nozares un uzņēmumi, kas tarifu ietekmi izjutīs tiešā veidā.

Ņemot vērā līdz šim paziņotos Donalda Trampa tarifus, OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) tikko samazinājusi pasaules (tai skaitā arī ASV un Eiropas) ekonomiskās izaugsmes prognozes, savukārt palielinājusi inflācijas prognozes. Analītiķi arī brīdinājuši, ka tālāki tarifu kari nozīmēs vēl lielāku sitienu pa izaugsmi. Kopumā tarifi ir sliktas ziņas mazām un atvērtām ekonomikām, jo tie samazina globālo tirdzniecību un bremzē izaugsmi.”